Par korupcijas riskiem Latvijas televīzijas 10 900 000 eiro iepirkumā: aicinu atbrīvot no amata LTV valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedi
Kalvis Baumanis07.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu Kalvis Baumanis, SIA “Hannu Pro” valdes priekšsēdētājs. Mūsu uzņēmums ir viens no vadošajiem sistēmu integrēšanas pakalpojumu sniedzējiem Eiropā ar birojiem vairākās valstīs un 30 gadu pieredzi televīzijas, radio, telekomunikāciju, apraides un multimediju risinājumu izveidē. Vēlos informēt, ka pašreizējā SIA “Latvijas televīzija” (LTV) vadība ir izsmēlusi nozares profesionāļu uzticības kredītu un pacietību.
Gadiem ilgi LTV vadība nav izstrādājusi ne īstermiņa, ne ilgtermiņa tehnoloģiskās attīstības plānu. Tehnikas iepirkumi tādēļ ir haotiski, nesaimnieciski, un, it īpaši pēdējā gada laikā, iepirkumu sagatavošanas kvalitāte ir nožēlojamā līmenī. Rezultātā “Iepirkumu uzraudzības birojs” ir izbrāķējis un apturējis nozīmīgus LTV sagatavotos tehnoloģiju iepirkumus 2022.-2023.gados.
LTV valdes locekles finanšu jautājumos Elīzas Bērziņas atlūgums apstiprina informāciju par samilzušajām problēmām LTV vadībā. Visticamāk, viens no skandalozākajiem iemesliem, kādēļ no amata atkāpās Elīza Bērziņa, bija Ivara Priedes (attēlā) mēģinājums steigā “izgrūst cauri" šādus pārvietojamo televīzijas staciju (PTS) iepirkuma nosacījumus - 15 dienu laikā noskaidrot uzvarētāju, ātri noslēgt 10 900 000 eiro vērtu līgumu un nekavējoties pārskaitīt uzvarētājam avansā 4 700 000 eiro jeb aptuveni 50% no līguma summas. Tā mūsu nozarē ir iepriekš neredzēta pretimnākšana uzņēmējiem. Pateicoties Elīzas Bērziņas protesta demaršam, Ivars Priede no šīs, LTV saimnieciski neizdevīgās un riskantās, ieceres bija spiests atteikties.
LTV valdes priekšsēdētāja Ivara Priedes amata aprakstā ietilpst atbildība par LTV tehnoloģijām. Par nožēlu jāsaka, ka viņš izvairās no jebkādiem kontaktiem ar industrijas profesionāļiem. Mēs esam gatavi dalīties pieredzē un ekspertīzē. Esam rakstījuši Ivaram Priedem neskaitāmas vēstules, bet nevienu atbildi no šīs, par tehnoloģijām tieši atbildīgās LTV amatpersonas divu gadu laikā neesam saņēmuši. Šis fakts norāda uz Ivara Priedes tiešu akceptu LTV notiekošajām nejēdzībām vai arī uz kuriozu neprofesionalitāti.
Nedaudz dīvaina ir arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pasivitāte šo jautājumu risināšanā. Iespējams, to var izskaidrot ar to, ka tehnoloģiju pārzināšana nav šīs padomes locekļu stiprā puse. Negribētos pieļaut, ka SEPLP apzināti cenšas noslēpt aktuālās problēmas pašreizējās LTV pārvaldes darbībā.
Šobrīd aktuāla ir jauna sabiedriskā medija izveidošana, apvienojot LTV un Latvijas radio. Tas ir arī liels tehnoloģisks izaicinājums. Diemžēl pašreizējai LTV vadībai trūkst zināšanu un kompetences tehnoloģijās, lai veiksmīgi vadītu šādu tehniski sarežģītu projektu.
LTV ir vajadzīga jauna, profesionāla un arī tehnoloģiskos jautājumos kompetenta vadības komanda. Tādēļ es aicinu vērtēt amatpersonas rīcību un atbrīvot no amata LTV valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedi. Par nolaidību, nekompetenci un savu darba pienākumu nepildīšanu. Par rīcību, ko grūti traktēt citādi kā LTV tehnoloģisko sabotāžu.
