Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par “mutes disciplīnu” un “nomirušo Ziemassvētkiem”

Raivis Dzintars, Nacionālā apvienība
11.12.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidents Egils Levits visu pateica pareizi. Ja mums šķiet, ka sērgas izplatībai noteiktie ierobežojumi ir mums atņēmuši Ziemassvētkus, jāatceras, ka tiem, kas šī vīrusa dēļ aizgājuši viņsaulē, Ziemassvētku vairs nebūs nekad. Viņu tuvajiem šie būs visskumjākie Ziemassvētki, un Ziemassvētku noskaņa diez vai būs arī tiem, kas mocīsies, pieslēgti pie mākslīgās elpināšanas aparātiem.

Diez vai prezidenta tēlam par labu nāca mazliet neveiklais citāts sabiedriskajā televīzijā, bet diez vai tā arī būtu prezidenta lielākā rūpe šajā laikā. Labāk, lai augstākās amatpersonas simtreiz neveikli izteiktos, bet vēstījumi skaudri paustu būtiskāko. Un būtiskākais ir tas, ka nav svarīgi, vai mēs ticam valdībai vai sazvērestības teorijām, vai neticam nekam. Nav svarīgi, par ko mēs balsojam un kuru nīstam. Nav pat svarīgi, kā radies Covid-19. Svarīgi ir tas, ka Ivars, ar ko pirms dažiem gadiem vēl kopīgi tērzējām un smējāmies, šodien ir miris, tāpat kā mans pasniedzējs Rolands, tāpat kā manai kolēģei labi zināma gados jauna sieviete...

Tas notiek ar mums. Mēs varam dzīvot dažādos informatīvajos burbuļos, bet reālajā pasaulē mēs dzīvojam kopā. Gan strukturētā ūdens pārdevējs, kurš aicina ignorēt drošības normas, gan epidemiologs, kurš tās izstrādā. Gan tie, kurus ierobežojumi šobrīd skāruši visskarbāk, gan tie, par kuriem mēdz domāt, ka tos neskar vispār. Neviens nezina, uz kuru kritīs nejaušība. Kuru skars slimība un kurš to pārcietīs smagāk nekā citi.

Protesti

Pat krīzes laikos Latvija ir demokrātiska valsts. Var nepiekrist, var kritizēt, var aicināt. Tomēr šī brīvība uzliek atbildību apzināties sekas. Lai ar cik tīru un smagu sirdi kāds dotos uz protesta akcijām, tās rīko politiski aģitatori savas nākotnes karjeras interesēs. Šie protesti neapturēs vīrusu un nemazinās nepieciešamību pēc ierobežojumiem. Tie ļaus veikliem politiskajiem marodieriem savākt vairāk "like" un "share" atzīmes sociālajos tīklos. Tie palīdzēs izplatīt informāciju tiem, kas iedrošina cilvēkus būt mazāk uzmanīgiem.

Kāds jauns puisis, noguris no ierobežojumiem un dusmīgs uz valdību, klausīsies "covid afēras atmaskotāju" kvēlās runas un nolems arī būt "drosmīgs" un neievērot piesardzību. Viņa piemēram sekos draudzene, kura Covid-19 izslimos ar minimāliem simptomiem, bet līdz tam būs paguvusi šo sērgu nodot savam riska grupas tētim, kuram šī konkrētā un reālā cilvēku neuzmanības ķēde atnesīs mokpilnas dzīves beigas. Līdz tam par viņa dzīvību uz spēku izsīkuma robežas cīnīsies mediķi, bet kāds cits saslimušais savu rindu uz plānveida operāciju tā arī nesagaidīs.

Protestu organizatoriem tas būs politisks kapitāls, daudz "laiku", "šēru" un tiešraides skatījumu. Kādam citam tajā laikā tā būs nāve, neizturamas sāpes un ciešanas.

"Mutes disciplīna"

Es nepiekrītu katram no valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Dažus no tiem man nav neviens spējis izskaidrot. Bet es tos ievērošu un aicinu ievērot ikvienu. Demokrātijai ir plusi. Piemēram, tāds, ka uz mutes disciplīnu prezidents var aicināt, bet nevar piespiest. Un ir arī demokrātijai mīnusi. Ka katrs, kam ir sava daļa varas, to var izmantot pēc savas saprašanas, nevis pakļaujoties kopējam komandas kursam. Tā rezultātā valdības lēmumi bieži ir samocīti, pēkšņi, neizskaidroti.

Bet citas lēmumu pieņemšanas kārtības un citas valdības šodien nav. Tas ir mūsu kā pilsoņu kopumā politiskais briedums, kas ir novedis tieši pie šādas Saeimas, tieši šādas sadrumstalotas valdības un tieši pie premjera Krišjāņa Kariņa. Viņš ir mans konkurents politikā. Es ar viņu miera laikos cīnos par vienām un tām pašām vēlētāju balsīm. Bet šodien viņš ir mūsu valsts vienīgās valdības vadītājs.

Jā, "draugi, nav labi..." skan amizanti. Bet tiešām nav labi. Un es pavisam droši zinu, ka bez valdības nebūtu labāk. Vienlaikus jau tagad ir skaidri redzams, ka šis laiks beigsies. Tie, kas nebīstas no vakcinācijas, vakcinēsies. Tie, kuru pārliecība atšķiras, to varēs nedarīt. Bet ir skaidrs, ka šis pavērsiens būs ceļš atpakaļ uz normālu ikdienu sabiedrībai kopumā. Sabiedrība izturēs. Jautājums ir par konkrētiem cilvēkiem un viņu likteņiem. Par tevi, mani, mūsu vecākiem un bērniem, mūsu kaimiņiem un viņu radiem. Ja šajā laikā ierobežojumu apmēru noteiktu nevis epidemiologi un valdība, bet "laiku" un "šēru" skaits pie tiešraidēm sociālajos tīklos, es domāju, ka Ziemassvētki zustu daudz vairāk cilvēku. Uz visiem laikiem...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...