Iesaki rakstu: 
Izrādās, par faktiski visām nebūšanām ar ielu segumu Jēkabpilī pilsētas iedzīvotāji var pateikties ilggadējam mēram Leonīdam Salcevičam, kura pilnvaru laikā tika pieļauti būtiski pārkāpumi ielu uzturēšanas darbu organizācijā un kontrolē. Arī iepirkums Bebru mikrorajona ielu remontdarbiem, kuru kvalitātes nepilnības un iespējamo šmaukšanos ar asfalta biezumu atklāja Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens, veikts laikā, kad pilsētas galva vēl bija Salcevičs.
Jau 2014.gadā Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka Jēkabpils pašvaldības darbība, pārvaldot ielu infrastruktūru, ne vienmēr nodrošina finanšu līdzekļu ekonomisku ielietojumu, jo pašvaldība nav ņēmusi vērā pašvaldībā ekonomiski un sociāli nozīmīgos objektus, līdz ar to arī ielu ekonomisko un sociālo nozīmību, turklāt 74% ielu uzturēšanas klases vispār nav noteiktas.
“2014.gadā pašvaldība ir iegādājusies ielu grants segumu remonta un atjaunošanas darbus, izlietojot 243 124 eiro. Pašvaldības izveidotās kontroles procedūras nenovērš risku, ka šie ielu uzturēšanai paredzētie līdzekļi varēja tikt izmantoti nelietderīgi un pakalpojumu sniedzēju rēķini varēja tikt izrakstīti un samaksāti par uzturēšanas darbiem, kas faktiski nav veikti, nav veikti nepieciešamajā apjomā vai kvalitātē, jo nepilnīgi tiek dokumentēta ielu apsekošana pirms un pēc uzturēšanas darbiem,” teikts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā.
Jēkabpils pašvaldības Attīstības programmā, nosakot ielas vai to posmus, kuros ir jāuzlabo brauktuves segums, nav ņemta vērā pašvaldībā noteiktā ielu nozīmība, tajā skaitā, vai ielas nodrošina tranzīta satiksmi, līdz ar to ne visa pašvaldības plānotā darbība ir vērsta uz to, lai nodrošinātu nacionālās attīstības plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, secināja Valsts kontrole.
Tāpat Valsts kontrole norādījusi, ka pašvaldība nav nodrošinājusi attīstības plānošanas un budžeta plānošanas savstarpējo sasaisti, pašvaldības budžetu plānojot attīstības plānošanas dokumentos noteikto aktivitāšu īstenošanai, kā to paredz attīstības plānošanas sistēmas normatīvie akti. Turklāt ielu ikdienas uzturēšanai, kam tiek izlietoti 12% no Pašvaldības ielu infrastruktūrai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, plānošanas dokumentos aktivitātes un to izpildes rādītāji nav noteikti.
Iedzīvotāju aptaujā 48,2% respondentu bija norādījuši, ka viņus visvairāk pilsētā neapmierina ielu un trotuāru stāvoklis, tāpat kā nepietiekama tika minēta ietvju un veloceliņu pieejamība, secināja Valsts kontrole. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji norādījuši uz vienīgo tiltu pāri Daugavai kā transporta infrastruktūras problēmu. Tas nav ērts gājēju un velosipēdistu lietošanai, tāpat tas ir nepietiekams, lai nodrošinātu ērtu pilsētas sasniedzamību ar autotransportu.
Valsts kontrole arī norādījusi uz nepilnībām paveikto darbu apjoma un kvalitātes kontrolē. “Tā kā Attīstības programmas daļā „Investīciju programma” aktivitāšu īstenošanai ir noteikts plašs termiņš, piemēram, “2015. – 2020.gads”, tad revīzijas laikā nebija iespējams novērtēt, cik un kādas aktivitātes Pašvaldība ir plānojusi un izpildījusi no plānotā revidējamā laika posmā. Turklāt Pašvaldībā ielu pārvaldības jomā nav izstrādāts gada darba plāns, kurā būtu ietverti konkrētajā gadā veicamie uzdevumi,” norāda Valsts kontrole.
Pats Salcevičs gan apgalvo, ka Valsts kontrole nekādus pārkāpumus īsti neesot atklājusi. “Pilnīgas muļķības, nekādu nepilnību tur nebija,” sarunā ar Pietiek noskaldīja bijušais Jēkabpils mērs. Viņš esot pārliecināts, ja valsts kontrole būtu atklājusi kādus pārkāpumus, tad būtu sodījusi. “Valsts kontrole uzskata, ka nevajag lāpīt bedrītes, bet uzreiz uzliet asfaltu, bet mēs labi zinām – lai uzlietu asfaltu, nepieciešama liela nauda,” taisnojās Salcevičs.
Kā izrādās, Salcevičs savu pilnvaru laikā arī ir uzstājis uz to, lai pašvaldība piedalītos tranzītielas - Neretas ielas remontdarbos, ieguldot vairāk nekā divarpus miljonus latu (3,56 miljoni eiro), pret ko iebilda gan domes deputāti, gan uzņēmēji, gan pilsētas iedzīvotāji. Deputāti iebilda, ka pilsētai nepieciešams rekonstruēt 3.vidusskolu un pamatskolu, nav pabeigta stadiona un sporta nama rekonstrukcija, bet pašvaldība plāno divarpus miljonus ieguldīt tranzītielas rekonstrukcijā, kuras uzturēšana būtu valsts pienākums. Pateicoties iedzīvotāju, uzņēmēju, kā arī deputātu iebildumiem, šī iecere netika realizēta.
Runājot par Neretas ielu, Salcevičs tagad uzsver, ka ielas remonts neesot uzsākts, jo bijis nepieciešams pārāk liels pašvaldības līdzfinansējums un ar valsts piešķirtajiem 2,7 miljoniem nepietika. “Ja ar valsts piešķirto naudu būtu pieticis, mēs to ielu būtu saremontējuši,” teic bijušais mērs, piebilstot, ka Neretas iela joprojām nav salabota.
Salcevičs gan tajā pašā laikā atzīst, ka viņa pilnvaru periodā veikts Rīgas ielas remonts, kur bijis nepieciešams 30% pašvaldības līdzfinansējums. “Mēs ieguldījām 700 tūkstošus ar domes balsojumu, paņēmām “krītu”,” nenoliedz kādreizējais pilsētas saimnieks.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
