Iesaki rakstu: 
Kādreizējais iekšlietu ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) aizturēts kriminālprocesā, kas satur valsts noslēpumu un līdz ar to atzīts par slepenu, tādēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien nesniedza nekādus komentārus, kas no skatuves nogājušajam politiķim tiek inkriminēts. Tādēļ Pietiek rīcībā esošā informācija ļauj izvirzīt tikai versijas, kādēļ Jaundžeikars aizturēts. Ja tās apstiprināsies, iespējama vēršanās arī pret citām bijušajām amatpersonām, jo Jaundžeikars visticamāk slepenās informācijas nopludināšanā pildījis tikai "pastnieka" lomu.
Jaundžeikars dažādos laika posmos, pateicoties gan iekšlietu ministra amatam, gan postenim Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK), bija to dažu amatpersonu šaurajā lokā, kuri saskaņā ar likumu piedalās Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdēs. Zināma kā vieta, kurā saplūst valsts drošības iestāžu un tiesībsargu slepenākā informācija, NDP, iespējams, sava politizētā sastāva dēļ allaž ir bijusi pakļauta informācijas noplūdes riskiem.
Atsevišķi NDP locekļi Pietiek savulaik atzinuši, ka Jaundžeikars parasti bijis pirmais aizdomās turamais, kādēļ padomē apspriestais ar dažu stundu nobīdi jau tiek interpretēts politiskajā un mediju vidē.
Jaundžeikars arī vairākkārt ticis brīdināts - par šādu rīcību draud kriminālatbildība, zināms Pietiek. Tomēr tas, ka Jaundžeikara uzskati un metodes nekad nav bijuši noslēpums, tādēļ informācija, kuru viņš varēja saņemt kā NDP un NDK loceklis, varēja tikt dozēta, liek izvirzīt versiju, ka viņa aizturēšana gadu pēc amatu zaudēšanas varētu būt saistīta ar starpniecību slepenu ziņu nodošanā ar mērķi pakalpot savas partijas bosam Aināram Šleseram.
Pietiek no informētiem avotiem zināms vismaz viens spilgts gadījums, kad Jaundžeikara sniegtā infromācija varēja ietekmēt tiesībsargu plānus pret Šleseru. To, kā izlīdzējis Šleseram 2009. gada ziemā, Jaundžeikars jau toreiz atklājis tuvākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem.
Epizode saistīta ar brīdi, kad pilnvaras nolika Ivara Godmaņa valdība un Šlesers zaudēja satiksmes ministra amatu. Šlesers tobrīd paziņoja, ka gatavosies tovasar gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām un Saeimas deputāta mandātu neatjaunos. Dažu dienu laikā viss sagriezās kājām gaisā - atstājis LPP/LC frakcijas vadītājam Andrim Bērziņam iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu (mandāts personai dod imunitāti un prasa Saeimas piekrišanu kriminālprocesuālajām darbībām pret deputātu), Šlesers pēkšņi kopā ar ģimeni pameta valsti, dodoties uz Dubaiju. 2009. gada 5. maijā Šlesera mandāts tika atjaunots, pašam politiķim atrodoties ārpus valsts. Īpaši uzkrītošu notiekošo padarīja fakts, ka, Šleseram pametot valsti, pēkšņi tika atcelts pēc dažām dienām izsludinātais LPP/LC kongress, kas ir partijām netipiska ārkārtas situācija.
Viss notiekošais radīja pamatu baumām, ka Šlesers baidās no iespējamas kratīšanas vai aizturēšanas kādā kriminālprocesā, tādēļ nolēmis nodrošināties ar Saeimas deputāta imunitāti un devies ārpus valsts, kamēr briesmas būs pāri. Pietiek zināms, ka par gaidāmajām nepatikšanām Šleseru brīdinājis neviens cits kā tobrīdējais NDK priekšsēdētājs Jaundžeikars. KNAB jau tobrīd - 2009. gada ziemā noklausījās Šlesera sarunas, iespējams, Jaundžeikars to apzinājās. Pēc versijas, kuru Jaundžeikars atstāstījis tuvākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem, viņš Šleseru brīdinājis klātienē - par spīti augstai temperatūrai ziemā braucis nodot slepenās ziņas.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, KNAB noklausījies Šlesera telefonsarunas un klātienes sarunas viesnīcas Rīdzene 301. numuriņā jau vismaz kopš 2009. gada februāra. Vismaz ar šo laiku datēti sarunu ieraksti, kas tā dēvētajā "oligarhu lietā" bija pamats kratīšanām dažādos ar Šleseru, Andri Šķēli un Aivaru Lembergu saistītos objektos 2011. gada maijā.
Nu jau no amata atstādinātais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, kuru neoficiāli uzskata par Jaundžeikara informatoru, biroja vadībā ar Saeimas balsojumu tika apstiprināts tikai 2009. gada 12. martā - tobrīd epizode ar Šlesera nozušanu jau bija noticis fakts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
