Par LAD direktoru paklusām iecelts cilvēks, kas bija iepriekšējās vadītājas labā roka un visu shēmu īstenotājs
Pietiek lasītājs06.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr notiek asas diskusijas par valsts budžetu, tikmēr pa kluso tika iecelts Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītājs – bez konkursa, bez diskusijām. Amatā ar Nacionālās apvienības gādību iecelts Ģirts Krūmiņš, kas ilgstoši bija iepriekšējās vadītājas labā roka un visu shēmu īstenotājs. Kā teikt, tiek nodrošināta pārmantojamība.
Jau labu laiku zināmajās aprindās zināms, ka tieši ar Ģ.Krūmiņa gādību IT uzņēmums Autentika tiek pie LAD IT "zelta" iepirkumiem. Tāpat labi zināms, ka ar LAD jau visu var sarunāt, vajagot tikai iet uzreiz pie vadības, ar mazajiem ierēdņiem nav vērts krāmēties.
Tāpat zināms, ka zemnieki pērk lielo tehniku un būvē ēkas uz kooperatīvu vārda, bet faktiski to lieto kā savu un nevienam tā netiek "kooperēta", jo caur kooperatīviem finansējuma procents ir krietni lielāks, nekā to individuāli darot.
Zināms arī, ka LAD piever acis uz vispārpieņemto praksi iznomāt tehniku citiem zemniekiem, kaut arī fondu nosacījumi to aizliedz. Ir arī zināms, kā tiek īstenoti meliorācijas projekti, kur trīskāršs uzcenojums ir normāla prakse un iepirkumi ir tikai papīram, faktiski darbus veic paši zemnieki, kas ar šo kārtību paši nav apmierināti.
Tāpat zināms, ka intervences pasākumā strādā ļoti labi atstrādātas un ļoti naudīgas shēmas, kurās kurš katrs netiek pielaists. Un par Zivju fonda dāsnumu jau klīst leģendas.
Taču šoreiz kādā Rīgas birojā tika dzirdēts par kādu iespējamo lēmumu, ar kuru Krūmiņš sev nodrošināja LAD vadītāja amatu. Sarunā tika norādīts: "Uz vadītāja amatu Valsts kanceleja jau sāka uzrunāt potenciālos kandidātus vadītāja amatam, un vismaz kādi pieci kandidāti bijuši pietiekami spēcīgi, lai konkurētu ar Krūmiņu un labi, ka sanācis laicīgi izvairīties no konkursa.
Ar šo personu viegli sadarboties, varot visu sarunāt, un Jaunpagasts plus – kurš tagad jau saucas SIA I.S.D. un kura patiesais labuma guvējs līdz ar Donātu Vaitaiti esot 1991. gadā dzimis Jānis Bērziņš – ar 2,5 miljoniem eiro bijusi laba nodeva par amatu, un tad jau nākotnē vēl būs noderīgs kadrs…”
Kā diez tā nākas, ka valdībā ar tik augstiem publiski deklarētiem standartiem iestādes vadītājs tiek iecelts pa kluso – ar rīkojumu, bez konkursa. Zemkopības un mežkopības jomā šī ir nozīmīgākā iestāde, kas atbildīga par valsts un ES fondu atbalstiem, tāpēc vadītāja izvēlei būtu jābūt saprotamai un caurskatāmai, citādi nozarei tiek dots nepārprotams signāls par lietu kārtību. Un šis signāls ir sniegts…
No pieejamās informācijas redzams, ka uzņēmums ražo spirtu, bet ļoti ilgstoši strādā ar zaudējumiem – 2018. gadā tie pārsniedza miljonu eiro (un apgrozījums bija tikai 3,2 miljoni). Būs interesanti, kas atklāsies, kad no LAD tiks pieprasīta informācija par šī uzņēmuma LAD atbalstītajiem projektiem, lai varētu saprast šīs sarunas kontekstu…
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.