Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti rūpīgi izlasīju Lato Lapsas publicēto tendenciozo rakstu par RB Rail iepirkumiem un manu abildību. Šī autora gadījumā neesmu pārsteigta par nepamatotajiem apgalvojumiem, gan arī par autora nespēju vai speciālu nevēlēšanos izvērtēt visai sabiedrībai pieejamu informāciju elektroniskajā laikmetā, kas atrodama projekta oficiālajā mājaslapā www.railbaltica.org.  Bet man ir patiesi žēl lasītāju, trīs Baltijas valstu iedzīvotāju, kuri tiek baroti ar nepatiesām ziņām, un projekta reputācijas, kuras godīgas un veiksmīgas ieviešanas ceļā ik dienas tiek likti arvien lielāki klupšanas akmeņi. Šis ir tikai viens piemērs ikdienišķai cīņai. Atbalstot lasītāju intereses, es tiešā veidā, bez starpnieka – cenzora, interpretētāja un maldinātāja, vēlos uzrunāt rakstos minētos jautājumus.

Par Rail Baltica Globālā projekta biznesa plānu

Akcionāri mums uzdevuši izstrādāt Rail Baltica Globālā projekta (dzelzceļa infrastruktūras trīs valstīs) ilgtermiņa biznesa plānu.

Lai ikviens saprastu - mēs runājam par Eiropas mērogam unikāla trīs valstu dzelzceļa projekta, kas ir kvalificēts kā megaprojekts starptautiskā mērogā, ilgtermiņa (18 gadu!) biznesa plāna izveidi. Ņemot vērā projekta unikalitāti, sarežģītības pakāpi un Baltijas valstu ierobežoto pieredzi un kompetenci Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa infrastruktūras izveidē un komercializācijā, kopuzņēmums velta lielus pūliņus, lai nodrošinātu, ka kritiskajā projekta plānošanas un projektēšanas fāzē tam ir sadarbības partneri, kas spējīgi nodrošināt nepieciešamās kompetences, tehniskās ekspertīzes un labākās prakses pieredzes klātbūtni. Tādēļ pats par sevi saprotams, ka tādas ekspertīzes nodrošināšanai ir nepieciešama ārējo, labāko iespējamo konsultantu piesaiste.

Diemžēl iepirkuma procedūru izpilde laika un rezultāta ziņā nav simtprocentīgi paredzama. 2016. gadā mēs atklāti komunicējām, ka pirmais iepirkums noslēdzās bez rezultātiem, jo pretendenti nekvalificējās izvirzītajām prasībām. L. Lapsam, tagad, interesējoties par atkārtoti izsludināto ilgtermiņa biznesa plāna izstrādes iepirkumu, tika sniegta sekojoša atbilde: “iepirkuma priekšmets nav RB Rail AS ilgtermiņa biznesa plāns, bet gan visa Rail Baltica globālā projekta biznesa plāna tā ieviešanas fāzei (8 gadi) un operacionālajai fāzei (10 gadi) izstrāde. Ņemot vērā šī procesa un dokumenta stratēģisko un visaptverošo saturu, tika izvēlēta vislabākā potenciālo piegādātāju atlases un izvērtēšanas procedūra, lai identificētu šim atbildīgajam uzdevumam atbilstošāko partneri pieejamā finansējuma robežās, bet tāpēc arī procedūra bija laikietilpīgāka”.

Mums kā atbildīgai uzņēmuma valdei svarīgākais ir nodrošināt augstākās raudzes un kvalitātes biznesa plāna izstrādi. Ja L. Lapsas pārmetums man ir, ka, meklējot labāko ekpertīzi, precīzi ievērojot publiskā iepirkuma procedūras, tas prasa vairāk laika - lai tā būtu! Bet es nekaulēšos par stratēģijas kvalitāti, lai rezultātā sabiedrība saņemtu pusfabrikātu.

