Par ”reņģu ēdājas”, ”pingvīna” un ”kazas” iesniegumu* par kaucošajām ”vilku” izklaides vietām

Elza Freiberga
05.04.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Neizmantoju šīs savas tiesības izteikties ar prieku, neredzu iemeslu priecāties, ja pat desmit gadu laikā nav iespējams valsts līmenī atrisināt faktiski ļoti vienkāršu problēmu.

Rakstu tāpēc, ka Kandavas novada pašvaldība vēl joprojām uzskata, ka pie kartinga trases dzīvojošiem būs vien jāturpina arī šogad dzīvot troksnī, kurš dzīvojamo māju teritorijā un telpās pārsniedz gandrīz 20 dBA pieļaujamo trokšņa robežlielumus.

Sakarā ar to, ka visas Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteikts, ka šādā gadījumā trokšņa robežlielumus vispār nedrīkst pārsniegt, tad pēc 10 gadu nekā nedarīšanas nav pieļaujams, ka ekonomisku apsvērumu dēļ kārtējo reizi pieļauj to, ka arī šogad šajā trasē tiek veikta uzņēmējdarbība, tīšām pārkāpjot kartinga trases tuvumā dzīvojošo Satversmē noteiktās cilvēktiesības.

Kartinga trase atrodas arī dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Kandavas novada mājas lapā ir pieejama informācija, ka 2018.gada 1.maijā kartinga trasē pašvaldība rīko kartinga sacensības un dome 2016.gada 25.janvārī piešķīra finansējumu Latvijas automobiļu federācijai 3000 EUR apmērā šo sacensību rīkošanai.

Prokart mājas lapā 2018.gada 28.martā ir raksts ”Latvijā notiks pasaulē pirmais čempionāts elektriskajiem kartingiem”.

Ja patiešām šajās sacensībās būtu paredzēts braukt tikai ar elektriskajiem kartingiem, tad tas būtu apsveicami, taču tā nav paredzēts. Braukās kā jau vienmēr ar kaucošajiem motoriem un, lai to attaisnotu, tikai mazliet ”acu apmānīšanai” pabraukās arī ar elektriskajiem kartingiem.

VARAM 2014.gada 1.augustā notika sanāksme par Kandavas kartinga trasi. Šīs sanāksmes protokolā rakstīts: ”Kandavas novada domes pārstāvis uzdod jautājumu, vai var sodīt pašvaldības vadītāju, ja izstrādāts plāns/modelis, un trases darbojas plāna/modeļa īstenošanas laikā?”

Skaidrs, ka nav nodoma pilnībā izmantot kartinga trasi braukšanai ar elektriskajiem kartingiem, bet tas būs tikai kārtējais plāns/modelis, lai tā ieviešanas laikā (kā vienmēr ieviešanas laiks tiks noteikts vairāku gadu garumā un vienalga netiks izpildīts) varētu netraucēti braukāt ar kaucošajiem motoriem.

Kandavas kartinga trases tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju traģēdija ir sākusies pēc divu Kandavas novada domes licenzētu būvniecības speciālistu tīšu likuma pārkāpumu izdarīšanas.

”Kartodroms” mājaslapā rakstīts: ”Savukārt tagadējās rekonstrukcijas ietvaros tika veikta pilnīga trases pārplānošana, kā arī nomainīts viss trases segums un tā pamatne.”

Iepriekš minētais apliecina to, ka faktiski tika uzbūvēta pilnībā jauna trase un tādu varēja uzbūvēt jebkurā citā vietā.

 Faktiski Kandavas pašvaldība šīs uzņēmējdarbības atbalstīšanai ir ieguldījusi tik daudz naudas līdzekļu, ka par to summu varēja uzbūvēt pasaules standartiem atbilstošu trokšņa sienu.

Citos masu informācijas līdzekļos jau ir informācija, ka kartinga trasē notiks dažādas kaucošo motoru sacensības visu sezonu.

