Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt
Aldis Alliks, advokāts16.08.2017.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Neliela liriska un filosofiska piebilde tiem, kuriem Ērika Stendzenieka teikto uztvert, apdomāt, "aiz auss likt" un dzīvē kaut ko no tā piemērot, īstenot pilnībā vai daļēji traucē Ērika Stendzenieka pagātnes, tagadnes un nākotnes kļūdas, grēki u.t.t.
Tie, kuri mani pazīst, zina, ka es neesmu no tiem, kuri mīl savas "intīmās" un "sensitīvās" domas, sajūtas un pārliecības publiski klāstīt. Taču mani pašu dažkārt spēj izšķirīgi ietekmēt citu no sirds teiktais, tamdēļ arī es dažkārt neklusēju, cerot, ka arī manis teiktais varbūt kādam tā vai citādi viņa dzīves "saimniecībā" noderēs.
Es ļoti labi saprotu, par ko ir runa, un ļoti labi zinu šādas sajūtas. Bet ir kaut kas, kam esmu "pietuvinājies" (nevis - "ko sasniedzis" vai "kur nonācis") savā smagā, grūtā, nemitīgā sevis pilnveidošanas darbā...
Cilvēks nav radības kronis. Es pat teiktu, ka cilvēks krietni atpaliek no visām vai vismaz daudzām Dieva radībām, par kurām viņš pats sevi uzskata daudz vai nesalīdzināmi pārāku esam. Katrā cilvēkā sadzīvo gan dievišķais, gan sātaniskais.
Laiku pa laikam, bet proporcionāli ļoti retos gadījumos gan nelielai cilvēku grupiņai, gan tautai, gan cilvēcei kopumā paveicas - piedzimst vai arī kaut kad vēlākā dzīves posmā nobriest cilvēki, kuros pretpoli nevis sadzīvo, bet savā starpā nemitīgi cīnās. Ir nepieciešama ļoti stipra griba, pašdisciplīna, cilvēka apzināts "darbs ar sevi", lai labais, gaišais viņā pastāvīgi vai vismaz pārsvarā gūtu ievērojamu pārsvaru pār to otru.
Tad nu cenšos, cik spēju, ne tikai sevi padarīt pēc iespējas labāku, bet arī otrā cilvēkā (citos cilvēkos) saskatīt to labāko viņa personības pusi un kaut vai ar vienkāršiem "paldies!" to veicināt, spēcināt.
Nosodīt, izsmiet, apzīmogot ar neizdzēšamu zīmogu, nomētāt ar akmeņiem (tiešā un pārnestā nozīmē), "norakstīt", "izmest mēslainē" - tā ir 100% negatīva, destruktīva pieeja, enerģija. Un - lai arī cik dīvaini tas varētu likties - visupirms tā vēršas un grauj pašu šo darbību veicēju.
Ir svarīgi ik dienas saprast un apzināties, ka viss, kas notiek ar mani, ir manis paša rīcības vai pat "tikai" manu domu un enerģijas sekas. Jāapzinās, ka "šī diena ir vakardienas sekas un rītdienas cēlonis". Es neesmu reliģiozs cilvēks un neņemos spriest, vai katru ļaundari, katru, kurš kļūdījies, sagaida sods vēl viņa dzīves laikā vai arī "pastarā tiesa" pēc nāves.
Zinu un saprotu tikai to, ka par manis paša kļūdām, aplamām izvēlēm u.t.t. es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt attiecīgu cenu...
Pārpublicēts no facebook.com/Aldis.Alliks
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
