Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienītākajiem un biežāk uzklausītajiem ekspertiem ir tagadējais Latvijas Universitātes mācībspēks Ojārs Skudra, kurš padomju laikā kā aktīvs komunistiskās un padomju ideoloģijas atbalstītājs ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un kompartijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Turpinām publicēt tagadējā „eksperta” iepriekšējo gadu uzskatus atspoguļojošas publikācijas, un nākamā publikācija ir 1977. gada 8. maijā laikrakstā Padomju Jaunatne nodrukātais raksts, kurā autors pauž savus nesamierināmos un principiālos iebildumus pret „Radio Brīvā Eiropa”, „Amerikas balsi” un citiem „ideoloģisko diversiju organizētājiem”, kam nepieciešams dot „pienācīgu pretsparu”.

Starptautiskās žurnālistu savienības prezidents, somu profesors K. Nordenstrengs šā gada 4. maija «Pravdas» numurā publicēja rakstu ar nosaukumu «Masu informācijas līdzekli un saspīlējuma atslābums». Tajā, starp citu, teikts: «Patiesība un miers - žurnālistam, kas apzinās savu atbildību un savus uzdevumus, tā ir atslēga visu tautu sirdīm, un, ja gribat, atslēga jebkuras tautas mājai...» Gudri vārdi, kuru pareizību spilgti apliecina notikumu attīstība Eiropā pēc Helsinku konferences.

Taču diemžēl kapitālistisko valstu žurnālistu vidū ir ne tikai godīgi cilvēki (mūsu idejisko un politisko pretinieku vidū tādi mēdz būt), bet arī īsti «kramplauži», kuri. pateicoties savām literārajām spējām, nodarbojas ar ideoloģisko ielaušanos, respektīvi - diversijām.

Pie šīs kategorijas mēs. nevienu nepatiesi neapvainojot, varam pieskaitīt, piemēram, attiecīgā profila speciālistus no Aksela Špringera (VFR) izdevumu redakcijām, kā arī ASV piederošo raidstaciju «Radio Liberty» («Brīvība») un «Radio Free Europe» («Brīvā Eiropa») «radošo» personālu.

Pat rietumvācu buržuāziskais žurnāls «Der Spiegel», kura lappušu saturam raksturīgs intelektuāls antikomunisms, nosauc šīs Minhenē izvietotās raidstacijas par «aukstā kara paliekām». Kā liecina ziņas no Vašingtonas, Dž. Kartera administrācija ir gluži pretējās domās. Bet, pirms aplūkojam ASV administrācijas viedokli, dažas vispārēja rakstura piezīmes.

Sociālisma nometnes valstu robežu tuvumā izvietotas ne tikai amerikāņu kara bāzes un dažādas elektroniskās spiegošanas ierīces, bet arī raidstacijas, kuru uzdevumos ietilpst apmelojumu izplatīšana par Padomju Savienības un citu sociālistisko valstu iekšpolitiku un ārpolitiku. Tā, piemēram, «Amerikas Balss», «Brīvības» un «Brīvās Eiropas» raidstacijas, kas raida sociālistisko valstu tautu valodās, izvietotas Lielbritānijā, VFR, Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Marokā, Šrilankā, Filipīnās, Taizemē, Taivanā, Okinavā, kā arī ASV.

Taču amerikāņu imperiālisms paplašina ideoloģisko karu ne tikai pret sociālisma nometni, bet arī pret citu valstu progresīvajiem spēkiem. Tikai «Amerikas Balss» rīcībā vien ir 113 raidstaciju (72 no tām atrodas Eiropas, Āfrikas un Āzijas valstu teritorijā). D

ž. Kārtera administrācija nolēmusi pastiprināti laist darbā šo mašinēriju, lai uzpulētu Savienoto Valstu ārpolitisko prestižu un aktivizētu amerikāņu dzīvesveida propagandu. Tas ir viens no cēloņiem, kāpēc ASV valdība nolēmusi 1978. gada palielināt asignējumus radiopropagandas vajā dzībām.

Taču ir vēl kāds cits aspekts. 1948. gadā Kopenhāgenā notika konference, kurā radioviļņu diapazoni tika sadalīti starp valstīm dalībniecēm. 1975. gadā Ženēvā atkal notika konference, kuras dalībnieki no jauna pārdalīja radioviļņu diapazonus. Šīs konferences lēmumiem jāstājas spēkā 1978. gada beigās, bet laikam ASV administrācija nolēmusi modernizēt tai piederošo raidstaciju tehnisko bāzi un palielināt raidītāju jaudu.

Tas attiecas arī uz abām radiodiversantu «balsīm» - «Brīvība» un «Brīvā Eiropa». Līdz ar to Dž. Kārtera administrācija klaji ignorē Helsinku konferences Nobeiguma aktu, kurā teikts: «Dalībnieces valstis atzīme radioinformācijas izplatīšanās paplašināšanos un izsaka cerību, ka šis process turpināsies tā, lai tas atbilstu tautu savstarpējās saprašanās interesēm un šīs apspriedes nospraustajiem mērķiem.»

Par šī pasākuma negatīvo ietekmi uz PSRS un ASV attiecību atmosfēru norādīts PSRS Ārlietu ministrijas 29. aprīļa memorandā ASV vēstniecībai Maskavā. Dž. Karters savu rīcību motivē ar nepieciešamību «nodrošināt brīvu apmaiņu ar informāciju un idejām».

Par to, kādi nolūki patiesībā slēpjas aiz šī it kā Helsinku garā ieturētā apgalvojuma, liecina sekojošs fakts. Par Savienoto Valstu kongresa kontrolētās raidstaciju «Brīvība» un «Brīvā Eiropa» uzraudzības komisijas (Board for International Broadcasting) padomes locekli, pēc Dž. Kartera padomnieka nacionālās drošības jautājumos Z. Bžezinska ieteikuma, tika iecelts profesors V. E. Grifits.

Šis «Austrumu eksperts» 1956. gadā strādāja raidstacijā «Brīvā Eiropa» par politisko padomnieku un saņēma algu no CIP. Tādējādi oficiālā Vašingtona savā propagandā arvien noteiktāk nostājas aukstā kara laikiem raksturīgā pozīcijā. Padomju Savienība un pārējās sociālisma zemes, protams, dos pienācīgu pretsparu ideoloģisko diversiju organizētājiem.

Taču, kā norādīts biedra L. Brežņeva apsveikumā Stingra miera aizstāvju vispasaules asamblejas dalībniekiem, sociālistiskās valstis kopā ar visas pasaules miera piekritējiem turpinās radīt «tādus materiālos, politiskos un morālos apstākļus, kuros kļūtu neiespējama notikumu ievadīšana atpakaļgaitā».

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...