Kāpēc? Tāpēc, ka ļoti ietekmīgi cilvēki valstī nepamatoti un nesodīti aizstāv un atbalsta šādu uzņēmējdarbību (blakus dzīvojamām mājām), tad arī vietējie vadoņi, pat nekautrējas lepoties ar to, ka tīšām ir pieļāvuši likumu pārkāpumus.

Dome un trases īpašnieku pārstāvis apzināti publiski pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrību, stāstot, ka: ”paredz trokšņu slāpējošas sienas būvi tajā trases daļā, kur tuvumā ir privātmājas.”

Kandavas būvvaldes 2017.gada 17.oktobrī akceptētais paskaidrojuma raksts inženierbūvei neatbilst “Kandavas novada teritorijas plānojuma 2011.-2023.gadam” 4.12 un 188.punktos noteiktām prasībām, jo 3-4 metru augstu metāla paneļu sienu: ”Atļauts izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai.”

Kartinga trase nav slēgta ražošanas zona.

Tā rezultātā tiks pārkāptas arī Civillikuma 1189.pantā paredzētās skata tiesības, kā arī Eiropas ainavu konvencijā paredzētās prasības un tiesības.

Šī nelikumīgā 3-4 metru augstā ”brandmūra”, nevis trokšņa sienas būvniecība ir paredzēta būvēt tikai vienā kartinga trases stūrī, tas ir pretī Priežu ielas 8B (vairākas reizes parakstījuši iesniegumu par kartinga trases troksni) un Priežu ielas 10 mājai un nevis apmēram 400m garumā kā vajadzētu, jo mērķis nav atrisināt kartinga trases darbības radīto trokšņa problēmu, bet gan, lai iebaidītu pārējos ielas iedzīvotājus.

Citu māju iedzīvotājiem tiek piedraudēts: ”ja vēl kāds iedrošināsies sūdzēties par troksni, tad tādu sienu uzbūvēs gar visu ielu.”

Viens no bijušajiem ietekmīgajiem trases īpašniekiem 2009.gada augustā Domes Finanšu komitejas sēdē apsolīja uzbūvēt gar visu Priežu ielu 4,5 metru augstu dēļu sienu, ja kāds sūdzēsies par kartinga trases darbības troksni.

Kartinga trases vadības pilnvarotā persona no televizora ekrāna 2011.gada rudenī piedraudēja vērsties tiesā pret jebkuru iedzīvotāju, ja sūdzēsies par kartinga trases darbību.

Kandava ir maza pilsētiņa, un tas viss tika darīts, lai iebaidītu iedzīvotājus protestēt pret kartinga trases darbību.

Viss iepriekš minētais nenoliedzami pilnībā apliecina to, ka Dome tīšām kārtējo reizi pieļauj kartinga trases īpašniekiem veikt formālas darbības, nevis aizstāv iedzīvotāju tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē.

Kandavas novada pašvaldība jūtas tik visvarena, ka ne Tiesībsarga 2016.gada12.oktobra atzinumā minēto, ne Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā minēto par auto-moto trašu troksni, uz sevi neattiecina.

Tiesībsarga birojā 2016.gada 14.decembrī notika tiesībsarga ikgadējā konference un tika skatīta tēma: ”Ekonomiskās intereses versus tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Mototrašu trokšņu lieta”.

Konferencē uzstājās:, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, kura teica: ”Noteikumu grozījumi esot kompromisa variants, jo ieinteresētās personas prasījušas atļaut vēl lielākus robežlielumus.”

Savukārt Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Jānis Naglis, raksturoja šo valdības pieņemtos trokšņa noteikumu grozījums ar sakāmvārdu: ”Lai vilks ir paēdis un kaza dzīva.”

Cilvēki, kuri savu viedokli var pamatot ar šādu sakāmvārdu noteikti, sirgst ar lielummāniju.

Lielummānija termiņu un svešvārdu vārdnīcā tiek raksturota: kā psihiskas slimības simptoms – savu spēju, īpašību nepamatoti augsta novērtēšana; arī liela iedomība.

Lielummānija ir rakstura īpašība, kuru parasti rodas tiem, kuriem strauji audzis sociālais stāvoklis.

