Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Par propagandu, terorismu un valsts interesēm

Jānis Riņķis, sabiedrisko attiecību speciālists
16.11.2015.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti žēl, ka šis viedoklis ir jāraksta tieši šajā laikā, taču diezin vai atradīšu vēl piemērotāku brīdi, lai parunātu par jautājumiem, kas mani kā pilsoni pēdējā laikā uztrauc. Runa, protams, ir par propagandu, patriotismu, hibrīdkariem un terorismu. Un to, kā mēs pašā valsts svētku priekšvakarā raugāmies uz Latvijas valsts interesēm visu šo pasaules notikumu kontekstā.

Tieši pirms astoņiem gadiem ap šo pašu laiku es uzrakstīju rakstu „Smadzeņu skalošana ir valsts pienākums”, mēģinot runāt par patriotisma ieaudzināšanu pilsoņu un pārējo Latvijas valstspiederīgo apziņā. Problēma, par kuru tolaik polemizēju, bija saistīta ar mūsu attieksmi pret Latvijas valsti kā tādu, un to, kāpēc ir tik daudz cilvēku, kuri, būdami Latvijas pilsoņi, ar šo valsti nelepojas.

Mans skaidrojums tolaik bija tāds, ka valsts vienkārši nenodarbojas ar pilsoniskās apziņas jautājumiem, atstājot tos pašplūsmā. Neslēpšu, ka jau tobrīd māca šaubas – šāda attieksme pret valstiskuma ideoloģiju ne pie kā laba nenovedīs. Un par lielu nožēlu tieši tas arī ir noticis. Valsts dominējošo lomu jautājumos, kas Latvijai ir vai nav labi, tagad ir ieņēmušas citas valstis. Pareizāk sakot, citu valstu ietekmes aģenti, kuri apzināti vai neapzināti veido tādu sabiedrisko domu, kādu vajag nevis Latvijai, bet gan kādam citam.

„Troļļi” ir visiem – izņemot mūs!

Ļoti daudz tika runāts par Krievijas „troļļiem” un „troļļu fermām”, kas spieto ap sociālajiem tīkliem un nodarbojas ar „Kremļa propagandas” izplatīšanu Latvijas teritorijā. Bija pat vesela rakstu sērija par „pašaizliedzīgo žurnālisti”, kas naivi devusies darbā uz „troļļu fermu”, domādama, ka piesakās „normālā darbā”. Taču izrādījies, ka viņai, lūk, nācies strādāt par propagandisti Maskavas interesēs.

Protams, neviens no tiem, kas par šo problēmu rakstīja, jau nepapētīja, kas tā tāda par „pašaizliedzīgo žurnālisti”, kurai pēkšņi nākusi atskārsme, ka darīt kaut ko savas valsts interesēs (pat, ja tā ir propagandas taisīšana) ir kaut kas nosodāms. Krievijā gan šo jautājumu papētīja un izrādījās, ka „pašaizliedzīgā žurnāliste” ir vienkārši parasta „stipendiāte” vienā no tām valstij naidīgajām organizācijām, kuras savulaik izlūkdienesti palūdza no Krievijas aizvākties. Par to, protams, pie mums neviens nerakstīja, jo šo faktu taču bija atklājuši melīgie „Kremļa propagandas” kanāli.

Pieņemsim, ka tā arī ir. Taču, ja mēs uz šo pašu situāciju raugāmies no Krievijas valstiskuma viedokļa, tad tur nekā nosodāma nav. Tādas „troļļu fermas” ir Krievijas ārpolitikas instruments, kas pilda noteiktas funkcijas – veido tādu vai citādāku Krievijas valstij vajadzīgo sabiedrisko domu. Kā pašā Krievijā, tā arī ārpus tās robežām. Turklāt nav nekāds noslēpums, ka apmēram tādas pašas „troļļu fermas” ir gan ķīniešiem, gan amerikāņiem. Tikai par tām gan nezin kāpēc neviens neko neraksta. Laikam tāpēc, jo tās ir „labās fermas”, kurās mitinās toleranci un demokrātiskās vērtības izplatošie „troļļi”, kurus par „troļļiem” tā īsti nemaz nevar saukt, jo viņi nodarbojas ar visa veida „pētniecībām”.

Runājot par Latviju šajā kontekstā, man rodas cits jautājums, kāpēc mums Latvijā vēl nav šādas „troļļu fermas” un „pētnieki”, kas paustu tādu viedokli, kas ir vajadzīgs Latvijas valstij? Kāpēc mēs domājam nevis ar savām, bet gan svešu valstu finansētu ietekmes aģentu galvām? Vai tad amerikāņu, angļu vai kādu citu „sabiedroto” izlūkdienesti ar savu „troļļu” darbību ir Latvijai mazāk kaitīgi par „Kremļa propagandas” kanāliem?

