Par Latvijas valdības gatavību palīdzēt Latvijas sabiedrībai pārvarēt sagaidāmo globālo pārtikas krīzi: jautājumi premjeram Kariņam
Ivars Zariņš25.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar karu Ukrainā, un ne tikai, un kuri būtiski ietekmēs pārtikas cenas pasaulē un tās pieejamību, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu šo globālo izaicinājumu ietekmes mazināšanu uz Latvijas sabiedrību un nepieļautu pārtikas trūkumu lielai Latvijas sabiedrības daļai, kā arī lauksaimniecības uzņēmumu bankrotus straujā izejvielu izmaksu kāpuma - ne tikai pārtikas produktu, bet arī minerālmēslu un energoresursu sadārdzinājuma dēļ.
Diemžēl no publiski pieejamās informācijas nav iespējams objektīvi spriest, vai jūsu valdībai vispār ir jelkāds reāls rīcības plāns šo izaicinājumu pārvarēšanai. Tādēļ lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Vai jums ir jelkāda nojausma par sagaidāmo cenu sadārdzinājumu pārtikas produktiem, minerālmēsliem, energoresursiem? Ja ir, lūdzam sniegt jūsu prognozes par sagaidāmo sadārdzinājumu, jūsuprāt, Latvijas sabiedrībai nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, lauksaimniekiem nozīmīgajiem minerālmēsliem un energoresursiem? Kāda, jūsuprāt, ir sagaidāmā cenu dinamika vismaz līdz šī gada beigām, ar kādu būtu jārēķinās Latvijas sabiedrībai?
2. Jūsuprāt, kā šīs cenu izmaiņas ietekmēs Latvijas lauksaimniecības produktu ražotājus attiecīgajās nozares? Ka tas ietekmēs to ražošanas apjomus un nodarbināto skaitu? Lūdzam pamatot savu atbildi
3. Jūsuprāt, kā šīs cenu izmaiņas ietekmēs pārtikas pārstrādes uzņēmumus attiecīgajās nozarēs? Kā tas ietekmēs to ražošanas apjomus un nodarbināto skaitu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
4. Jūsuprāt, cik lielā mērā šīs cenu izmaiņas ietekmēs šo produktu pieejamību Latvijas sabiedrībai? Lūdzam pamatot savu atbildi.
5. Cik liela daļa no mājsaimniecības ienākumiem tiek tērēta izdevumiem nepieciešamās pārtikas iegādei - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām?
6. Jūsuprāt, cik lielas ir sagaidāmās pārtikas izdevumu īpatsvara izmaiņas - sadalījuma pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām, ar kurām jārēķinās mājsaimniecībām, saistībā ar sagaidāmo cenu pieaugumu? Lūdzam pamatot savu atbildi!
7. Cik lielai daļai Latvijas sabiedrības var rasties risks kļūt par trūkumcietējiem augstākminēto sagaidāmo globālo izaicinājumu ietekmes rezultātā? Lūdzam ar aprēķiniem pamatot savu atbildi.
8. Vai, jūsuprāt, valstij būtu nepieciešams veidot mehānismus, kas mazina augstākminēto sagaidāmo globālo izaicinājumu negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību? Ja ir nepieciešams - lūdzam paskaidrot, kādus mehānismus, kā tie tiks īstenoti, finansēti, ar kādām izmaksām ir jārēķinās? Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav nepieciešams?
9. Gadījumā, ja Latvijas sabiedrībai nebūs pieejami pirmās nepieciešamības pārtikas produkti vajadzīgajā daudzumā vai par pieejamu cenu, - kādi ir paredzētie pasākumi, lai to pieejamību nodrošinātu? Lūdzam norādīt konkrēti – no kādiem avotiem, kādos apjomos, saskaņā ar kādu procedūru tos ir paredzēts nodrošināt?
10. Kā Latvijas pārtikas ražotājus un pārstrādes uzņēmumus ietekmēs paredzamā ievedmuitas atcelšana ES no Ukrainas ievestajām precēm? Vai ir paredzēti kādi kompensācijas mehānismi, lai saglabātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju tirgū?
11. Vai jūs esat veikuši jelkādus aprēķinus, kā samazinātā PVN likme pārtikas produktiem ietekmēs Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēju un valsts budžeta ieņēmumus? Ja esat veikuši – lūdzam pievienot šos aprēķinus un skaidrojumu par tiem. Ja neesat veikuši – lūdzam paskaidrot, kāpēc neesat?
12. Kā Latvijas uzņēmumu ražošanas apjomus un valsts budžeta ieņēmumus ir ietekmējusi jau piemērotā samazinātā PVN likme svaigajiem pārtikas produktiem? Lūdzam pievienot aprēķinus un reālos datus, kas to apliecina.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.