Labāk gatavojoties rakstam, autors būtu atradis publiski pieejamajā informācijā biznesa plāna sagatavošanas termiņus un muļķīgi neapgalvotu, ka “konkrētus termiņus uzņēmumā nevēlas nosaukt” (autors par tiem pat nepainteresējās). Savu analītisko spēju robežās autors noteikti būtu pamanījis, iepazinies un sapratis visiem kopš 2017. gada aprīļa pieejamo projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, informāciju par mārketinga vai precīzāk komercializācijas izstrādes plāniem un citiem jautājumiem.

Kas attiecas uz paša RB Rail ilgtermiņa biznesa plānu, par kuru L. Lapsa mums neuzdeva jautājumus, varu apliecināt, ka to esam izstrādājuši un uzņēmuma valde to ir apstiprinājusi.  Jā, un pēdējais un ne mazsvarīgs,  uz viņa rakstā minētajiem 11 jautājumiem, vairākkārt apgalvojot, ka es nevēlējos atbildēt, L. Lapsa bija saņēmis sekojošu atbildi: “Paldies par jautājumiem. Esam tos saņēmuši un reģistrējuši atbilžu sagatavošanai”.

Par sabiedrisko attiecību pakalpojumu un komunikācijas stratēģijas izstrāde posmam 2020. – 2026. gadam.

Ja rakstot par biznesa plānu, pareizās informācijas meklējumos elektroniskā vidē, autors varbūt varēja apjukt, tad, aprakstot komunikācijas sadaļu, Lato Lapsam kā ilggadīgam sabiedrisko  attiecību darbonim tomēr vajadzētu pārzināt nozares specifiku. Tāpēc paskaidroju:

Šobrīd izstrādātā komunikācijas stratēģija ir laika posmam no 2016. līdz 2019. gadam un attiecas uz projekta plānošanas un projektēšanas fāzi, kurā ir specifisks jautājumu loks, darāmie darbi, mērķauditorijas un izrietošā taktika.

Jaunā komunikācijas stratēģija plānota projekta ieviešanas laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam, kas ietver dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, testēšanas procesus, kā arī dzelzceļa atklāšanu darbībai. Pakalpojuma veicējam būs divi uzdevumi - šī stratēģija jāuzraksta un arī jānodrošina komunikācijas konsultācijas trīs valstīs (šobrīd tas tiek veikts tikai Latvijā) trīs gadus, sākot no brīža tuvākajā laikā, kad izvērtēsim iepirkuma konkursa rezultātus. Projektam, kas izmainīs Baltijas nākotni, trīs valstīs ir ārkārtīgi sazarota un plaša auditorija un ietekmes puses, ar kurām būs jāsadarbojās un jāsniedz informācija - ticiet man, tas ir komplicēts darbs.

Tāpat L. Lapsam vajadzēja izprast komunikācijas stratēģijas, kā iekšējās lietošanas dokumenta, raksturu, atšķirību starp komunikācijas un mārketinga pakalpojumiem, kā arī riska vadības rokasgrāmatas izstrādes sasaisti ar komunikācijas iepirkumu. Turklāt neiekrist “ābolu ar banāniem” salīdzināšanas slazdā – ilgtermiņa biznesa plāna sagataves izmaksas nav salīdzināmas ar trīs gadu sabiedrisko attiecību pakalpojuma sniegšanu visā Baltijā,  nodrošinot vispārīgu globālo komunikāciju un komunikācijas stratēģijas izstrādi. Lieki piebilst, ka autors nav konkrēti interesējies, kāpēc ir nepieciešams jaunas stratēģijas iepirkums un kādā veidā tikusi popularizēta iepirkuma izziņošana.

Aptaujājoties pie saviem kolēģiem, Lato Lapsa varēja noskaidrot sabiedrisko attiecību pakalpojumu, tostarp, stratēģijas izstrādes izmaksas paredzētajam darba apjomam trīs Baltijas valstīs un globālā projekta komunikācijai. Vēlos norādīt, ka iepirkuma dokumentācijā minētā ir tikai paredzamā līguma cena -  400 200 eiro vai mazāk. Mēs  patiesi priecāsimies, ja iepirkuma pretendenti varēs piedāvāt zemāku cenu par nolikumā minēto. Taču piedāvātā cena ir atkarīga tikai no pašiem pretendentiem.

