Par Osipovu varētu balsot dienā, kad zvērestu nodos Bērziņš

Iesaki rakstu:

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ST tiesneša amatam apsvērts arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa vārds, un viņš būs nākamais kandidāts, ja ST būs vajadzīgs aizpildīt vēl kādu vakanci. Pats Kusiņš šādu iespēju atteicās komentēt. Tomēr pēc oficiālu avotu konfidenciāli teiktā izriet, ka Kusiņš, kuram darbs ST vairākkārt piedāvāts jau iepriekš, šoreiz sliecoties tam piekrist. Vienlaikus Pietiek tika noliegtas pēdējās pāris nedēļas politiķu un juristu aprindās cirkulējušās runas, ka bijusi vēlme atteikties no Osipovas kandidatūras par labu Kusiņam. ST varētu parādīties vēl viena vakance, jo apturētas ir Vinetas Muižnieces pilnvaras, kura ierauta tā dēvētajā „viltotā protokola” skandālā. Tomēr nav zināms, cik drīz beigsies izmeklēšana šajā lietā.

Kusiņa vārdu saistībā ar ST vakanci ceturtdien minēja Lembergs, bet tas var būt negribēts „lāča pakalpojums”. Pēdējo nedēļu laikā par viņu kā ST tiesneša kandidātu Pietiek vairākkārt dzirdējis no Vienotības politiķiem. "Kusiņš būs ideāls kandidāts, kad nākamo uz Satversmes tiesu virzīs Saeima," Pietiek pirms nedēļas atzina Štokenbergs. Tieši Štokenbergs apstiprināšanai Saeimā caur valdību pašlaik virza Osipovu. ST tiesnešu izvirzīšanas procedūra paredz, ka uz šajā amatā apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 balsi. Trīs ST tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā 10 Saeimas deputātu priekšlikuma, 2 – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl 2 – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Osipova tiek virzīta uz vietu, kas kļuva vakanta pēc Viktora Skudras aiziešanas mūžībā, bet viņu amatam bija izvirzījusi Aigara Kalvīša valdība. Muižnieci, kuras amats ST ir apdraudēts, izvirzīja Saeimas deputāti.

Iemesls, kādēļ Saeima jau piektdien nevar balsot par Osipovu ir tas, ka tieši 1. jūlijā spēkā stājas Saeimas šopavasar pieņemtie grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas prasa, lai Saeima pirms ST tiesneša apstiprināšanas amatā uzklausa Tieslietu padomes viedokli par to. Šī jaunā juridiskā nianse līdz pēdējam brīdim palika nepamanīta. Līdz ar to Saeimas Prezidijs jau piektdien lūgs Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītās Tieslietu padomes viedokli par Osipovas kandidatūru. Kā Pietiek informēja Štokenbergs, Tieslietu padomes sēde šī jautājuma skatīšanai jau ir sasaukta un notiks pirmdien 4. jūlijā.

Tieslietu padomes sastāvā saskaņā ar likumu Par tiesu varu, ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tieslietu ministrs Štokenbergs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmieļevskis, kā arī septiņi no tiesnešu vidus ievēlēti dažādu Latvijas tiesu tiesneši.

Ir pretrunīgi signāli, vai Osipovas apstiprināšanai būs arī politiski šķēršļi, jo, aizbildinoties ar procedūras kritizēšanu, to neatbalsta ZZS faktiskais līderis Aivars Lembergs. Tikmēr ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek šonedēļ pauda viedokli, ka Osipovas apstiprināšanai nav šķēršļu un zaļie zemnieki Saeimā varētu atbalstīt viņas kandidatūru.

Pirms tam ZZS frakcijas vārdā tika izplatīts paziņojums, ka ST tiesnešu kandidāti jāizraugās konkursā. Šo paziņojumu neviens nebija parakstījis, bet noprotams, ka tas bija tapis Lemberga ietekmē. Brigmanis tobrīd atradās brīvdienās ārzemēs. Koalīcijā pēc tam tika panākta vienošanās, ka par procedūras izmaiņām ST tiesnešu kandidātu izraudzīšanā var runāt turpmāk, bet Osipova tiks virzīta un apstiprināta pēc esošās kārtības. ZZS ministri valdībā pēc šo iebilžu atkārtošanas atbalstīja Osipovas virzīšanu uz balsojumu Saeimā.

Tomēr 30. jūnijā izplatītā paziņojumā Lembergs pārmet dubultmorāli nepārvēlētajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, ka viņš mudināja nevilcināties ar Osipovas apstiprināšanu un ZZS iniciatīvā par konkursa rīkošanu saskatīja mēģinājumu ietekmēt tiesu varu. „Ja kandidātu ir izraudzījusi Vienotība un tai „piedzied” Zatlers, viss automātiski kļūst absolūti tiesiski un „skaistuma konkurss” nav vajadzīgs. Savukārt, ja ZZS atļaujas lūgt paplašināt kandidātu loku un apzināt arī citas spēcīgas alternatīvas konkrētajam amatam, kas demokrātiskā valstī būtu tikai pašsaprotami, tas „"ir mēģinājums ietekmēt tiesu varu, un tās sistēmas amats tiek politiski apzelēts”,” citējot Zatleru, paziņojumā raksta Lembergs.

Ir viedoklis, ka Lembergam nav principiālu iebildumu pret Osipovu, kura nekad nav nākusi ar publiskiem komentāriem, piemēram, saistībā ar Ventspils mēra tiesvedībām. Neoficiāli izskan, ka Lemberga viedokli tomēr varētu būt veidojušas viņam pietuvinātu juristu atsauksmes par Osipovu, kas vairāk balstās personiska rakstura iebildumos. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores Osipovas akadēmisko interešu lokā bijuši ar tiesību teoriju saistīti jautājumi. Tiesa, viņai pēdējā gada laikā ir bijis konflikts ar fakultātes dekāni Kristīni Stradu-Rozenbergu, kura ir bijusi viena no advokātēm arī ar Lembergu saistītajā tiesvedībā, aizstāvot Mamerta Vaivada intereses. Arī viņas vīrs Jānis Rozenbergs ir viens no advokātiem Lemberga lietā.

Pati Strada-Rozenberga Pietiek informēja, ka kategoriski iebilst pret sava vārda saistīšanu ar ZZS un iesaistīšanu „Lembergam pietuvināto juristu” grupā. „Arī šajā gadījumā manas ietekmes jautājuma virzīšanā/nevirzīšanā par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par ST tiesnesi nav nekādas. Man šajā jautājumā neviens viedokli nekad nav jautājis, līdz ar to tas nekādā veidā nav varējis ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu,” uzsver Strada-Rozenberga.

Seko mums