Par kādas īpašas amatpersonas bailēm, saņemot otro “AstraZeneca” vakcīnu, un šīs rīcības konsekvencēm

Pēteris Apinis
16.04.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Iespējams, ka amatpersona pārvalda angļu un vācu valodu un lasa baisas ziņas par 7 nāves gadījumiem, kas, iespējams, bijuši saistīti ar šo vakcīnu.

Tiesa, šo baiso nāves gadījumu aprakstā dominē atziņa, ka mirušās bijušas sievietes, kas lietojušas kontracepcijas tabletes un smēķējušas, bet mūsu amatpersona neatbilst nevienai no šīm pazīmēm.

Un tomēr – tā kā man nav bijusi iespēja pajautāt augstajai amatpersonai, kāpēc tā izvairās saņemt AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, konsekventi turpināšu šo amatpersonu dēvēt par amatpersonu un ne ar pušplēstu vārdu nenorādīšu, kuru tieši es domāju.

Kā partizāni klusē arī valdības politiķi un Panorāma.

Gluži tāpat augstās amatpersonas birojs, Vakcinācijas birojs un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja kategoriski atsakās paust jebkādu ziņu – kāpēc godājamā amatpersona pazudusi no publiskās telpas un baidās no vakcīnas līdzīgi kādam krievu multiplikācijas filmas varonim – Āfrikas upju dzīvnieciņam.

Minētās amatpersonas rīcība man un maniem kolēģiem lika aizdomāties par konsekvencēm.

Pirmā konsekvence būtu skaidra – amatpersona pirmo vakcīnas devu ir saņēmusi un ar Covid–19 ļoti smagi saslimt un nomirt vairs nevar. Tātad – varēs svinēt Jāņus, Latvijas valsts 103. jubileju un ziemassvētkus, jo no Covid–19 nebūs mirusi, pat ja otrreiz nevakcinēsies.

Sarežģītāk ir ar variantu – otrajā vakcinācijas kārtā vakcinēties ar citu vakcīnu.

Vācijā un Dānijā izskan aicinājumi – tos, kas pirmoreiz vakcinējušies ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, otrajā kārtā vakcinēt ar Pfizer/BioNTech vakcīnu.

Šajā variantā ir vairāk zināmo nekā nezināmo. Kaut ir zināms, ka Eiropā jau ir cilvēki, kas šādu kombināciju ir saņēmuši, par šo kombināciju nav nekādu pētījumu.

Diezgan nopietna problēma ir apstāklī, ka Pfizer/BioNTech ir mRNS vakcīnas. Nukleīnskābju vakcīnu darbības mehānisma pamatā ir organismā dabīgi notiekošie procesi – transkripcija un translācija, kuri ir nepieciešami proteīnu producēšanai.

Ja organismam trūkst kāda proteīna, tad informācija par to vispirms ar transkripcijas palīdzību tiek nolasīta no DNS un producējas mRNS. Pēc tam translācijas procesā informācija tiek nolasīta no mRNS un producēts proteīns.

Tādā pašā ceļā organisms var producēt jebkuru, arī svešas izcelsmes proteīnu, ja vien ir pieejama attiecīgā mRNS. Nukleīnskābju vakcīnu priekšrocība ir tāda, ka tās ir samērā vienkārši ražot, turklāt ražošanas process dažādu vīrusu vakcīnām ir ļoti līdzīgs un tādējādi viegli pielāgojams.

Galvenais vakcīnu trūkums ir mRNS nepieciešamība iekļūt organisma šūnās – lai varētu sākties proteīnu ražošanas process.

mRNS kodolā nav jānokļūst, taču mRNS vakcīna ir salīdzinoši ļoti nestabila. Salīdzinājumā ar citiem vakcīnu veidiem mRNS vakcīnu ražošana ir ķīmisks process, kurā netiek izmantota šūnu kultūru audzēšana. mRNS arī nevar integrēties cilvēka DNS genomā un to izmainīt.

Savukārt Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna ir adenovīrusu vektoru vakcīna, kura no SARS-CoV-2 satur tikai S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas ir iekļauta modificēta adenovīrusa genoma sastāvā.

Adenovīrusi ir cilvēka organismam samērā nekaitīgi un mēdz izraisīt iesnām līdzīgus simptomus, turklāt no vakcīnā izmantotā varianta ir izņemti gēni, kuri ir atbildīgi par vīrusa vairošanos.

Modificētais adenovīruss ar S proteīna gēnu organisma šūnās iekļūst daudz efektīvāk. Tomēr lielai daļai cilvēku dzīves laikā ir izstrādājusies imunitāte pret adenovīrusiem, tādēļ pastāv iespēja, ka imūnā sistēma vakcīnu iznīcina, vēl pirms tā spēj iedarboties.

Tādēļ Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna satur modificētu šimpanžu adenovīrusu, pret kuru cilvēkiem nevarētu būt izstrādājusies vērā ņemama imunitāte.

Stāsts par abām vakcīnām izklausās līdzīgi. Tomēr īstas pārliecības par to, ka šīs vakcīnas var krustot, man nav.