Pašlaik pie varas esošās partijas, gan pozīcijā, gan opozīcijā esošie darbojas kā vikipēdijā rakstītais par vilkiem; ” Katram baram ir sava teritorija..., Vilku bars nepārtraukti pārvietojas, lai medītu. Vilku bars necieš nepazīstamus vilkus savā teritorijā. Satiekoties ar svešinieku, tas parasti tiek nokosts... vilki teritoriju iezīmē vokāli - gaudojot. Gaudošana norāda bara izmēru un atrašanās vietu... Vilks ir tipisks gaļēdājs, kas augu barību lieto tikai izņēmuma kārtā.”

Viss, ko mēs kā ”reņģu ēdāji”, ”pingvīni” un ”kazas”, ”pērtiķi” (tā Jānis Naglis ”De facto” 2018.gada 25.marta raidījumā nosauca taksometru šoferus, kuri nestrādā viņa pārraudzībā, jo ”pērtiķi” esot jāpieradina pie nodokļu maksāšanas), redzam, dzirdam un lasām masu informācijas līdzekļos ir tikai dažādu ”plēsoņu” baru vēstījumi citiem bariem un uz mums attiecas tikai plēsoņu piedāvātās diētas.

Kamēr šie ar lielummāniju sirgstošie cilvēki domās un valdīs pēc plēsoņu paražām, tikmēr šajā valstī nekas nemainīsies.

Latvijā visas cilvēku dzīves pamattiesības un pienākumi ir ierakstīti Satversmē.

Saeima tīšām pieņem likumus un valdība ministru kabineta noteikumus pārkāpjot Satversmi.

Pensionāriem savulaik vienkārši nolēma maksāt par 10% mazākas pensijas.

Nevis valdība pati atcēla tīšām nelikumīgi pieņemtos pensiju samazinājuma nosacījumus, bet bija vajadzīgs Satversmes tiesas spriedums.

Tāpat bija ar necilvēcīgajiem trokšņa noteikumu grozījumiem.

Vai kāds ierēdnis tika atlaists no darba?

Par vides aizsardzību valstī.

Kāpēc pašlaik valstī par dažādiem kaitējumiem videi ir jācīnās iedzīvotājiem?

Agrāk bija divas atsevišķas ministrijas - Vides un Pašvaldību ministrija.

Par ministriju apvienošanu 2008.gada 17.septembrī Raimonds Vējonis saka: ”...līdzekļi, kurus var ietaupīt, ministrijas apvienojot, būs salīdzinoši nelieli. Tāpēc tas nav samērīgi ar potenciālajiem draudiem nozaru stabilai attīstībai.”

Savukārt Māris Kučinskis saka: ”... vēl tikai Lietuvā no visām Eiropas valstīm Vides un pašvaldību lietu ministrijas ir apvienotas. Ministriju samazināšanai jānotiek no racionālā viedokļa, nevis lai neciestu politiskās intereses.”

Viens no iepriekš minētajiem pašlaik ir Valsts prezidents un otrs Ministru prezidents. Vai viņiem uzticētā vara un ar to saistītās tiesības ir kaut ko mainījušās vides aizsardzības attīstībā?

Glābj blakus dzīvojamām mājām padomju laikos uzbūvētās kaucošo motoru trases, kaut gan patiešām ir jāglābj, padomju armijas klātbūtnes dēļ, neizcirstos piejūras mežus.

Vai VARAM to izciršanu apturēja? Nē! Vienkārši mežu īpašnieki paši atsauca savas prasības, jo tuvojas kārtējā ”plēsoņu” teritorijas pārdalīšana.

Protams, kamēr vides aizsardzību un reģionālo attīstību vadīs viens cilvēks, vides aizsardzība būs pabērna lomā, jo naudas kāre vienmēr gūs virsroku. Pat NATURA 2000 teritorijās tiek noņemti trokšņa ierobežojumi, lai varētu rīkot rallijkrosa sacensības.