Runājot par RB Rail darbības causpīdīgumu, vēlos uzvērt, ka pērnā gada laikā tika ieviesti vairāki jauni komunikācijas kanāli, lai  Baltijas valstu un globālā sabiedrība varētu iepazīties ar projektu un saņemt atbildes. Tika izveidota dinamiska projekta mājas lapa četrās valodās, nodrošinot piekļuvi daudziem ar projektu saistītiem dokumentiem. Tāpat tika atklāti Rail Baltica globālā projekta sociālo tīklu konti.

Mēs aktīvi sadarbojamies ar ārvalstu vēstniecībām, tirdzniecības atašejiem, nozares uzņēmēju asociācijām un starptautiskajām organizācijām, regulāri informējot esošos un potenciālos partnerus par projekta attīstības gaitu un iesaistes iespējām. Rail Baltica projekts tiek pārstāvēts nozares vadošajās izstādēs un konferencēs, kā arī divpusējās darba vizītēs. Mūsu mērķis ir veicināt maksimālu projekta atpazīstamību, nodrošinot pēc iespējas plašāku pretendentu loku – un līdz ar to spēcīgāku konkurenci – mūsu iepirkumos.

2017. gada pavasarī organizējām pirmo divas dienas ilgo, ļoti kupli apmeklēto Rail Baltica Global Forum tepat Rīgā. Tajā tikā pārstāvēti kā akadēmiķi, tā inženieri, vizionāri un arī potenciālie projekta piegādātāji no 18 valstīm, kas redz savu vietu vai interesi projekta īstenošanā. Pasākumā tika plaši skaidrota Rail Baltica projekta izmaksu un ieguvumu analīze un apliecināts projekta ekonomiskais pamatojums.

Pērn sākām izdot Rail Baltica Vēstnesi četrās valodās un divos formātos – vienu veltītu globālajām ziņām, otru – informācijai par aktuālajiem iepirkumiem. Uz apkārtrakstu saņemšanu var pieteikties ikviens interesents, tostarp, Lato Lapsa. Visi, kas vēlas saņemt iepirkumu ziņas (šobrīd ir 770 adresāti no visas pasaules, t.sk., no Baltijas), tiek iepazīstināti ar katru RB RAIL izsludināto iepirkumu. Tāpat informācija par visiem iepirkumiem tiek publiskota projekta oficiālajā mājaslapā www.railbaltica.org, IUB un TED informācijas vietnēs, kā arī tiek izsūtīta atbilstošās industrijas asociācijām. Par projekta virzībai būtiskākiem iepirkumiem mēs sagatavojam preses relīzes četrās valodās un izsūtam medijiem visās Baltijas valstīs un ne tikai. Arī tās ir publicētas mājas lapā. Šis noteikti nav tas slepenības režīms, uz kuru atsaucas autors.

Tāpēc nobeigumā aicinu Lato Lapsu rūpīgāk iepazīties ar publiski pieejamo informāciju, kas sniedz daudzas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, lai nebūtu nepatiesu ziņu ģenerātors arī turpmāk. Gribētos cerēt, ka autoram nav merkantili motīvi skādēt šim Baltijas valstīm tik īpašajam projektam, jo tā pretinieku starptautiskajā konkurences cīņa netrūkst.

* Pārpublicēts no diena.lv. Saglabāta raksta autores rakstība.