Salīdzinājumam sena bērnu anekdote: puisītis ar vectēvu staigā pa zooloģisko dārzu, un puisītis jautā – kas tas tāds? Vectēvs stāsta – zirgēzelis. Tēvs viņam zirgs, bet māte ēzeliene. Pieiet pie nākamā voljēra – kas tas tāds? Vectēvs saka – skudrulācis. Puisītis izbrīnīts: tas nevar būt…

Manuprāt, cilvēka imunoloģiskā sistēma arī varētu būt nedaudz izbrīnīta par dažādu veidu vakcīnu kombināciju.

Un es tiešām neesmu pārliecināts, vai tiešām tieši ar augsto Latvijas amatpersonu būtu jāsāk eksperiments – pēc pirmās Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vīrusu vektoru vakcīnas vakcīnas devas kā otro devu vakcinēt Pfizer/BioNTech mRNS vakcīnu.

Man jāteic, ka itin plaši pētījumi ir jau veikti ar variantu – pirmā vakcīna Oksfordas Universitātes/AstraZeneca, otrā – Sputnik V otrā vakcīna.

Krievijā, Gamaleja institūtā izstrādātā Sputnik V arī ir adenovīrusa vektora vakcīna (līdzīgi kā Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna), kuras sastāvā ir gan 26. tipa adenovīrusu vektors (pirmajai devai), gan 5. tipa adenovīrusu vektors (otrajai devai).

Ideja izmantot divus dažādus adenovīrusu tipus ir tāda, ka pēc otrās vakcinācijas imūnā atbilde varētu tikt pastiprināta pret abu vakcīnu kopīgo komponenti – t.i. S proteīnu.

Informācija par šādiem pētījumiem ir atrodama jau itin nopietnos žurnālos, un šī kombinācija tiek atzīta par labu esam.

Tikai es neesmu pārliecināts, vai tieši Latvijas augstajai amatpersonai būtu jākļūst par globālo sūtni šai angļu/krievu vakcīnu kombinācijai.

Es pieļauju, ka pēc dažiem mēnešiem, kad būs veikti daudzmaz cienījami pētījumi, labākā kombinācija tiem, kas jau saņēmuši Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas pirmo devu, bet kategoriski atsakās no otrās, būs otro devu vakcinēt ar JanssenCilag/Johnson&Johnson vakcīnu, kas injicējama tikai vienreiz, kam ir relatīvi mazāk blakņu, kuras lietošana vakcinācijā šobrīd pārtraukta un kuru veselības ministrs Daniels Pavļuts nolēmis lietot galvenokārt bezpajumtnieku vakcinēšanai.

Nemēģināšu iztēloties, kā notiktu augstās valsts amatpersonas vakcinācija kopā ar bezpajumtniekiem vai patversmju iemītniekiem.

Katrā ziņā mans ieteikums godājamajai valsts amatpersonai būtu saņemties un vakcinēties ar otro AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnas devu. Nav zāļu bez blaknēm, nav vakcīnu bez blaknēm.

Blaknes vakcīnām ir retas, bet ar recēšanas traucējumiem saistītās blaknes – apmēram vienam uz vienu miljonu vakcinēto. Iespējas saslimt ar Covid–19 pat pēc pirmās saņemtās vakcīnas devas ir itin lielas.

Manuprāt, nav redzamu atšķirību starp dažādu vakcīnu sasniedzamo rezultātu, sargājot no Covid–19, tāpat nav redzamu atšķirību starp dažādu vakcīnu blakņu incidenci.

Kampaņa pret vienu vakcīnu noteikti ir veikta ar citu konkurējošu firmu atbalstu. Globālā farmācijas industrija ir miljardu industrija, un cīņa par savu miljardiņu parasti notiek, reklamējot savu produktu un nomelnojot konkurentus.

AstraZeneca sākotnēji vakcīnas pārdeva britiem un Britu sadraudzības valstīm, iemantojot Eiropas piktumu.

Arī breksits Briseles ierēdņiem ir atstājis nepatīkamas mieles, un viņi labprāt publiskai apskatei izcēla katru – pat sīku AstraZeneca neveiksmi.

Protams, jāņem vērā arī īpašo Latvijas gaisotni, kad politisku lēmumu iespaidā pērnā gada nogalē dažas vakcīnas netika iepirktas.

Pēc tam notika savstarpējas politiķu „razborkas”, kad vainu mēģināja uzgrūst vakcīnu loģistikas kompānijai, kurā 7% akciju pieder ārstam, kas savulaik ar vājiem panākumiem balotējies Saeimas vēlēšanām.

Un tomēr – galvenā bēda Latvijā ir tā, ka Veselības ministrija un Vakcinācijas birojs rīkojas īpaši haotiski gan vakcīnu iegādē, gan izplatīšanā, gan iedzīvotāju reģistrācijā, radot pamatotu neapmierinātību cilvēku vidū un pretestību vakcinācijas procesam.

Tūkstoš antivakcinēšanas aktīvistu nespēj nodarīt vakcinācijas procesam tik daudz ļauna kā Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča. Latvijā divas vakcīnu devas saņēmuši (tātad IR vakcinēti) mazāk par 1% iedzīvotāju, un ar šo rezultātu Latvija pārliecinoši ir pēdējā vietā Eiropā.

Varbūt augstā valsts amatpersona vienkārši vēlas būt karognesējs šim valsts vakcinācijas haosam?

Seko mums