Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mums visiem ļoti patīk norādīt uz mūsu ievēlēto pārstāvju (deputātu, ministru) neatbilstību praktiski jau nākamajā dienā pēc to ievēlēšanas. Mēs neskopojamies ar epitetiem, to izvēli nosaka vienīgi mūsu pieklājības, audzināšanas un tiešuma pakāpe. Mēs, mūsu sabiedrības sapratīgākā daļa, sūdzas, ka “politikā neiet gudri cilvēki”. Un tagad padomājiet par, lūk, ko…

Vai jūs, gudrākie un spējīgākie, gribētu?

Deputāts, ja tiek ievēlēts, automātiski zaudē jebkuru privātumu. OK, viņš/-a var mēģināt būt “zemāks par zāli”, tad to liks mierā, bet tad izmaiņas nav iespējamas, tad pazūd jēga. Kas tad ir tas fantastiskais deputāta ieguvums? Maksimums faktiski nepilni 2K-3K EUR uz rokas. Labi, jūs teiksiet, - “viņiem tur piemaksas, apdrošināšana un citi labumi”. Nu vēl 500 un komandējumi.

Taču, ja cilvēka biznesa plāns ir bijis nomainīt savu iepriekšējo privāto un profesionālo dzīvi pret tautas kalpa dzīvi, tad ir jājautā – kāda tad šī cilvēka dzīve ir bijusi pirms tam? Ja cilvēks iet politikā, lai savus ienākumus paceltu uz 2K mēnesī, tad iesaku apdomāt – mums vajag šādu priekšstāvi? Vai šāds deputāts ir labākais un gudrākais? 2040EUR “uz rokas”, un tu esi zem palielināmā stikla. OK, pieņemsim, “zemāks par zāli”. Oponenti/konkurenti/mediji liks mierā. Bet mums, vēlētājiem, kāds no tā labums? Kāds labums no deputāta, kurš vēlas par tādu kļūt divu tūkstošu eiro dēļ? Tieši kāds?

Tālāk izskatīsim variantu, ja “nav zemāks par zāli”. Šāda cilvēka (kā man, piemēram) jebkuram privātumam ir beigas. Jo katrs sabiedrības loceklis ir vēlme zināt, “kas viņš tāds” – kur mācījies, kādu augstskolu beidzis, kādos darbos/biznesos strādājis, un, visbeidzot, cik pelnījis… Ģimenes stāvoklis, kas sieva/vīrs, bērni ir? Un tad seko interesantākais – “vārda brīvības” vārdā katrs sabiedrības loceklis drīkst paziņot, ka šis cilvēks, ievēlētais, nu ir tautas, lasiet – viņa kalps un viņam ir tiesības zināt, spriest, kontrolēt, izteikties, apliet sūdiem, un viss šis tiek izpildīts atkarībā no “Viņa/-as” inteliģences.

Jautāšu vēlreiz – jūs to gribētu? Es šaubos.

Un tomēr fakts ir noticis. Cilvēks, pilsonis, ir bijis gana uzticams sabiedrības acīs un ir ievēlēts. Apzinoties vai vēl līdz galam neapzinoties, ir atteicies no privātuma, apmainījis to pret kalpošanu sabiedrībai. Un šeit es gribētu atgriezties pie jautājuma par motivāciju. Kādu domu vadīts cilvēks ir nolēmis spert šo nozīmīgo soli?

Variantu par to, ka ikmēneša ienākumu kāpums līdz “divītim uz rokas”, es negribētu iztirzāt. Nenoliedzot, ka tā ir naudas summa katram un katrā atsevišķā dzīves situācijā (un tās tiešām mēdz būt dažādas), es tomēr atļaušos teikt, ka, ja “biznesa plāns” ir bijis kļūt par deputātu un “izcelt divīti”, mums labāk šādu priekšstāvi nevajag… es teiktu vairāk, tā ir visa mūsu nelaimju sakne. Arī domāt, ka “divītis” ir dzīve šokolādē gudram, veiksmīgam, savā profesijā sevi pierādījušam cilvēkam.