Pēdējais piliens, kas sagrāva nozares uzticības pašu minimumu, ir LTV organizētā divu pārvietojamo televīzijas staciju iegāde (PTS) 10 900 000.00 EUR vērtībā, kurai 20.10.2023 tika izsludināta iepirkuma apspriešana (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/110753 ) ar plānoto iesniegšanas termiņu 08.11.2023.
Lūdzu nekavējoties rīkoties, apturēt šo iepirkumu un veidot to principiāli no sākuma, izstrādājot atvērtu un atbilstoši jaunā apvienotā sabiedriskā medija vajadzībām.
Aicinu jūs uz tik radikālu rīcību, jo Ivara Priedes “komandas” piedāvātais PTS iepirkuma plāns nav jēgpilni apspriežams un uzlabojams, - tas neatbilst nedz mūsdienu tehnoloģiju attīstības situācijai, nedz arī LTV reālajām vajadzībām.
Lūk, fakti:
1) PTS iepirkuma nolikumu ir “sagatavojis” bijušais LTV audiovizuālās ražošanas nodaļas vadītājs Dāvis Jaunzems, kuram nav vispār nekādu tehnisko zināšanu, lai veiktu šādu uzdevumu;
2) faktiski šī iepirkuma tehniskās specifikācijas ir izstrādājusi Itāļu PTS būvētāju kompānija https://aret-engineering.com/equipment/, kuras darbu pieminētais LTV darbinieks un LTV tehniskais direktors ir pasnieguši kā savu vai pat LTV darbinieku grupas izstrādātu. Cik mums zināms, tie LTV darbinieki, kuri tiešām pārzina PTS vajadzības un tehnoloģijas, netika pielaisti nolikuma izstrādei, lai netraucētu pieņemt “pareizos” lēmumus:
- iepirkumā tiek pieprasīts tehniski novecojis - “baseband" 12G SDI risinājums tajā pašā laikā, kad sabiedriskās televīzijas ERR (Igaunijā) un LRT (Lietuvā) izvēlas IP SMPTE ST2110 tehnoloģijas, kuras ir drošas investīcijas nākotnē, ļaujot TV attīstīties,
- iepirkumā tiek pieprasītas konkrētu ražotāju - Sony kameras, Ross video pultis, komutācija, infrastruktūra un grafika, ERECA video/audio transports, DBS bezvadu sistēmas, utml, kurus pārstāv tieši Itāļu ARET, tādējādi izslēdzot konkurenci, neļaujot piedāvāt citus tehniski un ekonomiski izdevīgākus nākotnē vērstus risinājumus,
- itāļu ARET savukārt, pirmie un vienīgie uzzinot par LTV iepirkuma vajadzībām, ir jau “rezervējuši” šos projektus pie minētajiem ražotājiem, tādējādi iegūstot par 30-40% labākas cenas uz šiem produktiem nekā jebkurš cits PTS būvētājs (piemēram, TVC Lietuva, Hannu Pro...), kas gribētu piedalīties šinī iepirkumā;
3) cik mums nācies dzirdēt, tad LTV bija iecerējusi ātri (līdz 2023.gada beigām) iztērēt Finanšu ministrijas piešķirtos 4 700 000 eiro, izsludinot vienu iepirkumu diviem PTS-iem, balstoties uz šīm “specifiski” sagatavotajām tehniskajām specifikācijām un pielietojamajām PTS būvniecības tehnoloģijām kā “fibre reinforced plastic” paneļi vai hidrauliskā piedziņa izbīdāmajām daļām - tās ir izdevīgas vienīgi itāļiem, lai gan vispār zināms, ka Baltijas un Skandināvijas klienti atzinuši tās par neatbilstošām mūsu reģiona apstākļiem.
4) šis divu PTS iepirkums ir plānots kā saīsinātā termiņa iepirkums – tas nozīmē, ka dotas tikai 15 (!) dienas, lai sagatavotu detalizētus piedāvājumus! Jebkurš speciālists saprot, ka tas nav iespējams. Kur nu vēl diviem PTS-iem…
Turklāt šādā iepirkumu procedūrā pietiek tikai ar viena Piegādātāja piedāvājumu, lai LTV nebūtu juridisku šķēršļu slēgt gandrīz 11 miljonu vērto līgumu!
