Iesaki rakstu: 
Jau pagājis zināms laiks, kopš LSM, precīzāk - Latvijas radio žurnālists Kupčs centās radīt sensāciju par fiktīvu nodarbinātību Ogres pašvaldībā. Ziņa balstījās uz to, ka Kupčam neizdevās sazināties ar vienu no mūsu komunikācijas nodaļas darbiniekiem.
Nesenajā intervijā LTV raidījums “De Facto” šo tēmu mēģināja pacelt vēlreiz. Nevienu no šiem žurnālistiem neinteresē darbinieka kvalifikācija, izglītība (šajā gadījumā tā ir maģistra grāds ar specializāciju masu mediju darbībā), funkcijas, bet tikai nespēja iziet uz tiešu kontaktu un otras darbavietas (starp citu - žurnālisti to norāda kļūdaini) esamība, jo tas labi kalpo dažādu izdomājumu izplatīšanai.
Tad nu vēlreiz nācās skaidrot lietas būtību, kā arī norādīju, ka arī pašā LSM šādi no malas ar jebkuru darbinieku sazināties neizdosies. Žurnāliste* apgalvoja, ka tā nav, un es apņēmos veikt eksperimentu. Pievienotajā video ir gan fragments no intervijas, gan redzams mans eksperimentālais zvans LTV.
Kāds ir secinājums? Ja vadītos no LSM loģikas, varētu teikt, ka LTV fiktīvi nodarbina operatoru. Bet, ja nopietni, – ir skumji, ka mūsu sabiedriskie mediji nodarbojas ar lētām sensācijām, nevis kvalitatīvu žurnālistiku.
YouTube videoieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=l9RlhSHujDU.
* Bijusī „Delfu” „žurnāliste” Liene Fedotova (attēlā)
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.