   Tādiem ”reņģu ēdājiem”, ”pingvīniem” un ”kazām” par šīm kaucošajām ”vilku” izklaides vietām publiski dod iespēju paust viedokli (saprotams dokumentāli pamatotu) tikai viens privāts masu informācijas līdzeklis.

   Tiesībsarga veiktās anonīmās aptaujas apkopojumā minēts, ka Kandavā un Rīgā daļa no iedzīvotājiem atzina, ka nesūdzas, jo baidās par sekām (Rīgā 103 iedzīvotāji), Kandavā tiek pausts arī viedoklis, ka izteikti anonīmi draudi. Daļa no respondentiem bailes pamato ar to, ka ir veci vai ar invaliditāti un tāpēc nevarēs sevi aizstāvēt.

   Iedzīvotājiem ir pilnīgi vienalga, kādi cilvēki brauc šajās trasēs – bērni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga vai braukšana skaitās izklaide, treniņš, vai tā ir svarīga līmeņa sacensības. Jebkurā gadījumā troksnis nekļūst patīkamāks.

   Iedzīvotāji jau neiebilst pret auto-moto sporta attīstību, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šāda sporta veida attīstība notiek tik tuvu dzīvojamām mājam.

   Tas ir noziegums, ka CSDD iegulda līdzekļus ”kaucošo motoru” sporta bāzē, kura atrodas blakus dzīvojamām mājām. Nenoliedzami, ka šis troksnis rada diskomforta sajūtu arī Juglas un Purvciema iedzīvotājiem.

   VARAM savās vēstulēs raksta: ”...turpinās iesākto darbu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējuma pilnveidošanā, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīvas Nr.2002/49/EK ”Par vides trokšņu novērtēšanu un pārvaldību” prasības.

Arī spēkā esošie noteikumi ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” Nr.16 2014.gada 7.janvārī ir parakstīti ar šādu tekstu:

”Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija Direktīvas 2002/49/EK par to, kā novērtēt un pārvaldīt troksni vidē.”

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību rakstīts:

„Piemērošanas joma: Šo direktīvu piemēro attiecībā uz to troksni vidē, kas iedarbojas uz cilvēkiem, jo īpaši apbūvētos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnīcām un citām no trokšņa aizsargājamām ēkām un zonām.”

Rīgas pilsētas teritoriālajā plānojumā Biķernieku trases pat nav atzīmētas kā trokšņa avoti.

Kur bija Valsts vides aizsardzības dienests, kā arī reģionālie vides aizsardzības dienesti, ka pieļāva to, ka Kandavā ielas otrā pusē un Rīgā dzīvojamo māju otrā ielas pusē, zaļajā zonā starp trijiem lieliem dzīvojamiem kvartāliem un triju slimnīcu tuvumā tika ”reanimētas” pilnībā neizmantojamas kaucošo motoru trases.

Vai kāds spēj iedomāties šausmīgāku uzņēmējdarbības veidu dzīvojamo māju ielas otrā pusē, zaļajā zonā starp trijiem lieliem dzīvojamiem kvartāliem un triju slimnīcu tuvumā?

Vides dienesta mājaslapā ir pieejams REC Latvija, A.Grišānes un Ē.Lagzdiņa brošūra, kurā rakstīts: ”Latvijā tiesības uz labvēlīgu vidi ir paceltas visaugstākajā līmenī un pieder pie cilvēka pamattiesībām. Satversmes 105.pants nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm”.

Iznāk, ka iedzīvotāji, kuri dzīvo pilsētās auto-moto trašu tuvumā, nav sabiedrības daļa.

Šo trašu tuvumā ir samazinājusies arī dzīvojamo platību vērtība.

Nevienā no Eiropas Savienības valstīm valsts ceļu satiksmes drošības institūcijai nav pienākums, kā rakstīts valsts akciju sabiedrības ”Ceļu satiksmes drošības direkcija” statūtos: ”... nodrošināt Rīgas Motormuzeja darbību.. nodrošināt nacionālās Biķernieku kompleksās sporta bāzes darbību.”