5) kopumā šai PTS iepirkuma nolikumā ir vairāk nekā 50 profesionālas kļūdas.
Organizējot tehnoloģiju iepirkumus, LTV vajadzētu definēt darba uzdevumu - definējot PTS pielietojumu tā, kā to, piemēram, dara Igaunijas ERR un Lietuvas LRT.
Turpretī patlaban LTV, aprakstot atsevišķu ražotāju konkrētus produktus ar specifiskiem/unikāliem parametriem, izslēdz iespēju piedāvāt alternatīvas, tādējādi liedz pretendentiem iespēju piedāvāt, iespējams, daudz piemērotāku un laikmetam atbilstošāku tehnisko risinājumu. Šāda rīcība ierobežo gan aktuālajās tehnoloģijās ar nākotnes perspektīvu balstītas tehniskās idejas, gan vispārējo konkurenci.
Izvērtējot šo LTV vadības konkurenci izslēdzošo iegādes iniciatīvu, kurai paredzēts iztērēt 10 900 000 eiro Latvijas nodokļu maksātāju naudas, jāsecina, ka šis iepirkuma projekts satur tikai un vienīgi nepārprotamus korupcijas riskus, iespējas līdzekļu izsaimniekošanai bezjēdzīgiem tēriņiem un arī draudus valsts drošībai.
Jāpiebilst, ka šī nav pirmā reize, kad pašreizējās LTV vadības sagatavotajā PTS iepirkumā ir redzams itāļu “rokraksts”. Iepriekšējā 8 kameru PTS nolikuma apspriešanā (https://pvs.iub.gov.lv/show/741820 ), pat īpaši neslēpjot, bija iekļautas ARET gatavotās shēmas.
Vēl viens uzskatāms piemērs pašreizējās LTV vadības nekompetencei, ar neskaitāmām sastādītāju loģiskām, juridiskām, tehniskām un nolaidības kļūdām, ir 1,5 gadus ilgstošais iepirkums Media Asset Managemet (MAM) iegādei un ieviešanai. Kopš 2022 gada decembra ir bijuši 4 (3 iepirkumi un 1 apspriešana) neveiksmīgi mēģinājumi kvalitatīvi sagatavot un izsludināt šo iepirkumu. Jau 7 reizes ir veikta tā labošana, jo kopumā iespējamie piegādātāji ir norādījuši uz vairāk nekā 150 kļūdām/nepilnībām.
Un kā gan citādi, ja ne par kuriozi nesaimniecisku var saukt faktu par nopirktās, 70 000 eiro vērtās jaunās grafiskās sistēmas VizRT Trio norakstīšanu, to argumentējot ar pieņēmumu, ka attiecīgie LTV darbinieki to nespēs apgūt? Pieredze liecina, ka šādu sistēmu pamatfunkcijas var apgūt dažu dienu laikā, kā to veiksmīgi dara Lietuvas LRT un praktiski visas vadošās TV pasaulē lietojot tieši VizRT risinājumus.
Cits spilgts un sabiedrībai labi zināms LTV vadības neprofesionalitātes piemērs ir Latvijas hokeja izlases sagaidīšanas (ne)translācija no Brīvības pieminekļa.
Kvalitatīvs Latvijas televīzijas darba tehniskais nodrošinājums ir būtisks Latvijas sabiedrībai, valsts drošībai un demokrātiskas valsts pastāvēšanai. Liela apjoma iepirkumu atbilstība maksimālas atvērtības, lietderības, un saprātīgas līdzekļu izmantošanas principam ir ārkārtīgi svarīga, lai panāktu Latvijas nodokļu maksātāju uzticēšanos valstij un nepieļautu liela mēroga korupcijas riskus.
Ņemot vērā, ka esmu iepriekš nesekmīgi centies pievērst LTV vadības un arī SEPLP locekļu uzmanību manis minētajām svarīgajām problēmām, kas ietekmē Latvijas sabiedriskā medija nākotnes attīstību un skar vairāk nekā 10 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, šīs vēstules kopiju nosūtu Latvijas Saeimas atbildīgajai komisijai, Latvijas valdības vadītājai Evikai Siliņai, kultūras, satiksmes un finanšu ministriem un arī Latvijas masu medijiem.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
