Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Iesaki rakstu:

1. Tiesībsarga pilnvarojumā atbildi sniedza Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja I.Rezevskas kundze, kura informēja, ka Tiesībsargs Ekonomikas ministrijas noteiktajā termiņā sniegs savus iebildumus un priekšlikumus par Likumprojektu.

Attiecībā uz NĪSA UN NĪLA Tiesībsargam adresēto aicinājumu izvērtēt iespējamu īrnieku cilvēktiesību aizskārumu Likumprojekta 10.pantā, kas paredz īrnieka tiesības netraucēti lietot dzīvojamo telpu, īres līguma noteikumu ietvarā, Rezevskas kundze sniedza šādu informāciju:

[1] Likumprojekta 10.pants ir jātulko kontekstā ar tā 11.pantu un persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo daļu tiks iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, būs atzīstama par īrnieka ģimenes locekli. Šobrīd spēkā esošajā likumā “Par dzīvojamo telpu īri” ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra atbildība par īres līguma saistībām, kas jaunā Likumprojekta ietvaros vairs netiks paredzēta.

[2] Attiecībā par Likumprojekta 11.pantu tiesībsargs, sniedzot iebildumus un priekšlikumus Ekonomikas ministrijai, norādīs, ka Likumprojektā tiek sašaurināts ģimenes locekļu uzskaitījums, paredzot, ka ģimenes locekļu statuss ir laulātajam, nepilngadīgajiem bērniem, kā arī darbnespējīgajiem vecākiem. Tiesībsarga ieskatā, sociāli mazāk aizsargātās personas ir arī īrnieka darbnespējīgie brāļi, darbnespējīgās māsas un īrnieka darbnespējīgie pilngadīgie bērni. Darbspēju zaudējums ir darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt[1].

Pie šādiem apstākļiem Likumprojekta 11.pantā ir jāpaplašina ģimenes locekļu uzskaitījums, un jāparedz īrnieka tiesības iemitināt savā īrētajā dzīvojamā telpā laulāto, nepilngadīgos bērnus, darbnespējīgos vecākus, darbnespējīgos brāļus, darbnespējīgās māsas un īrnieka darbnespējīgos pilngadīgos bērnus, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Neiekļaujot šādu personu kategoriju īrnieka ģimenes locekļu lokā, tiks būtiski ierobežotas personu ar invaliditāti tiesības, kuras veselības traucējumu dēļ ir darba nespējīgas.

[3] Tiesībsargs nevar piekrist NĪSA un NĪLA norādītajam, ka Likumprojekts liedz tiesības bērniem pēc pilngadības sasniegšanas turpināt dzīvot kopā ar vecākiem – dzīvojamās telpas īrniekiem. Savukārt pilngadīgas un darbspējīgas personas pašas ir pilntiesīgas līgumslēdzēja puses privāttiesiskā darījumā – dzīvojamo telpu īres līguma slēgšanā.

NĪSA/NĪLA piebilde. Uzskatām, ka Tiesībsargs neņēma vērā Likumprojekta 13. panta pirmās daļas prasības[2], kas noteic personas tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta dzīvojamā telpā atbilstoši Likumprojekta 11. pantā noteiktajā kārtībā, kas paredz tikai nepilngadīgo bērnu iemitināšanu, bet neparedz visu ģimenes locekļu iemitināšanu un viennozīmīgi negarantē tādiem ģimenes locekļiem kā, piemēram, - īrnieka bērniem, kuri sasnieguši pilngadību un kādu laiku nebija iemitināti augstāk minētājā kārtībā, bet kuri vēl ir vecāku apgādībā, piemēram - studenti u.c., kuri turpina mācības mācību iestāžu dienas nodaļās, likumīgas tiesības dzīvot kopā ar saviem vecākiem, dzīvojamās telpas īrniekiem. NĪSA un NĪLA uzskata, ka dotajā ekonomiskajā situācijā, tas radīs un izsaukts papildus sociālo spriedzi valstī.

[4] Cita starp jāņem vērā, ka “Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam" atzīts, ka vienota jēdziena "ģimene" izpratnes trūkums dažādu nozaru speciālistu vidū apgrūtina vienotu normatīvo dokumentu piemērošanu un pakļaujas dažādai interpretācijai. Kā secināts pamatnostādnēs, Latvijas tiesību sistēmā ģimenes jēdziens, tā attiecināmība, skaidrojumi un interpretācija ir atkarīgi no tiesību nozares, kuras ietvaros šis jēdziens tiek piemērots[3].

2. KNAB atbildi NĪSA/NĪLA uzskata par klasisku valsts iestādes ierēdņu atraksti, kas nesniedz atbildi pēc būtības.

Nožēlojami, ka KNAB savā darbības praksē vispār neizmanto KNAB likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktās iestādes kompetenci un funkcijas korupcijas novēršanā, kā arī 10.punkta[4] noteikto KNAB kompetenci analizēt normatīvos aktus un likumprojektus, kā arī ierosināt to grozījumus, iesniegt priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanas procesā, jo tieši Likumprojekta izstrādāšanas procesā ir nepieciešama KNAB klātbūtne korupcijas augstākās pakāpes risku novēršanai.

3. EM atbildi, kas sniedz informāciju par normatīviem aktiem, kas regulē sabiedrības līdzdalību Likumprojekta apspriešanā, kā arī par turpmāko Likumprojekta virzību regulējošiem normatīviem aktiem, skat. pielikumā.

4. Nav saņemtas, bet ir gaidāmas Finanšu ministrijas un Valsts kontroles atbildes.

Aicinām plašu sabiedrību turpināt konstruktīvo diskusiju Likumprojekta izstrādes stadijā, kad vēl joprojām ir iespējams mainīt tā būtiskās sastāvdaļas.

* Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valžu locekļi. Šis ir raksta turpinājums, sākums – šeit.

[1]Invaliditātes likuma 1.panta otrā daļa.

[2]Likumprojekta 13. pants (1) Personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

[3]“Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam". Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/lmpamn_200111_gvp.pdf

[4] Skat. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta (1) Birojs korupcijas novēršanā veic šādas funkcijas: (..) 10) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai.

Seko mums