Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto "Nacionālās drošības koncepciju 2023”: sniedziet paskaidrojumus, kultūras ministres kundze!
Nacionālās apvienības deputāti05.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu iesniedzam kultūras ministrei Agnesei Loginai ("Progresīvie") adresētu deputātu pieprasījumu. Lūdzam dot vārdu 14. Saeimas deputātam Jānim Dombravam, lai motivētu pieprasījumu.
2023. gada 19. septembrī valdība Ministru kabineta sēdē apstiprināja Iekšlietu ministrijas, drošības iestāžu un citu institūciju kopīgi izstrādāto “Nacionālās drošības koncepciju 2023” (turpmāk - Koncepcija).
Šā gada 27. septembri šo Koncepciju izskatīja un apstiprināja Nacionālā drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija, bet 28. septembri Koncepcija tika apstiprināta Saeimā, tādējādi normatīvajam aktam iegūstot likumdevēja gribas apliecinājumu ar atbilstošu juridisku spēku.
Koncepcija ir pieņemta, lai, īstenojot mērķtiecīgu valsts politiku, mazinātu apdraudējumu nacionālajai drošībai. Tās 7. nodaļā “Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana" ir teikts: “Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās daves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra ari sabiedrisko mediju veidotajam saturam iābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.”
Nacionālās drošības likums noteic, ka koncepciju sagatavo valdība, izskata Nacionālās drošības padome un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pinnā darbības gada 1. oktobrim.
Pretrunā ar likumdevēja pieņemto valstisko uzstādījumu Jūs kā par integrācijas un mediju jomu atbildīgā kultūras ministre raidījumā "Spried ar Delfi" paudāt: „Šis ir drošības jautājums, un mēs nevaram pieņemt, ka 2026. gadā mums vairs nebūs nepieciešamības runāt pārbaudītu informāciju krievu valodā”, "uzskatu, ka liela pievienotā vērtība ir tam, ka mēs komunicējam (ar sabiedrību) arī krievu valodā. (..) Mēs pie šī jautājuma (par sabiedrisko mediju raidīšanu krievu valodā arī pēc 2026. gada) atgriezīsimies caur mediju politiku, un tas ir tas, ko mēs arī darīsim. (..) Es plānoju šo jautājumu atkal atvērt (2026. gada termiņa atcelšanu), jo tas ir drošības jautājums.
Ar Šiem apgalvojumiem Jūs faktiski izteicāt apņemšanos nepildīt likumdevēja apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju.
Līdz ar to mēs Jums pieprasām:
1. skaidrot savus publiskos izteikumus par Koncepcijas pārskatīšanu;
2. paskaidrot, vai publiskie izteikumi saistībā ar Koncepcijas drīzu pārskatīšanu atbilst labas pārvaldības principiem;
3. sniegt informāciju, kādas darbības Jūs plānojat veikt, lai īstenotu Koncepcijā noteikto.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