Nākamais variants. “Divītis ir tikai sākums”. Un šis, manuprāt, ir mūsu status quo – mūsu daļas ambiciozo cilvēku vadmotīvs. Šiem cilvēkiem politika ir biznesa plāns. Uzņēmējdarbības forma. Un ar šo es nebūt negribu apgalvot, ka katrs censonis jau iesākumā iet politikā ar skaidru apziņu būt korumpēts, izmantot savu ietekmi. Pelnīt ar to naudu. Ir sajūta, ka tādu ir daudz, bet tomēr nezūd cerība, ka šodien arvien vairāk zināmu cilvēku (kaut to joprojām ir ļoooooti maz), saskārušies ar mūsu valsts realitāti, dabūjuši pa muti ar to, nolemj – kaut kas ir jādara… Un iet. Un mēģina darīt.

Es, kā jūs daudzi ziniet, biju privāti praktizējošs advokāts. Labs advokāts. Un joprojām esmu labs advokāts, pat ja politisku motīvu dēļ mani izslēdza no advokatūras. Smadzenes taču nevar izslēgt. Pirms Saeimas es pelnīju vairāk, stipri vairāk. Ar smadzenēm, palīdzot cilvēkiem. Mersedesi, ceļojumi, dārgs apģērbs, tā ir normāla laba un zinoša advokāta ikdiena. Es biju trakais, no tā atteicos, lai ietu politikā, jo mīlu zemi, kurā dzīvoju. Ziedoju savus ienākumus, karjeru, lai mani un manu ģimeni ik dienas varētu pētīt, apriet, censties pazemot neveiksminieki, kas politikā vai valsts darbā saņem savas dzīves “highlight” - divīti. Un nemaz nerunāšu par tiem bļāvējiem - es tev maksāju milzu algu, divīti. Un tagad pasakiet, cik daudzi gudru cilvēku ies politikā? Pareizi, gandrīz neviens, jo tas nozīmē ziedot visu.

Ko ar šo gribu teikt? Visa šī sistēma ir uzbūvēta uz liekulības bāzes. Šī sistēma godā ceļ liekulību. Tā piespiež labākajā gadījumā biznesu pārcelt uz radiniekiem vai sievu, jo gudrs, spējīgs, arī turīgs deputāts ir slikts per se. Deputāts nedrīkst saglabāt savu profesiju, jo tas esot interešu konflikts. Tiešām? Kas valstij būtu sliktāk, ja deputāts varētu turpināt savu praksi, santehniķis vai jurists, vienalga. Ārsts taču var, skolotājs var, nekustamo īpašumu spekulants var. Bet tā vietā vajag papildu amatu, teiksim, parlamentārais sekretārs vai piecus amatus Saeimā, jo tā var sakasīt vairāk par divīti.

Un nobeiguma vietā.

Mums ir jābeidz izlikties. Izlikties, ka nesaprotam, ka brīvpusdienu nav – par tām kāds samaksā.

Es uzskatu, ka tā vietā, lai mānītu viens otru, stāstītu stāstus, pieņemtu likumus par partiju finansējumu, mums būtu jāpieņem lobiju likums. Vienkārši. Es kā šīs valsts pilsonis gribu zināt, kas finansē partiju, par kuru es atdodu savu balsi. Es esmu, piemēram, tiesīgs zināt, ka manu kā latvieša izdzīvošanu savā aprūpē ir ņēmusi partija (monopolizējusi šo jautājumu), kura lepni lieto Nacionālo vārdu, bet patiesībā – gadiem tika finansēta, aizstāvot prastu uzņēmumu likvidētāju intereses. Nezinājāt, ka mūsu zemē uzņēmumus likvidēt ir izdevīgāk, nekā tos radīt?

