Par ko sabiedrība ir neapmierināta, - tā ir klaja neprofesionalitāte atsevišķu žurnālistu darbā
Krišjānis Kļaviņš06.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja masu mediji neskatās spogulī, tiešām var šķist, ka kāds viņus apspiež. Tomēr, paskatoties spogulī, var redzēt, par ko sabiedrība ir neapmierināta, - tā ir klaja neprofesionalitāte atsevišķu žurnālistu darbā.
1. “Cūku komiksa” sakarā kritika bija pamatota, tā bija nolaidība gan no LSM atbildīgajiem, gan mākslinieces.
2. Kad NATO karavīrus Latvijā žurnālisti-diletanti LSM sauc par šāvējiem - sabiedrībā ir šoks un neizpratne. Šie cilvēki riskē ar dzīvībām, lai mūs aizsargātu. Kurš pieņem darbā šādas izpratnes ļaudis?
3. Kad LSM žurnālists-diletants krievu teroristu Prigožinu mīļi dēvē par uzņēmēju, sabiedrībai ir jautājumi, kāda ir šī raksta autora profesionalitāte un izpratne par notiekošo krievijā un Ukrainā.
4. Kad LTV ziņu dienestā ir žurnālists, kurš sižetā nespēj normāli nolasīt tekstu, sabiedrībai ir lieli jautājumi, kas nesagatavotas personas pieņem darbā un kāpēc.
5. Paralēlā informācijas telpa, ko rada LSM krievu redakcija.
Šie ir notikumi, ko esmu piefiksējis kopš 2024.gada 24.februāra. LSM un LTV algas ir augstas, tāpēc sabiedrība ir tiesīga prasīt kvalitāti. Ja tās nav, sabiedrībai ir tiesības prasīt neprofesionālu žurnālistu un redaktoru nomaiņu.
Paškritikas nav, un nekas nemainās. Šādas situācijas turpināsies. Kļūdas netiek paskaidrotas, un izmaiņu nav. Piemēram, TV3 šādu kļūdu nav, un tas daudz ko pastāsta par darba organizāciju. Tajā pat laikā LSM un LTV ir daudzi kvalitatīva satura veidotāji, kuri pelnīti tiek labi atalgoti.
Pārpublicēts no X (Twitter)
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