Kāpēc Latvijā tas ir noticis tieši pretēji Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību un Latvijā spēkā esošo trokšņa noteikumos rakstītajam?

Tas noticis tikai tāpēc, ka par Automobiļu federācijas prezidentu 2010.gadā kļuva bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, kurš šo Biķernieku trašu atdzīvināšanu nosauca par savu ”māsterplānu” (tā šo plānu Jānis Naglis ir nosaucis rakstā „”Žans Tods un Jānis Naglis par autosportu Latvijā” 16/11 2011.).

Saprotams, ka viņa ”māsterplāns” tika realizēts ar tajā laikā esošā Satiksmes ministra Ulda Auguļa, kurš arī pašlaik ir satiksmes ministrs (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris) palīdzību, jo 2011.gada 6.jūlijā Biķernieku trase reorganizācijas rezultātā tiek pievienota CSDD.

Kaspars Gerhards bija satiksmes ministrs no 2009.gada 12.marta līdz 2010.gada 3.novembrim.

 Viņam ir sekojoša darba pieredze: kopš 2014. gada 5. novembra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, 2013.01.–2014.11. SIA "LDZ Cargo", valdes loceklis, 2011.02.–2013.01. VAS "Elektroniskie sakari", valdes priekšsēdētājs, 2009.03.–2010.11. satiksmes ministrs, 2007.12.–2009.03. ekonomikas ministrs, 2006.04.–2007.12. Ventspils osta, valdes loceklis, 1999.04.–2007.12. Ekonomikas ministrija, valsts sekretārs.

   Paskatījos Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra sēdes ierakstu, kurā tika pieņemti Satversmei neatbilstošie trokšņu noteikumu grozījumi – iespaidi šausminoši. Tajā laikā esošā satiksmes ministra Anrija Matīsa attieksme bija ļoti agresīva, ka tiek kavēta šo trokšņa noteikumu grozījumu pieņemšana. Kāpēc? Ļoti vienkārši – satiksmes ministru droši vien satrauca fakts, ka gadījumā, ja netiks pieņemti tieši šādi grozījumi, tad var izrādīties, ka Valsts akciju sabiedrība ”Ceļu satiksmes drošības direkcija”, ieguldot milzu līdzekļus Valsts akciju sabiedrībā ”Biķernieku kompleksajā sporta bāze”, kura atrodas uz iznomātas zemes (daļa no šīs iznomātās zemes pat pieder fiziskām personām), būs rīkojusies nesaimnieciski un nelietderīgi. Iespējams pat nelikumīgi.

   Ļoti agresīvs un uzstājīgs, ka nepieciešams steidzami pieņemt šādus necilvēciskus trokšņa noteikumu grozījumus bija labklājības ministrs Uldis Augulis.

TV raidījumā ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetā satiksmes ministrs Uldis Augulis (dēls ir motobraucējs) pauda prieku par rallijkrosa trases būvniecību un ka viņa uzsāktais darbs ir turpinājies un to varot nosaukt par kārtējo ”Latvijas veiksmes stāstu”, jo šajā zaļajā zonā neesot uzbūvētas mājas. Turpmāk arī CSDD daļa no peļņas līdzekļiem tikšot ieguldīti ar moto sportu saistīto trašu uzlabošanā, nevis valsts budžetā, jo tad nezinot, kur īsti tā aiziet.

Interneta vietnēs Apollo un TVNET 2007.gada 21.jūnijā ir publicēts raksts. Šajā rakstā minēts Satiksmes ministrijas pārstāvja sekojošs viedoklis par Biķernieku trasēm: ”Man grūti nosaukt tās funkcijas, ko šī sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. Vēsturiski šī trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviācijas vai ceļu būvi ietekmē”.

Tātad nenoliedzami saskatāms, ka augstas valsts amatpersonas ir panākušas, ka ar valdības atbalstu viņām pietuvinātas personas par valsts līdzekļiem sekmīgi iesaistījušās šajā biznesā.

Tieši tā – biznesā, jo kas tad ir auto-moto sports?