Mēs esam tiesīgi zināt finansētājus, un ticiet man – tas pateiks daudz ko priekšā un aiztaupīs vilšanos (gadījumos, ja mums elementāri nav slinkums jeb, kā tautā saka – pofig). Mums jābeidz izlikties, ka cilvēki ievēro noteiktos ziedošanas limitus. Mēs visi ļoti labi zinām, ka likuma noteiktais ierobežojums ziedojumiem tiek apiets, liekulības tirgū iesaistot citus, tos, kam izdala naudu, lai noziedotu. Bet vai nebūtu labāk, ka mēs redzētu patieso ainu, ka vienu partiju (kaut vai par miljonu) sponsorē, teiksim, jaunlaiku oligarhs Ragaušs vai kāds veclaiku oligarhs. Tas būtu daudz godīgāk. Un mazāk liekulīgi.

Un, ja kāds domā, ka ministrs iztiek ar divīti, trinīti, tad viņš neko nesaprot no politikas. Liekulība mums ir visur. Pat mediju vidē. Etalons tam ir Spriņģe un Kaimiņš (nosaucu tikai kā piemēru, jo tas uzskatāmi vislabākais). Tās pārmaiņas abiem vienam pret otru pēc zināmiem notikumiem nekā citādāk nosaukt nevar. Jeb paskatieties uz KNAB darbinieka Juraša māju vai kaut vai ministru uzvalkiem. Tas nav divītis vai trinītis mēnesī.

Un pieliekot punktu.

Draugi, es lietoju facebook, bet Jūs to lasāt. Jā, šobrīd veidojas domubiedru grupa, kura ar vēsu prātu, analizējot katru mūsu politisko spēku un tās piedāvājumu, pulcējas ap mani, jo es uzskatu, ka te nav nekas jāremontē. Ir jāizdomā, jāsarunā celtnieki nākamajai celtnei, un šī sistēma ir jādemontē. Pavisam.

Turpinu gudram lasītājam. Valdošās politiskās elites attieksme pret privāto uzņēmējdarbību var raksturot dažādi, bet pamatiezīme ir viena - valsts pārvalde izdomā, cik privātajam biznesam ir "jāsametas", lai tai (valsts pārvaldei) pietiktu.

Ja nepietiek, biznesam jājūtas vainīgam, jāstrādā vairāk, jākļūst radošākiem. Jāmaksā vēl. Periodiski tiek izveikti vingrinājumi, kurus nosauc par uz labāku nākotni vērstām reformām, par kurām klusi aizmirst pie nākamā “nepietiek” rezultātā uzsāktajām nodokļu izmaiņām. Un tā visu laiku. Rezultāts ir vājākā ekonomika reģionā un gandrīz vājākā Eiropā.

Samazināt valsts aparātu un no budžeta finansētās struktūras, kritiski izvērtēt valsts pārvaldes rentabilitāti un racionalitāti - nē, tā nav opcija...

Veikt "ministriju reformu", nē, priekš kam? Pārskatīt visu budžeta izdevumu sadaļu, ne tikai gadskārtējo pieauguma mazumiņu, arī to nē. Pamatbudžets mums ir neaizskarams kā aksioma. To apstrīdēt nedrīkst! Izdevumus pārskatīt nedrīkst!

Neviens īsti nevēlas dzirdēt skaudro patiesību - tiem, kuri rada pievienoto vērtību, dod cilvēkiem darbu, maksā par šo visu valstij nodokļus, izdomā, kā turpināt strādāt visos jaunajos apstākļos, - visi jau it kā apmaksātie sabiedriskā sektora pakalpojumi pēc būtības ir jāpērk vēlreiz.

Piemēram:

1. Esošo veselības aprūpes sistēmu vai nu nesauciet par medicīnu, vai nesauciet to vismaz par bezmaksas.

2. Izglītības sistēmu - ja vēlaties savu bērnu nodot kaut cik apmierinātam un apgādātam pedagogam - maksājiet. Vai sūtiet privātā skolā. Valsts finansētās augstskolas? Kādas kvalitātes izglītību tās piedāvā?

3. Lai pasargātu mājvietu, cilvēki izvēlas izmantot privāto apsardzes firmu pakalpojumus (jo, ja apzags, maz cerību, ka vainīgos atradīs, attiecīgi nekādu cerību, ka nozagto atgriezīs).