Red.piez. Savukārt šie ir jautājumi, uz kuriem raksta autore jau kopš pagājušās nedēļas vidus nav vēlējusies vai spējusi atbildēt:

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa:
1) kā uzņēmuma RB Rail AS valdei Jūsu vadībā 2017. gadā ir veicies ar caurskatāma un resursu ziņā efektīva Rail Baltica projekta īstenošanas procesa izstrādi?
2) vai ir izveidots skaidrs pārvaldības modelis, kas nodrošinātu ar interešu konfliktu iespējamību saistīto risku novēršanu, tajā pašā laikā sasniedzot ar CEF finansējumu saistīto darbību mērķus, lai demonstrētu projekta gatavību un nodrošinātu turpmāko finansējuma saņemšanu? Ja jā, kur un kā var ar šo modeli iepazīties?
3) vai ir izstrādātas līgumu veidnes, kas paredzētas izmantošanai visiem projekta īstenotājiem?
4) vai ir sniegts skaidrs redzējums par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību dzelzceļa ekspluatācijas posmā? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?
5) vai ir nostiprināts "viena projekta" zīmols visās Baltijas valstīs? Kas par to liecina?
6) vai pagājušā gada pirmajā ceturksnī ir pabeigta projekta izmaksu un ieguvumu analīze? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?
7) vai ir pabeigtas būvprojektēšanas vadlīnijas visai dzelzceļa infrastruktūrai? Ja jā, kur un kā var ar tām iepazīties?
8) vai ir izstrādāts 10 gadu biznesa plāns, darbības plāns, komercializācijas plāns, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti?
9) ja kāds no pirmajos astoņos jautājumiem minētajiem darbiem nav paveikts, sniedziet skaidrojumu – kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts?
10) kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā profesionālā un labi atalgotā valde (vai kāds no uzņēmuma 51 darbinieka) pati neuzņēmās izstrādāt Rail Baltica globālā projekta biznesa plānu?
11) kādu tieši iemeslu dēļ iepirkums saistībā ar šo plānu tika vilcināts vairāk nekā gadu?
Jautājumos minētās aktivitātes RB Rail AS 2016. gada pārskatā ir uzskaitītas kā 2017. gadā paveicamas. B. Rubesa uz uzdotajiem jautājumiem neatbildēja, savukārt anonīma persona uzņēmuma vārdā Dienai pavēstīja, ka jautājumi ir „saņemti un reģistrēti atbilžu sagatavošanai”.

1) kā uzņēmuma RB Rail AS valdei Jūsu vadībā 2017. gadā ir veicies ar caurskatāma un resursu ziņā efektīva Rail Baltica projekta īstenošanas procesa izstrādi?

2) vai ir izveidots skaidrs pārvaldības modelis, kas nodrošinātu ar interešu konfliktu iespējamību saistīto risku novēršanu, tajā pašā laikā sasniedzot ar CEF finansējumu saistīto darbību mērķus, lai demonstrētu projekta gatavību un nodrošinātu turpmāko finansējuma saņemšanu? Ja jā, kur un kā var ar šo modeli iepazīties?

3) vai ir izstrādātas līgumu veidnes, kas paredzētas izmantošanai visiem projekta īstenotājiem?

4) vai ir sniegts skaidrs redzējums par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību dzelzceļa ekspluatācijas posmā? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

5) vai ir nostiprināts "viena projekta" zīmols visās Baltijas valstīs? Kas par to liecina?

6) vai pagājušā gada pirmajā ceturksnī ir pabeigta projekta izmaksu un ieguvumu analīze? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

7) vai ir pabeigtas būvprojektēšanas vadlīnijas visai dzelzceļa infrastruktūrai? Ja jā, kur un kā var ar tām iepazīties?

8) vai ir izstrādāts 10 gadu biznesa plāns, darbības plāns, komercializācijas plāns, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti?

9) ja kāds no pirmajos astoņos jautājumiem minētajiem darbiem nav paveikts, sniedziet skaidrojumu – kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts?

10) kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā profesionālā un labi atalgotā valde (vai kāds no uzņēmuma 51 darbinieka) pati neuzņēmās izstrādāt Rail Baltica globālā projekta biznesa plānu?

11) kādu tieši iemeslu dēļ iepirkums saistībā ar šo plānu tika vilcināts vairāk nekā gadu?

Foto no monday.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...