Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Dienā, kad Latvijas PEN klubs iedod balvu Sanitai Osipovai par Satversmes tiesas (ST) lēmumu publisku skaidrošanu, publicēju viņas parakstītu atbildi par vienu no pēdējos gados svarīgākajiem ST lēmumiem,” – ar šādu komentāru Latvijas Universitātes mācībspēks Jānis Ikstens sociālajā tīklā Twitter ir publicējis S. Osipovas vēstuli, no kuras izriet tieši pretējais – formāli atsaucoties uz Informācijas atklātības likumu, viņa paziņojusi, ka neko netaisās paskaidrot, jo viņai neesot pienākuma to darīt.

Satversmes tiesa

Rīgā 2020. gada 15. decembrī

A.god. Ikstena kungs!

Satversmes tiesa ir saņēmusi Jūsu 2020. gada 15. novembra vēstuli ar lūgumu skaidrot empīriski konstatējamas pazīmes jēdzienam “tukši vēlētājiem adresēti solījumi”.

Informācijas atklātības likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka šis likums “attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē”. Līdz ar to jānoskaidro, vai Jūsu lūgums sniegt “empīriski konstatējamas pazīmes jēdzienam “tukši vēlētājiem adresēti solījumi””, kā arī sniegt informāciju, “vai šāds jēdziens tiek lietots arī citu valstu konstitucionālo tiesu judikatūrā un vai tas sakņojas kādā tiesību doktrīnā”, attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir Satversmes tiesas informācijas apritē.

Satversmes tiesas reglamenta 188. punkts noteic, ka “Satversmes tiesa personām un plašsaziņas līdzekļiem sniedz informāciju vienīgi par Satversmes tiesas darba jautājumiem. Skaidrojumus par Satversmes tiesas nolēmumu interpretāciju Satversmes tiesa nesniedz”.

Nenoliedzami, Satversmes tiesai ir pienākums sniegt sabiedrībai informāciju par tās taisītajiem nolēmumiem. Konkrēti lietas Nr. 2019-29-01 kontekstā Satversmes tiesa šo pienākumu ir pildījusi, ne tikai izskatot lietu publiskā procesā, publicējot šajā lietā pieņemto spriedumu savā mājaslapā un nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet arī rīkojot preses konferenci par šo spriedumu (ieraksts pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/tiesraide-plkst-16-00-preses- konference-par-spriedumu-lieta-nr-2019-29-01/) un publicējot detalizētu preses relīzi (pieejama: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/likums-par-valsts- budzetu-2019-gadam-ciktal-tas-neparedz-augstskolu-likuma-78-panta-septitaja-dala-noteikto-ikgadejo-valsts-fīnansejuma-pieaugumu-atbilst-latvijas- republikas-satv/).

Atbilstoši pamatojuma principam tiesai ir pienākums būtiskos lietas risinājumu veidojošos argumentus norādīt nolēmumā. Taču nedz no pamatojuma principa, nedz demokrātijas principa vai kāda cita vispārējā tiesību principa neizriet tiesas pienākums sniegt papildu skaidrojumu par nolēmumu un tajā ietvertajiem argumentiem. Tas citstarp izriet no likuma “Par tiesu varu” 10. panta trešās daļas: “Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.”

Līdz ar to Jūsu lūgumi, kas būtībā aicina Satversmes tiesu skaidrot tās spriedumu un sniegt atsevišķu tajā ietvertu apsvērumu izvērstāku pamatojumu, nav uzskatāmi par informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likuma izpratnē. Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata sniegt tādu informāciju, ar kuru papildus tiek skaidroti spriedumā ietvertie argumenti un lietotie jēdzieni.

Ar cieņu

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...