Auto-moto sacensību (arī starptautisku) rīkošana ir tikai viens no saimnieciskās darbības veidiem un sacīkšu braucējs ir tikai viena no profesijām.

Viss iepriekš minētais biznesa ”māsterplāns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, jo valstī ietekmīgie cilvēki (plēsoņas) tā ir atraduši veidu, kā apmierināt savas personīgās intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.

Šīs agresīvās izklaides baudīšanā dažādā veidā draudzīgi piedalās pilnīgi visi ”vilku bari” un pašlaik tieši šajās izklaidēs šīs plēsoņas vienojas par turpmāko teritorijas sadalījumu un vietu pie ”barotavas” (valsts budžeta), kurš sakarā ar jaunā dzelzceļa būvniecību būs īpaši trekns.

Masu informācijas līdzekļos rakstīts: ”Latvijas Automobiļu federācija (LAF) ir ļoti nopietna sabiedriskā labuma organizācija, kuras finanses, biedru un ziedotāju saraksts liecina par autosporta popularitāti bagātu un ietekmīgu cilvēku vidū. Tajā darbojas 118 pilntiesīgu biedru. LAF saņem arī ievērojamas valsts dotācijas no valstij piederošām vai daļēji piederošām uzņēmējsabiedrībām, kā arī no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta līdzekļiem.”

Valstij nav naudas izglītības, veselības nozarei, utt., taču vajadzētu paskaitīt, cik, piemēram, šogad valsts līdzekļu no Izglītības ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu līdzekļiem (LMT, LATVIJAS VALSTS MEŽI, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šāda privāta biznesa atbalstīšanai.

Iedzīvotājiem pašlaik tiek lūgts ziedot naudu, lai bērniem ar īpašām vajadzībām būtu iespēja padzīvot vasaras nometnēs.

Ministru kabinets 2015.gada 24.februāra sēdē, izskatot jautājumu ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarīkošanu Latvijā 2016.-2020.gadā”, nolēma no Izglītības ministrijas līdzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensību rīkošanai piešķirt 1 200 000 EUR.

 Interneta vietnē Diena 2016.gada 27.decembrī publicēts raksts ”Valsts budžeta miljoni motoru sporta stutēšanai”, kurā Diena apkopojusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora Edgara Severa sniegto informāciju par 2013.–2017. gada budžeta līdzekļiem, kas atvēlēti šādiem mērķiem, un secināja – kopumā rallijiem, rallijkrosiem un motokrosiem no valsts budžeta tērēti teju četri miljoni eiro, taču naudu atvēl arī Liepājas pašvaldība un Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD).

To, kāpēc līdzekļus iegulda tieši šo sacensību rīkošanā, IZM skaidri pamatot nevar.

Ministru kabinets 2018.gada 27.marta sēdē nolēma: Konceptuāli atbalstīt Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizēšanas Latvijā turpināšanu 2019.–2022.gadā. Jautājums par valsts finansiālo atbalstu Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizēšanas Latvijā licences maksājumiem (2019.gadā 475 000 EUR, 2020.gadā 500 000 EUR, 2021.gadā 500 000 EUR un 2022.gadā 525 000 EUR) izskatāms likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem.

Iepriekš minēto priekšlikumu ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrija. Informatīvajā ziņojumā ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizēšanu Latvijā 2019.–2022.gadā un ar to saistīto valsts finansiālo atbalstu sacensību organizēšanas licences maksājumiem” rakstīts: ”.... SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Kopš 2016.gada viens no Čempionāta posmiem norisinās arī Latvijā – valsts (valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija”) īpašumā esošajā Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, kurai ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.790 piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Lai nodrošinātu minētās trases FIA homolgāciju (sertifikātu) par atbilstību Čempionāta posma organizēšanai izvirzītajām FIA prasībām, 2015.–2017.gadā tika veikta trases rekonstrukcija.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2018.gada 23.februāra vēstulē
Nr.03-04/581 sniegto informāciju Valsts akciju sabiedrība „Ceļu satiksmes drošības direkcija” no 2015. līdz 2017.gadam rallijkrosa trases izbūvei un uzturēšanai Biķernieku kompleksajā sporta bāzē investējusi 2 435 948 euro, savukārt 2018.gadā plānotas investīcijas 239 000 euro apmērā.

