Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par kompetenču pieeju politikā

Konstantīns Konsenss
07.03.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Portālā Pietiek nesen bija raksts, kur Otto Ozols aicina būvēt labklājības valsti, izvēloties nebalsot vēlēšanās par sevi diskriditējušiem politiķiem. 1 Es aicinu iet tālāk un pievienot papildu kritēriju, izvēloties politiķus, kuri ir ar atbilstošu profesionālo kapacitāti.

Izglītības un zinātnes ministrijā pēdējos gados ir populārs termins - kompetenču pieeja izglītībā. Tautai, kura ir darba devējs gan Saeimas deputātiem, gan valdības vīriem un ierēdņiem, arī sev būtu nepieciešams nodefinēt – nē, vēlēšanās es nebalsošu par skaistu frizūru, par mūzikas izpildījumu, ko topošais deputāta kandidāts ir visnotaļ labi atskaņojis orķestrī, par filozofu, rakstnieku vai dzejnieku pārdomām, labi sakomponētu skaņdarbu, skaistu frizūru un mežonīgi pievilcīgām acīm, labu aktiera spēlētu lomu izrādē, krāšņiem epitetiem, kas liriski bārstās no kandidātu mutes.

Nē, es turpmāk izvēlēšos apskatīt Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapu un ar saviem plusiņiem balsošu par labām izglītībām, par dzīves pieredzi, kura ir saistīta ar uzņēmumu un iestāžu “pacelšanu” un veiksmīgu vadīšanu vai labi padarītu darbu, ieviešot kādus projektus, piemēram, savā pašvaldībā, cerībā, ka tie, kas labi tika galā ar mazām lietām, labi tiks galā arī ar lielajām.

Realitātē gadu desmitiem augstākajos ešelonos mīt cilvēki, kuru karjeras kāpienus un kritienus noteicis nevis profesionālisms, piemērota izglītība vai darba pieredze līdzīgā sfērā zemākos amatos, bet lojalitāte partijai, gluderīgums jeb iztapība partijas spicei vai vienkārši fakts, ka cilvēks ir ievēlēts, tātad nepieciešams viņa balsi “pieradināt”, iekļaujot savējo lokā.

Ivars Kalviņš nesenajā intervijā minēja, ka zinātnē visu nosaka kadri - bez izciliem prātiem, personībām un viņu līdzgaitniekiem zinātnē nekas sasniegts netiek. Tā ir arī politikā. Latvijai pietiks viduvējību un gadījuma cilvēku. Tautai vajag palikt prasīgākiem pēc kompetencēm, nevis dekoratīviem saukļiem reklāmās un skaisti nogrimētām sejām plakātos.

Singapūrā pat viens izcils politiķis Li Kuanju spēja savu valsti padarīt par ekonomisko tīģeri – tika attīstīta augsti izglītota darba spēka sistēma un piesaistīts ārvalstu finansējums, padarot to par vienu no Āzijas ražošanas un finanšu transakciju mezgliem. Vienlaikus, pateicoties stingrai kontrolei, lielā mērā tika izskausta noziedzība un korupcija. 3

Mūsu politiskie varoņi savukārt līdz šim ir nodarbojušies ar ekonomikas attīstību bremzējošām lietām – OIK ieviešana, kura aizbaida investorus, iespējams pat ASV sankciju meklēšana pret savas valsts tranzīta ostu, nespējot pacietīgi pagaidīt gadiņu, lai noslēdzas kāds tiesas process. Nepārtraukta spēlēšanās ar nodokļiem, kas Latviju nevis padara pievilcīgāku, bet gluži otrādi – ārvalstu investorus satrauc nepārtrauktā nenoteiktība, kas traucē kalt ilgtermiņa plānus. Papildus, iespējams, pat vairāk nekā vienu otru valdībā ārvalstniekus, kuri šeit tikai gulda naudu, nomāc arī problēmas, kas saistītas ar demogrāfijas jautājumiem. 4

