Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Raitis Kalniņš, Dr.Sc.ing., NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs un Svetlana Sokolova, Mg.Sc.ing., NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle, iesūtījuši viedokli par vēl 11.Saeimā rosināto un 12.Saeimā jau 3. lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” un atkārtoti aicina uz tā apspriešanu pirms 3. lasījuma.

“Svarīgi nodrošināt sabiedrībai ērti pieejamu, saprotamu un argumentētu informāciju par likumdevēja izvēlēm un apsvērumiem, lemjot par likumiem, kas ietekmē visas dzīves jomas un ikvienu Latvijas iedzīvotāju. (..)trešajā lasījumā ir iesniedzami un izskatāmi tikai tādi priekšlikumi, kas ietver valodnieciskus un tehniskus labojumus, kas vērsti uz likumprojekta teksta sakārtošanu, vai ir nepieciešami, lai novērstu likumprojekta teksta neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu iesniegšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma,” Saeimas deputātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

1. 2016.gada 2.novembrī LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē tautas ievēlētie deputāti atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto priekšlikumu, kas pēdējā brīdī būtiski, pretrunā iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķim un tvērumam, izmainīja iepriekš izdiskutētā un apspriestā likumprojektā izmantotā teksta redakciju, nomainot to tādā formā, kas pilnībā izmainīja grozījumu saturu, jēgu un būtību. Proti – otrajā lasījumā iepriekš atbalstīta likumprojekta teksta terminoloģija - dzīvokļu īpašnieku “maksājumi avansa veidā” daudzdzīvokļu māju remontiem nākotnē atbilstoši diezgan vāji motivētam Ekonomikas ministrijas priekšlikumam tika nomainīta ar terminoloģiju “maksājumiem uzkrājuma fondā”.

Atgādināsim 2.lasījumā apstiprināto likumprojekta redakciju: “Dzīvokļa īpašuma likuma” 13.pantu papildināt ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā: “(21) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus avansa veidā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Pieņemot minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību veikšanu vai to izmaksu efektivitāti.”

Ekonomikas ministrijas piedāvājums, kas lobē tikai vienas puses - pārvaldnieku intereses, pilnībā ignorē dzīvokļu īpašnieku intereses, kā arī terminoloģijas maiņas rezultātā likumprojektā pielietotā terminoloģija gan ir pretrunā LR normatīviem aktiem, gan arī ļauj negodprātīgiem pārvaldniekiem dzīvokļu īpašniekiem piederošo naudu, izmantojot likuma burtu, piesavināt, ieskaitot to pārvaldnieka “uzkrājumu fondā”, lai it kā nevainīgas grāmatvedības operācijas rezultātā dzīvokļu īpašnieku naudas līdzekļi nonāktu pārvaldnieka īpašumā.

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.8, kas reglamentē “uzkrājumus” (neizmantotiem atvaļinājumiem, šaubīgiem debitoriem u.t.t.), ir domāts pavisam citiem mērķiem un paredz saņemtas naudas norakstīšanu to saņemšanas gadā, nevis naudas glabāšanu un uzkrāšanu mājas remontiem nākotnē līdzīgi bankas depozītam. Savukārt uzkrājumu fondi atbilstoši Dzīvokļu īpašnieku biedrību, kooperatīvo sabiedrību vai sabiedrības ar ierobežoto atbildību statūtiem pieder pārvaldniekam – attiecīgi DzĪB, DzĪKS vai SIA. Tādējādi ar vieglu likumdevēja un pārvaldnieka grāmatveža roku dzīvokļu īpašniekiem piederoša nauda tiks pārgrāmatota un uzskaitīta jau pārvaldniekam piederošajos “uzkrājumu fondos”. Minētā krāpniecības shēma aprakstīta publikācijās žurnālā Bilance Nr. 10 2015.g. un publikācijas turpinājumā 2016.gada otrā septembra numurā Nr.18(390) “Kam pieder dzīvokļu īpašnieku pārvaldniekam iemaksātā nauda mājas remontiem nākotnē”, http://www.nisa.lv/lat/prese.

Vēršam valsts amatpersonu, sabiedrības un apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku uzmanību uz esošo praksi: Valsts policija un Prokuratūra iepriekš minēto dzīvokļu īpašnieku naudas piesavināšanas un izkrāpšanas shēmu neuzskata par pārvaldnieku krimināli sodāmo noziedzīgo nodarījumu, atbilstoši Krimināllikuma 179. pantam (piesavināšanās) un 177.pantam (krāpšana). Naudu, ko dzīvokļu īpašnieki labprātīgi uzticēja pārvaldniekam glabāšanā (kā depozītu) mājas remontiem nākotnē un ko pārvaldnieks pārgrāmatoja kā savu naudu sev piederošajos "uzkrājumu fondos", dzīvokļu īpašnieki nevarēs atgūt arī tiesas ceļā, jo nauda netiks turpmāk uzskatīta kā pārvaldnieka parāds apsaimniekoto māju dzīvokļu īpašniekiem. Attiecīgi terminoloģija likumprojektā ir steidzīgi jāmaina.

