Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja situācija ar norobežojošo stabiņu izvietošanu uz Rīgas pilsētas ielu braucamās daļas. Par stabiņu izvietojumu uz vēsturiskā Tērbatas ielas bruģa ir izteikts aizrādījums no Kultūras mantojuma pārvaldes, bet par stabiņu izvietojumu, kas apgrūtina operatīvo dienestu piekļūšanu dzīvojamām ēkām, ir neapmierinoši izteikušies glābšanas dienesti. Norobežojošo stabiņu uzstādīšana sašaurina ceļu un padara neiespējamu glābšanās dienestu autotransporta izbraukšanu caur virkni ceļu posmu. Apgrūtinot operatīvā autotransporta piekļuvi dzīvojamām ēkām un samazinot braucamās daļas caurlaidību, ir jārēķinās ar tieši šo apstākļu dēļ zaudētām minūtēm cilvēka dzīvības glābšanā.

Tāpat pēc atsevišķu norobežojošo stabiņu uzstādīšanas šī gada sākumā atsevišķos Rīgas mikrorajonos neapgaismotajos ielu posmos ir notikušas vairākas autoavārijas, autovadītājam diennakts tumšajā laikā nepamanot norobežojošo stabiņu atstarojošos elementus, jo tie klāti ar dubļiem.

Vadoties no nepieciešamības nodrošināt sabiedrības informētību un noskaidrot, vai tika ievērotas pilnīgi visas drošības prasības un veikti visi saskaņojumi, plānojot un ieviešot šādus papildu satiksmes organizācijas elementus, un vai šāds iepirkums tika rūpīgi izvērtēts no ekonomiska izdevīguma puses, lūdzam sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1) Pēc kādiem kritērijiem tika izvelētas vietas, kurās izvietoti vai vēl tiks izvietoti norobežojošie stabiņi? Lūdzu, nosūtiet plānošanas dokumentus un visu atbildīgo dienestu viedokļus (CSDD, VUGD, NMPD, VP), ar kuriem tika veikts saskaņojums. Ja šāds saskaņojums netika veikts, lūdzu, norādiet pamatojumu.

2) Ar kādām institūcijām un dienestiem tika saskaņoti būvprojekti, kuri paredz norobežojošo stabiņu izvietošanu, kādas pašvaldības amatpersonus to ir saskaņojušas? Lūdzu, nosūtiet projekta dokumentāciju.

3) Kāpēc netika veikts Tērbatas ielas norobežojošo stabiņu izvietošanas saskaņojums ar Kultūras mantojuma pārvaldi, un kā tiks novērsts pārkāpums? Kas atlīdzinās kultūras mantojumam nodarītos zaudējumus, cik lieli tie ir un kas ir atbildīgā amatpersona, kas ir saskaņojusi šādu rīcību? Kurās ielās norobežojošo stabiņu izvietošana vēl ir sabojājusi vēsturisko segumu?

4) Vai, plānojot norobežojošo stabiņu izvietojumu, tika modelētas reālas situācijas un laika patēriņš operatīvo dienestu funkciju izpildes nodrošināšanai pirms un pēc norobežojošo stabiņu izvietošanas?

5)   Kādā iepirkumu procedūrā tika veikts norobežojošo stabiņu iepirkums, vai tika izsludināts konkurss, kāds bija konkursa priekšmets un nosacījumi, kas pieņēma lēmumu par uzvarētāju, kāds bija komisijas sastāvs, kāda ir iepirkuma summa un piegādes un apkalpošanas grafiks laikā, kādas ir piegādātāja norobežojošo stabiņu kvalitātes garantijas? Lūdzu, nosūtiet iepirkuma dokumentāciju ar lēmumu pieņemšanas protokoliem.

6) Kas uzvarēja konkursā un nodrošina norobežojošo stabiņu piegādi un uzstādīšanu, kāda ir līguma summa un līguma darbības periods? Lūdzu, nosūtiet līguma dokumentāciju.

7) Vai tika izvērtēto rudens-ziemas sezonas ceļu un ietvju tīrīšanas problemātika, izvietojot norobežojošos stabiņus slikti izbraucamos, neapgaismotajos vai slikti pārredzamajos ielu posmos, atbilstošas ielu tīrīšanas tehnikas pieejamība un iespējamie riski, vadoties no Latvijas klimatiskajām īpašībām? Vai tika vērtēta tīrīšanas tehnikas ielu caurbraucamība intensīvas snigšanas rezultātā? Cik un kādos ielu posmos tas pēc stabiņu izvietošanas būs apgrūtinoši, un kāds ir piedāvātais risinājums? Kas nodrošina norobežojošo stabiņu uzturēšanas darbus — tīrīšanu no dubļiem un remontu? Kāda ir līguma summa un darbības periods? Lūdzu, nosūtiet iepirkuma un noslēgtā līguma dokumentāciju ar lēmumu pieņemšanas protokoliem.

8) Cik ceļu satiksmes negadījumi ar norobežojošo stabiņu iesaisti Rīgas ielās ir reģistrēti kopš 2020.gada 1.jūlija līdz šim brīdim?

9) Kādos ielu posmos vēl tiks izvietoti norobežojošie stabiņi? Lūdzu, nosūtiet projekta dokumentāciju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...