4. Ja jūsu labklājība atļauj un jūs iegādājaties jaunu auto, kas jums ir jādara? Obligāti tas jāapdrošina. Vēl nesen, pēc lielākās Latvijā darbojošās apdrošināšanas firmas datiem, Igaunijā gada laikā nozaga aptuveni 2 (viena krāpniecība, otra nozagta Latvijā), Latvijā - 70 automašīnas. Un tie ir tikai vienas kompānijas dati. Taisnības labad jāsaka, ka pagājušais gads esot bijis labāks, bet nu atkal tendence atjaunojoties.

5. Policijas standarta jautājums cietušajam zādzības vai laupīšanas gadījumā - apdrošināts bija? Nu, tad jau viss kārtībā, apdrošinātāji kompensēs...

Kārtībā jau ir, un, visticamāk, kompensēs arī. Tikai pie šādas pieejas, kam mums vajadzīga Valsts policija? Varbūt pietiek ar apdrošināšanas un apsardzes firmām?

Bet, atgriežoties pie ekonomikas un tās pārvaldes modeļiem. Rodas sajūta, ka par ekonomikas teorijām (starp citu, uz daudzām no tām ir būvētas pasaulē attīstītākās valstis, vismaz sākotnēji), kuras paredz pēc iespējas mazāku valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos, dzirdējis nav ne viens pie varas esošais. Ne kapitālisma pīlārā dzimušais premjers, ne Latvijā dzimušais finanšu ministrs.

Mēs sevi principā saucam par labēji-centrisku valsti, bet praksē piekopjam pilnīgi ko citu. Mūsu valsts pārvalde sev saprotamā veidā cīnās par taisnīgumu, mēģinot regulēt ekonomikā notiekošo ar administratīvām metodēm, sodīt, sodīt, uzraudzīt un finālā iznīcināt un atņemt. Ne velti maksātnespējas bizness ir pelnošākais. Jūs man nepiekrītat? Pievērsiet uzmanību valsts aparātā/valsts uzņēmumos nodarbināto skaitam, valsts/pašvaldību konkursu/pasūtījumu lomai ekonomikā, galu galā. Kas ir Latvijas lielākie uzņēmumi? Pirmie divi - valsts akciju sabiedrības (nevis privātie), trešais - mūsu lepnums SIA Mikrotīkls, kuram valdošās elites veiktā finanšu sektora “kapitālā remonta” dēļ 2 no 4 vērā ņemamajām Latvijas komercbankām aizvēra norēķinu kontus, kā stāsta zinātāji.

Visbeidzot, cik mūsu valstī ir kontroles dienesti, kādas ir to pilnvaras? Vājprātīgi daudz un vājprātīgi traucējoši biznesam.

Mums gadiem stāsta, ka mums ir sabalansēta ekonomika, saprātīgs nodokļu slogs. Bet gadu no gada publiskajam sektoram katastrofāli trūkst naudas. Kā tas iespējams, ja jau viss ir tik sabalansēts?

Viens piemērs, kuru ekonomikas students būs dzirdējis - kāpēc sabiedriskā transporta šoferis Cīrihē un Rīgā ar vienādiem nosacījumiem (nobraukto stundu/km skaits) saņem reizēs mērāmu atšķirīgu atalgojumu? Tamdēļ, ka viens apkalpo pārtikušu vidi, otrs - ne tik ļoti.

Tā turpināt var ilgi. Šo pārdomu kopsavilkums ir šāds: kā Latvijā dzīvot cilvēkam, kurš nav piedalījies privatizācijā? Kurš neuzskata, ka politika ir biznesa modelis? Kurš ir spējīgs izdomāt, kā dot darbu sev un citiem? Kurš ir gana spējīgs, kurš var izpildīt, piemēram, sekojošo... seko "excelītis", kur ir parādīts, cik izmaksā 600 EUR “uz rokas” cilvēkam Latvijā un Igaunijā. Par Zviedriju vai Angliju nemaz nerunāsim.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...