... norādīts, ka starptautisku sporta pasākumu rīkošana ir eksportspējīgs tūrisma produkts un būtisks instruments sezonalitātes negatīvās ietekmes mazināšanai. Valsts akciju sabiedrība „Ceļu satiksmes drošības direkcija” 2017.gada 24.maija vēstulē Nr.11.11-7/1282, informējot par veiktajām investīcijām Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstībā, ...apliecina, ka no savas puses garantē, ka tiks nodrošināta Biķernieku kompleksās sporta bāzes infrastruktūras un rallijkrosa trases uzturēšana, attīstība un pilnveidošana.

 Arī Satiksmes ministrija 2018.gada 23.februāra vēstulē Nr.03-04/581, ņemot vērā veiktos ieguldījumus Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, lai atbilstoši FIA prasībām izbūvētu rallijkrosa trasi, lūdz atbalstīt jautājumu par Latvijas dalību Čempionātā un licences izdevumu segšanu. ... Vērtējot pasākumu tiešo ieņēmumu un izdevumu salīdzinājumu (pasākumu rentabilitāti), pirmspasākuma pētījumā tiek secināts, ka pasākumi bez valsts atbalsta nespētu segt IMG noteikto Čempionāta posma organizēšanas licences maksājumus (plānotā pasākumu peļņa ir 7000 euro 2019. gadā, 6000 euro 2020.gadā un 5000 euro 2021. un 2022. gadā). .. Ievērojot minēto, kā arī, ņemot vērā faktu, ka valsts budžeta līdzekļi Čempionāta organizēšanas licencei ir tikuši piešķirti arī iepriekš, papildus pamatojums par Čempionāta organizēšanas lietderību un ieguvumiem šajā informatīvajā ziņojumā netiks sniegts.”

Kārtējo reizi tiek apliecināts, ka valdība nedomā par savas valsts iedzīvotājiem, bet gan, lai citiem te būtu labāk.

Visās Eiropas valstīs no to budžetu līdzekļiem sportošana tiek atbalstīta, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, taču Latvijā, šajā gadījumā, lai pasliktinātu.

Ir Eiropas valstis, kurās tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tāpēc, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kāpēc mūsu valstī to neņem vērā?

Saprotams, ka šīs trases ikdienā var izmantot tikai un vienīgi braukšanai ar auto-moto tehniku, kura darbojas ar elektrību.

Laikam vienīgais veids, kā to panākt - pie Biķernieku trasēm un Kandavas trases piespiedu kārtā būtu jānometina dzīvot Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas (šīm trasēm blakus dzīvo skolēni) un Labklājības ministrijas (bērnu tiesību aizsardzība), Veselības ministrijas ministru dzimtas (vecvecāki, vecāki, sievietes, kuras gaida bērnus, kā arī auklē zīdaiņus, utt.). Varbūt ieklausīsies savējos.

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, lūdzu iesnieguma adresātus nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību rakstītais

”šo direktīvu piemēro attiecībā uz to troksni vidē, kas iedarbojas uz cilvēkiem, jo īpaši apbūvētos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnīcām un citām no trokšņa aizsargājamām ēkām un zonām”

ne tikai tiek ierakstīts spēkā esošajos trokšņa noteikumos, bet arī ievērots un personas, kuru dēļ šīs Direktīvas prasības nav ievērotas, tiktu sodītas.

Ceru, ka visi adresāti ņems vērā Tiesībsarga 2016.gada12.oktobra atzinumā minēto un Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā minēto par auto-moto trašu troksni un šajās trasēs veikto uzņēmējdarbību.

Latvijas Republikas Satversmē rakstīts: ”Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības.”

* Iesniegums nosūtīts Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Veselības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Tieslietu ministrijām, Valsts kontrolei, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Tiesībsargam.

Seko mums