Pat tagad, kad Eiropa ieslēgs naudas drukājamo mašīnu, mums, izrādās, jau gadu pēc covid-19 pandēmijas sākšanās joprojām nav sava plāna ekonomikas izaugsmes veicināšanai ar izvērtētām prioritātēm. 5

 Kādam pat šķiet, ka naudas mums pašiem ir tik daudz, ka pat dāvinātu to nemaz nevajag. Roberts Zīle ceļ trauksmi, ka Latvija no  ES Atveseļošanās fonda naudas lepni gatava ir paņemt tikai 70%, turklāt daļa no iegūstamās naudas – 2 miljardi ir kā neatmaksājams grants, tātad pilnīgi uzdāvāta nauda, otra daļa kā ļoti lēti kredītresursi ar AAA procentu likmes klasi.  

Zīle pauž savu satraukumu: “Tāpat kā ar vakcinēšanu mēs esam pēdējās vietās, tā arī paliksim ekonomiskajā attīstībā, nākot ārā no šīs pandēmijas. Pagājušā gadā tādas valstis kā Vācija varēja iepumpēt savam biznesam milzu naudu, kas gāja caur valsti, jo viņi ļoti stipri atbalstīja savu biznesu, lai tas nezaudētu tirgus daļu gan globāli, gan ES vienotajā tirgū. Savukārt mēs neizmantojam mums pieejamos resursus savu biznesu, savu cilvēku attīstībā, sociālajā nodrošinātībā, lai viņi justos droši. Šis jau ir palaists garām. Ja mēs vēl neņemsim to, ko var paņemt, tad tas ir skumji. Tā ir zīme mazajiem, vidējiem uzņēmējiem un citiem, ka šai valstij nav vēlme būt konkurētspējīgai pēcpandēmijas situācijā.” 6

Kāds par naudu vēl domā cīnīties vasarā, kad tiks mēģināts Eiropas Komisijai paprasīt, lai tomēr piemet vēl naudiņas, ejot vēlreiz garu un sarežģītu birokrātisko procesu EK gaiteņos. Tas atgādina Pētera Skudras, Rīgas Dinamo trenera, pēcspēles komentāru, kur komanda spēles sākumā nonāca zaudētājos ar 3:0  un pēcāk ar labu sniegumu centās iegūt punktus, beigās tomēr zaudējot pretiniekiem ar 5:3. Treneris šo pieeju nosauca par mazohismu. Tātad doma tāda – esam “tonusā” jau no sākuma, nevis mēģinām ķert kādas iespējas vēlāk.

Mēdz teikt, ka katra krīze ir arī iespēja. Ja visa Eiropa skatās, kā no krīzes iziet spēcīgākiem, kā nepazaudēt savu vietu starptautiskajā darba dalīšanā, tad Latvijas politisko dienas kārtībā ir pavisam citi apsvērumi.  Valdībā valda maziska domāšana, kur stundām var apspriest sīkumus, par kuriem būtu jādomā pavisam citā, zemākā institucionālā līmenī. Valsts nākotnes vārdā būtu jāpievēršas pavisam citām lietām, mēģinot Eiropas instancēs iesniegt plānus par vairāk nekā 100% no pieejamā Eiropas finansējuma. Rūpīgi izsvērt valstiski attīstāmās prioritātes, kas valsts attīstībai iedos visvairāk. Klauvēt un uzstājīgi prasīt visu, ko vien ir iespējams iegūt, aktīvi aizstāvot un cīnoties par savām interesēm.

Tā vietā, lai intervijās lielītos, ka krīzes laikā atradis nodokļu nemaksātāju, kuram neiedeva pabalstu, būtu jādomā, kā iegūt naudu un stratēģiski labi ieguldīt, lai aizsteigtos pusei Eiropas priekšā, nevis vilktos no mugurpuses.