Ņemot vērā Pievienotās vērtības nodokļa grozījumus, pārvaldīšanas pakalpojumu un avansa maksājumu aplikšanu ar PVN, sākot no 2016.gada 1. jūlija, Biedrības NĪSA un NĪLA piedāvā neviennozīmīgo terminoloģiju likumprojektā “maksājumi avansa veida” nomainīt ar skaidru un nepārprotamu: “veikt naudas maksājumus Ieguldījumu veidošanai dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu remontiem un atjaunošanai nākotnē”.

2. Otrajā lasījumā atbalstīts likumdevēja piedāvājums papildināt Dzīvokļa īpašuma likuma (turpmāk – Likums) 10.pantu, kas noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumus, ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pienākums norēķināties par šā panta pirmās daļas 2., 3. un 5.punktā norādītajiem maksājumiem attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu.”

Tas nozīmē, ka, sākot no izsoles akta apstiprināšanas dienas dzīvokļa īpašuma ieguvējam būs pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus Likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Ņemot vērā esošo praksi, kad izsolē iegādātā īpašuma ieguvējam bieži vien jāizmanto tiesu izpildītāju pakalpojumu ieviešana valdījumā, kas varētu ilgt mēnešiem ilgi, kā arī iespējami tiesu procesi, kas var ilgt 10-12 gadus, pirms īpašuma ieguvējs var sākt īpašumu lietot, biedrības NĪSA un NĪLA likumdevēja rīcību, uzliekot par pienākumu strīda laika periodā dzīvokļa īpašuma ieguvējam apmaksāt visus minētos maksājumus, uzskata par nesamērīgu slogu īpašuma ieguvējam un izdevīgu tikai vienai pusei – pārvaldniekam.

Sakara ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta papildināšanu ar 2. daļu NĪSA un NĪLA priekšlikums - pienākums norēķināties par norādītajiem maksājumiem attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir no dienas, kad ieguvējs var sākt rīkoties ar jauniegādāto dzīvokļa īpašumu, vai no ievešanas valdījumā dienas un pantu izteikt sekojošā redakcijā:

 “(2) Pienākums norēķināties par šā panta pirmās daļas 2., 3. un 5.punktā norādītajiem maksājumiem attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir ar dienu, kad ieguvējs/īpašnieks dzīvokļa īpašumu ir pieņēmis lietošanā vai ievests valdījumā, (svītrojot turpmāko tekstu). kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu.”

3. Sakarā ar Latvijā esošo pārvaldīšanas praksi, kad negodprātīgie pārvaldnieki, izmantojot apsaimniekoto māju dzīvokļu īpašnieku neinformētību, izgatavo kopsapulces protokolus ar atpakaļejošo datumu, NĪSA un NĪLA uzskata par nepieciešamu izteikt Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta 4.daļu šādā redakcijā:

“Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas balsoja “par”, triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, (svītrojot turpmāko tekstu) bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas diena.”

Priekšlikums ļaus dzīvokļu īpašniekiem apstrīdēt augstāk minētos, ar atpakaļejošo datumu izgatavotus, fiktīvos kopsapulces protokolus.

Biedrības NĪSA un NĪLA uzskata, ka minētās likuma grozījumu normas steidzami jāpārskata, jo to kaitīgās sekas apdraud gan daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus īpašumu, gan arī apdraud dzīvojamā fonda ilgtermiņa saglabāšanu visā Latvijā. Dzīvojamo fonda pastāvēšana būs apdraudēta dzīvokļu īpašnieku naudas ieguldījumu māju remontiem nākotnē izkrāpšanas dēļ.

Aicinām ikvienu savas kompetences ietvaros veikt visu nepieciešamo, lai novērstu un nepieļautu būtisko kaitējumu dzīvokļiem un daudzdzīvokļu mājām nākotnē. Informējam, ka esam gatavi iesaistīties jautājuma risināšanā no savas puses, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, datus un ekspertīzi šajos jautājumos, lai novērstu neatgriezeniskas negatīvās sekas, dzīvojamam fondam un tā saglabāšanai un attīstībai Latvijā.

NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība aicina visu veidu nekustamo īpašumu lietotājus, it īpaši – daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus – apvienoties, lai kopīgi aizstāvētu savas tiesības. Lūdzam rakstīt [email protected], mob.t.29105545.

An error has occured