Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā publiskajā mediju telpā un sociālajos tīklos ir kļuvis populāri dalīties ar informāciju un apspriest situāciju Valsts robežsardzē (VRS) un tās sastāvā esošajās vienībās. Plaši tika apspriesta Valsts robežsardzes koledžas priekšnieka A.Liepiņa persona. Pirms amata iecelšanas termiņa pagarināšanas daudz tika runāts par VRS priekšnieka N.Garbara (attēlā) vadības stilu, par attiecībām starp robežsargiem un to tiešajiem priekšniekiem. Neapšaubāmi, problēmas Valsts robežsardzē ir samilzušas, - visu tālāko gan lūdzu uzskatīt tikai un vienīgi par manu personisko viedokli un versiju.

Atbildība par to ir jāuzņemas vadošos amatos esošajiem priekšniekiem, jo, kā zināms, “zivs pūst no galvas”. Lai saprastu kas notiek, ir nepieciešams pievērst uzmanību ne tikai iestāžu priekšniekiem, bet arī zemāko vienību vadītājiem, līdz ar to kopējā bilde par notiekošo Valsts robežsardzē būs pilnībā skaidra un izprotama.

Spilgtākais piemērs no zemāko vienību vadītājiem ir pēdējo gadu robežsardzes “zvaigzne” – Pasienes robežsardzes nodaļas priekšnieks M.Ļahnovičs. Iepriekšējie nepilnie 20 izdienas gadi Valsts robežsardzē neaugļojās ar kādiem nopietniem nopelniem. Otrādi - nopietnu problēmu un trūkumu dienesta organizācijā, kā arī personīgajā dzīvē ir diezgan daudz.

Pēkšņi, sākot no 2015.gada, milzīgs karjeras lēciens: apbalvots ar Viestura ordeni, atzīts par VRS Gada labāko robežapsardzības nodaļas priekšnieku, medaļas, prēmijas, u.t.t. Īsāk sakot: piemērs visiem, cieņa un slava no augstāko priekšnieku puses.

Dienesta kolēģi (it īpaši tie, kas vairs nestrādā Robežsardzē un nebaidās runāt patiesību) un vietējie iedzīvotāji (it īpaši Goliševas un Pasienes ciematu iedzīvotāji) var daudz ko pastāstīt par M.Ļahnoviča dienesta gaitas ne visai pozitīvajiem momentiem. Lielāko daļu no sava dienesta M.Ļahnovičs pavadīja Aizgāršu nodaļā, priekšnieka vietnieka amatā.

Par priekšnieku M.Ļahnovičam bija A.Borisovs. Šis virsnieks ir plaši pazīstams Ludzas un Kārsavas novados ne tikai kā ilglaicīgs Aizgāršu nodaļas priekšnieks, bet arī kā kontrabandistu piesedzējs un atbalstītājs. Valsts robežsardze pielika daudz pūļu, lai atbrīvotos no šī negodīgā darbinieka.

Mūsu stāsts ir par to, ka M.Ļahnovičs, būdams A.Borisova vietnieks, bija ļoti labi informēts par tā darbībām. Vienā brīdī M.Ļahnovičs kopā ar kolēģi D.Savicki nolēma sastādīt konkurenci savam priekšniekam un pārņemt šo rūpalu savās rokās. Cik ilgi vietnieks ir cīnījies ar priekšnieku par “jumta” nodrošināšanu kontrabandistiem? Tauta klusē. Bet rezultātā A.Borisovam izdevās pierunāt vadību atbrīvoties no konkurenta, un M.Ļahnovičs tika pārcelts uz citu struktūrvienību līdzvērtīgā amatā.

Tālāk seko ne mazāk interesanta karjeras epizode, kas izraisīja ļoti plašu rezonansi Latvijas medijos – robežsarga bojāeja miera laikā, pildot dienesta pienākumus. Proti, M.Ļahnoviča nemākulīgas (varbūt skaidri un sakarīgi domāt kārtējo reizi traucēja liels izdzerta alkohola daudzums?) neapbruņotu robežas pārkāpēju aizturēšanas pasākumu plānošanas un organizācijas dēļ robežsargs nošāva otru robežsargu. Turklāt pārkāpēji nemaz nebija bruņoti.

Jūs vēlaties zināt, kā tas tika izskaidrots tautai? Atbilde – nekā. Jūs domājāt, ka, lai kaut kas līdzīgs neatkārtotos, bija izdarīti attiecīgi secinājumi un ieviestas izmaiņas robežapsardzes darba organizācijā. Atbilde – nē!

Bet ieskatīsimies, kā šis šausmīgais gadījums atspoguļojās M.Ļahnoviča dienesta gaitā. Bingo! Paaugstināšana amatā: bija vietnieks – savārīja ziepes, lūdzu, ieņemiet priekšnieka amatu. Domājat - absurds? Nē, Robežsardzes realitāte! Te ir tikai nedaudz par M.Ļahnoviča dienesta gaitas brīnumiem.

Un nobeigumā saldais – mazliet par M.Ļahnovičs vājībiņu. Cik tas nav paradoksāli, Robežsardzes varonim patīk iedzert. Teiksim atklāti: ļoti, ļoti patīk bieži iedzert! Patīk iedzert ne tikai brīvdienās, bet arī darba dienās. Patīk iedzert ne tikai vakaros mājās, bet arī bieži darbā ar kolēģiem un padotajiem.

Vēl M.Ļahnovičam patīk pēc lielām iedzeršanām pakomandēt un pamācīt padoto personālu Dzimteni mīlēt (PSRS virsnieku tradīcijas!), laikam alkohola iedarbības rezultātā atklājās milzīgie līdera talanti. Padotais personāls arī cenšas ņemt piemēru no komandiera: ja priekšnieks darba laikā “pilnā”, kāpēc nepaņemt līdzi norīkojumā kādu pudelīti.

Tā ir skarbā patiesība par “tukšiem” profesionāļiem un daudzkārt apbalvotiem varoņiem, kā arī par Valsts robežsardzes iekšējo dzīvi, kuru Rīgas priekšniecība neredz. Vai negrib redzēt?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...