Un nekas jau šajā smagnējajā birokrātijas mehānismā nav mainījies. Atcerēsimies, ka arī iepriekšējos plānošanas periodos premjeram pat bija jāizsakās, ka «Latvija deg zilās ugunīs!», lai beidzot Eiropas naudas apguve virzītos uz priekšu. 8

Laikam ātri notiek tikai lietas, kur skarts finansējums, par kura izlietošanu nevienam nav jāatskaitās un konkursus finansējuma apguvei rīkot nevajag. 5

Atgriežoties pie raksta sākuma, nobeigumā paanalizēsim mūsu finanšu guru izglītību, kuri krīzes vadības menedžeri.

Finanšu ministrs:

Jānis Reirs, Latvijas Universitāte, 1991. gads, ekonomists (interesanti, kāda gan bija LU Ekonomikas fakultātes mācību programma tai laikā)

Atis Zakatistovs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Otavas Universitāte, 2001. gads, doktora grāds filozofijā 9 (jauki, ka mums ir filozofi, bet kāds tam visam sakars ar finansēm?)

Ints Dālderis, ministra padomnieks, 1996. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju 10 (aizstāvēja Finanšu ministrijas pozīciju Eiropas naudas (ne)paņemšanai LTV diskusijā ar Robertu Zīli, tātad mūziķis, kurš ne tikai zina nošu partitūras, bet, izrādās, ir dikti daudzpusīgs cilvēks, kuram ir pietiekami liels iespaids uz finanšu procesiem valstī).

Atcerēsimies arī cilvēku, kuri varonīgi darbojās iepriekšējas krīzes laikā, lai saprastu, vai kas ir mainījies.

Atis Slakteris,  1980. gadā pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju mehanizācijas specialitātē, finanšu ministrs 2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts 11

1. Kāds ir Šveices labklājības valsts noslēpums? https://m.pietiek.com/raksti/kads_ir_sveices_labklajibas_valsts_noslepums

2. Cik tālu Bībele ir no zinātnes? Saruna ar Ivaru Kalviņu https://jauns.lv/raksts/sievietem/429067-cik-talu-bibele-ir-no-zinatnes-saruna-ar-ivaru-kalvinu

3. Miris Singapūras ekonomiskā brīnuma autors  https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/miris-singapuras-ekonomiska-brinuma-autors.a122535/

4. Ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc nenoteiktība un nodokļu sistēma, tomēr plāno investēt arī turpmāk https://www.ficil.lv/2021/01/29/arvalstu-investorus-latvija-visvairak-satrauc-nenoteiktiba-un-nodoklu-sistema-tomer-plano-investet-ari-turpmak/

5. «Aizliegtais paņēmiens»: Kā tērēti 1,3 miljardi eiro Covid-19 krīzes pārvarēšanai

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliegtais-panemiens-ka-tereti-13-miljardi-eiro-covid-19-krizes-parvaresanai.a393839/

6. Roberts Zīle: Mēs esam vienīgie ES, kas iesnieguši tik pieticīgus plānus

 https://neatkariga.nra.lv/intervijas/339958-roberts-zile-mes-esam-vienigie-es-kas-iesniegusi-tik-pieticigus-planus?utm_source=nra.lv&utm_medium=site&utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect

7. Skudra: Rīgas 'Dinamo' šobrīd atgādina mazohistu grupu https://www.delfi.lv/sports/news/rigas_dinamo/news/skudra-rigas-dinamo-sobrid-atgadina-mazohistu-grupu.d?id=52864339

8. Emsis: politiķi un ierēdņi dzīvo ar attieksmi, ka gan jau Eiropā viss notiks bez mums https://nra.lv/latvija/116185-emsis-politiki-un-ieredni-dzivo-ar-attieksmi-ka-gan-jau-eiropa-viss-notiks-bez-mums.htm

9.  13. Saeimas vēlēšanas https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=czwsyQGC1pOrkXRcN2Cvng%3D%3D

10. Ints Dālderis https://lv.wikipedia.org/wiki/Ints_D%C4%81lderis

11. Atis Slakteris https://lv.wikipedia.org/wiki/Atis_Slakteris

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...