Par Latvijas valdības gatavību palīdzēt Latvijas sabiedrībai pārvarēt sagaidāmo globālo pārtikas krīzi: jautājumi premjeram Kariņam
Ivars Zariņš25.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar karu Ukrainā, un ne tikai, un kuri būtiski ietekmēs pārtikas cenas pasaulē un tās pieejamību, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu šo globālo izaicinājumu ietekmes mazināšanu uz Latvijas sabiedrību un nepieļautu pārtikas trūkumu lielai Latvijas sabiedrības daļai, kā arī lauksaimniecības uzņēmumu bankrotus straujā izejvielu izmaksu kāpuma - ne tikai pārtikas produktu, bet arī minerālmēslu un energoresursu sadārdzinājuma dēļ.
Diemžēl no publiski pieejamās informācijas nav iespējams objektīvi spriest, vai jūsu valdībai vispār ir jelkāds reāls rīcības plāns šo izaicinājumu pārvarēšanai. Tādēļ lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Vai jums ir jelkāda nojausma par sagaidāmo cenu sadārdzinājumu pārtikas produktiem, minerālmēsliem, energoresursiem? Ja ir, lūdzam sniegt jūsu prognozes par sagaidāmo sadārdzinājumu, jūsuprāt, Latvijas sabiedrībai nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, lauksaimniekiem nozīmīgajiem minerālmēsliem un energoresursiem? Kāda, jūsuprāt, ir sagaidāmā cenu dinamika vismaz līdz šī gada beigām, ar kādu būtu jārēķinās Latvijas sabiedrībai?
2. Jūsuprāt, kā šīs cenu izmaiņas ietekmēs Latvijas lauksaimniecības produktu ražotājus attiecīgajās nozares? Ka tas ietekmēs to ražošanas apjomus un nodarbināto skaitu? Lūdzam pamatot savu atbildi
3. Jūsuprāt, kā šīs cenu izmaiņas ietekmēs pārtikas pārstrādes uzņēmumus attiecīgajās nozarēs? Kā tas ietekmēs to ražošanas apjomus un nodarbināto skaitu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
4. Jūsuprāt, cik lielā mērā šīs cenu izmaiņas ietekmēs šo produktu pieejamību Latvijas sabiedrībai? Lūdzam pamatot savu atbildi.
5. Cik liela daļa no mājsaimniecības ienākumiem tiek tērēta izdevumiem nepieciešamās pārtikas iegādei - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām?
6. Jūsuprāt, cik lielas ir sagaidāmās pārtikas izdevumu īpatsvara izmaiņas - sadalījuma pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām, ar kurām jārēķinās mājsaimniecībām, saistībā ar sagaidāmo cenu pieaugumu? Lūdzam pamatot savu atbildi!
7. Cik lielai daļai Latvijas sabiedrības var rasties risks kļūt par trūkumcietējiem augstākminēto sagaidāmo globālo izaicinājumu ietekmes rezultātā? Lūdzam ar aprēķiniem pamatot savu atbildi.
8. Vai, jūsuprāt, valstij būtu nepieciešams veidot mehānismus, kas mazina augstākminēto sagaidāmo globālo izaicinājumu negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību? Ja ir nepieciešams - lūdzam paskaidrot, kādus mehānismus, kā tie tiks īstenoti, finansēti, ar kādām izmaksām ir jārēķinās? Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav nepieciešams?
9. Gadījumā, ja Latvijas sabiedrībai nebūs pieejami pirmās nepieciešamības pārtikas produkti vajadzīgajā daudzumā vai par pieejamu cenu, - kādi ir paredzētie pasākumi, lai to pieejamību nodrošinātu? Lūdzam norādīt konkrēti – no kādiem avotiem, kādos apjomos, saskaņā ar kādu procedūru tos ir paredzēts nodrošināt?
10. Kā Latvijas pārtikas ražotājus un pārstrādes uzņēmumus ietekmēs paredzamā ievedmuitas atcelšana ES no Ukrainas ievestajām precēm? Vai ir paredzēti kādi kompensācijas mehānismi, lai saglabātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju tirgū?
11. Vai jūs esat veikuši jelkādus aprēķinus, kā samazinātā PVN likme pārtikas produktiem ietekmēs Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēju un valsts budžeta ieņēmumus? Ja esat veikuši – lūdzam pievienot šos aprēķinus un skaidrojumu par tiem. Ja neesat veikuši – lūdzam paskaidrot, kāpēc neesat?
12. Kā Latvijas uzņēmumu ražošanas apjomus un valsts budžeta ieņēmumus ir ietekmējusi jau piemērotā samazinātā PVN likme svaigajiem pārtikas produktiem? Lūdzam pievienot aprēķinus un reālos datus, kas to apliecina.
Seko mums 
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
Zviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu, un skaidrās naudas rezerves bija palikušas tikai vienai nedēļai.
Sociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo skatu uz goda plāksni ar daudzajiem labāko laukstrādnieku attēliem.
Eiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem.
