Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt
Aldis Alliks, advokāts16.08.2017.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Neliela liriska un filosofiska piebilde tiem, kuriem Ērika Stendzenieka teikto uztvert, apdomāt, "aiz auss likt" un dzīvē kaut ko no tā piemērot, īstenot pilnībā vai daļēji traucē Ērika Stendzenieka pagātnes, tagadnes un nākotnes kļūdas, grēki u.t.t.
Tie, kuri mani pazīst, zina, ka es neesmu no tiem, kuri mīl savas "intīmās" un "sensitīvās" domas, sajūtas un pārliecības publiski klāstīt. Taču mani pašu dažkārt spēj izšķirīgi ietekmēt citu no sirds teiktais, tamdēļ arī es dažkārt neklusēju, cerot, ka arī manis teiktais varbūt kādam tā vai citādi viņa dzīves "saimniecībā" noderēs.
Es ļoti labi saprotu, par ko ir runa, un ļoti labi zinu šādas sajūtas. Bet ir kaut kas, kam esmu "pietuvinājies" (nevis - "ko sasniedzis" vai "kur nonācis") savā smagā, grūtā, nemitīgā sevis pilnveidošanas darbā...
Cilvēks nav radības kronis. Es pat teiktu, ka cilvēks krietni atpaliek no visām vai vismaz daudzām Dieva radībām, par kurām viņš pats sevi uzskata daudz vai nesalīdzināmi pārāku esam. Katrā cilvēkā sadzīvo gan dievišķais, gan sātaniskais.
Laiku pa laikam, bet proporcionāli ļoti retos gadījumos gan nelielai cilvēku grupiņai, gan tautai, gan cilvēcei kopumā paveicas - piedzimst vai arī kaut kad vēlākā dzīves posmā nobriest cilvēki, kuros pretpoli nevis sadzīvo, bet savā starpā nemitīgi cīnās. Ir nepieciešama ļoti stipra griba, pašdisciplīna, cilvēka apzināts "darbs ar sevi", lai labais, gaišais viņā pastāvīgi vai vismaz pārsvarā gūtu ievērojamu pārsvaru pār to otru.
Tad nu cenšos, cik spēju, ne tikai sevi padarīt pēc iespējas labāku, bet arī otrā cilvēkā (citos cilvēkos) saskatīt to labāko viņa personības pusi un kaut vai ar vienkāršiem "paldies!" to veicināt, spēcināt.
Nosodīt, izsmiet, apzīmogot ar neizdzēšamu zīmogu, nomētāt ar akmeņiem (tiešā un pārnestā nozīmē), "norakstīt", "izmest mēslainē" - tā ir 100% negatīva, destruktīva pieeja, enerģija. Un - lai arī cik dīvaini tas varētu likties - visupirms tā vēršas un grauj pašu šo darbību veicēju.
Ir svarīgi ik dienas saprast un apzināties, ka viss, kas notiek ar mani, ir manis paša rīcības vai pat "tikai" manu domu un enerģijas sekas. Jāapzinās, ka "šī diena ir vakardienas sekas un rītdienas cēlonis". Es neesmu reliģiozs cilvēks un neņemos spriest, vai katru ļaundari, katru, kurš kļūdījies, sagaida sods vēl viņa dzīves laikā vai arī "pastarā tiesa" pēc nāves.
Zinu un saprotu tikai to, ka par manis paša kļūdām, aplamām izvēlēm u.t.t. es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt attiecīgu cenu...
Pārpublicēts no facebook.com/Aldis.Alliks
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.