Tiem, kuri vēl to nezina, varu atklāt kādu rūpīgi glabātu ģeopolitikas noslēpumu, kurš acīmredzot nav zināms (vai kuru negrib zināt) daļa Latvijas politiskās elites. Jebkuras valsts izlūkdienesti un ar tiem saistītās vai to finansētās organizācijas vienmēr strādā tikai un vienīgi SAVAS VALSTS interesēs. Sevišķi, ja šī valsts sevi uzskata par impēriju.

Tas, ka ASV intereses pirms ceturtdaļgadsimta sakrita ar Latvijas neatkarības atgūšanu, vēl nenozīmē, ka tagad viņi labprāt te neparisinās kaut kādas savas ģeopolitiskās problēmas uz mūsu rēķina. Tāpat, kā tas notika Ukrainā vai Gruzijā. Un otrādi. Tas, ka Putins sēro par PSRS bojāeju, vēl nenozīmē, ka Krievija mūs obligāti vēlas jau tuvākajā laikā iekarot un ka mums tāpēc nevar būt nekādu ekonomisku vai cita veida attiecību ar šo valsti. Sevišķi, ņemot vērā to, ka pie mums dzīvo tik daudz krievu, kuri saprot abas mentalitātes, abas kultūras, un arī daudzas citas lietas, kuru dēļ mēs ar viņiem esam daudz tuvāki, nekā ar tiem, pret kuriem cīnījās tikko nosvinētais Lāčplēsis.

„Solidaritātes” un „tolerances” jaunā cena

Iedomājieties situāciju, kad pie jums atnāk kāds un piedāvā sariebt kaimiņam, lai sabojātu ar viņu attiecības. Savukārt „pateicībā” par šo pakalpojumu saņemt „iespēju” savā dzīvoklī uz nenoteiktu laiku izmitināt svešu cilvēku ārlaulības bērnus, par kuriem ir labi zināms, ka tie regulāri sagādā raizes visur, kur vien parādās. Jūs smiesieties par tādu piedāvājumu, bet tieši tas šobrīd ir noticis ar mūsu valsti.

Mēs esam bijuši „solidāri” un Eiropas interesēs ievērojami pabojājuši savas attiecības ar Krieviju. Tas mums ir atnesis konkrētus ekonomiskus zaudējumus. Tagad pateicībā par šo „solidaritāti” mēs esam saņēmuši „iespēju” Latvijā izmitināt bēgļus no tām valstīm, kurās plosās terorisms un kur šis terorisms tā vai citādāk ir reliģisko uzskatu sastāvdaļa. Kurš no bēgļiem ir vai nav terorists – to mēs nevaram zināt. Un, ja kādam vēl ir šaubas, tad pietiek palūkoties uz notikumiem Parīzē.

Var jau būt, ka šie konkrētie terora akti nav tiešā veidā saistīti ar bēgļu plūsmu. Taču pilnīgi skaidrs, ka nav nekādu iespēju kontrolēt, kurš caur šīm bēgļu masām ieradīsies Eiropā un tātad – arī Latvijā. Tas, kas pārsteidz, ka cilvēki, kuri pirms tam ar putām uz lūpām aizstāvēja bēgļu uzņemšanu mūsu valstī, tagad visi kā viens ir sociālajos tīklos solidāri „nokrāsojušies” Francijas krāsās.

Varbūt pietiek būt „solidāriem” ar visu plašo pasauli un padomāt arī par mūsu pašu interesēm? Varbūt sava galva būs labāks padomdevējs, nekā visu iespējamo emisāru, „stipendiātu” un „troļļu” paustās pārliecības par totālo toleranci?

P.S. Taisnības labad atzīšos, ka arī es biju viens no tiem, kurš sākumā skeptiski raudzījās uz bēgļiem, bet pēc tam tomēr noticēju, ka bēgļu uzņemšana ir laba lieta, jo „mēs taču palīdzam cilvēkiem!”. Un varbūt, ka tādā veidā kaut kā palīdzēsim arī Latvijas ekonomikai (ja jau reiz „valsts izmirst”). Taču tagad, raugoties uz to, kas notiek pasaulē, man rodas cits jautājums. Vai tik beigās nesanāks tā, ka Latvijas ekonomisko problēmu risinājums būs ekonomisko sankciju atcelšana pret Krieviju. Un nevis tādēļ, ka tās būs izrādījušās neefektīvas, bet gan tāpēc, ka tūlīt Eiropā parādīsies jaunas problēmas, kuras beigās var nākties risināt kopā ar krieviem. Var jau teikt visu ko, bet viens fakts gan ir nenoliedzams, proti, ka Krievija ir ne tikai pratusi likvidēt terorisma problēmu savas valsts teritorijā, bet vairāk vai mazāk efektīvi to pašlaik dara arī Sīrijā. Francijai diemžēl šādas pieredzes pagaidām vēl nav.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...