Iesaki rakstu: 
Pēc Neatkarīgās publikācijas par biedrības Latvijas nākotnes forums visai dīvaino finansēšanas modeli, kuru īstenojušas ar miljonāru Olafu Berķi saistītas juridiskas un fiziskas personas, Latvijas Automobiļu federācija (LAF) apturējusi biedrības NJ Racing darbību federācijā, Neatkarīgajai atzina LAF prezidents Jānis Naglis.
Neatkarīgā rakstīja, ka biedrība Latvijas nākotnes forums, kuru agrāk tautā sauca par Repšes biedrību un uz kuras bāzes izveidojās partija Latvijas attīstībai, pērn saņēmusi 150 000 eiro ziedojumu no biedrības NJ Racing. Savukārt biedrība NJ Racing, kuras definētais mērķis ir «autosporta atbalstīšana», saņēmusi 157 089 eiro ziedojumu no LAF. Visas šīs naudas kustības ir redzamas biedrību pērnā gada pārskatos.
LAF ir visai nopietna un bagāta sabiedriskā labuma organizācija, kura autosporta attīstībai saņem arī dotācijas no Izglītības un zinātnes ministrijas (pērn – 304 372 eiro), Latvijas Sporta federāciju padomes (25 389 eiro), Latvijas Olimpiskās komitejas (20 000 eiro), Starptautiskās Automobiļu federācijas (40 000 eiro).
No tā ir iespējams izdarīt pat pieņēmumu, ka organizācija ar nepārprotami politiskiem mērķiem pastarpināti ir saņēmusi naudu no Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Olimpiskās komitejas.
Nekas Olafam netraucēja Pūces biedrībai (domāta biedrība Latvijas nākotnes forums, kaut gan Juris Pūce vada partiju Latvijas attīstībai, bet Latvijas nākotnes forumu vada Edgars Jaunups) iedot naudu pa taisno.
Kā zināms, kopš pagājušā gada Juris Pūce un Edgars Jaunups par savu platformu privātu, politisku un ekonomisku uzskatu paušanai ir izvēlējušies RīgaTV24, kur gan vada, gan piedalās raidījumos. Kā zināms, Rīga TV24 saņem finansējumu no NEPLP. Tomēr liela daļa raidījumu izmaksu tiek finansēta no citiem līdzekļiem.
Varbūt arī šeit būtu vietā pieņēmums, ka Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Olimpiskā komiteja, pašiem nezinot, finansējušas privātas televīzijas darbību?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
