Par Satversmes tiesas lēmumu skaidrošanu apbalvotās Osipovas vēstule: neko mēs jums neskaidrosim!
PIETIEK04.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Dienā, kad Latvijas PEN klubs iedod balvu Sanitai Osipovai par Satversmes tiesas (ST) lēmumu publisku skaidrošanu, publicēju viņas parakstītu atbildi par vienu no pēdējos gados svarīgākajiem ST lēmumiem,” – ar šādu komentāru Latvijas Universitātes mācībspēks Jānis Ikstens sociālajā tīklā Twitter ir publicējis S. Osipovas vēstuli, no kuras izriet tieši pretējais – formāli atsaucoties uz Informācijas atklātības likumu, viņa paziņojusi, ka neko netaisās paskaidrot, jo viņai neesot pienākuma to darīt.
Satversmes tiesa
Rīgā 2020. gada 15. decembrī
A.god. Ikstena kungs!
Satversmes tiesa ir saņēmusi Jūsu 2020. gada 15. novembra vēstuli ar lūgumu skaidrot empīriski konstatējamas pazīmes jēdzienam “tukši vēlētājiem adresēti solījumi”.
Informācijas atklātības likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka šis likums “attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē”. Līdz ar to jānoskaidro, vai Jūsu lūgums sniegt “empīriski konstatējamas pazīmes jēdzienam “tukši vēlētājiem adresēti solījumi””, kā arī sniegt informāciju, “vai šāds jēdziens tiek lietots arī citu valstu konstitucionālo tiesu judikatūrā un vai tas sakņojas kādā tiesību doktrīnā”, attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir Satversmes tiesas informācijas apritē.
Satversmes tiesas reglamenta 188. punkts noteic, ka “Satversmes tiesa personām un plašsaziņas līdzekļiem sniedz informāciju vienīgi par Satversmes tiesas darba jautājumiem. Skaidrojumus par Satversmes tiesas nolēmumu interpretāciju Satversmes tiesa nesniedz”.
Nenoliedzami, Satversmes tiesai ir pienākums sniegt sabiedrībai informāciju par tās taisītajiem nolēmumiem. Konkrēti lietas Nr. 2019-29-01 kontekstā Satversmes tiesa šo pienākumu ir pildījusi, ne tikai izskatot lietu publiskā procesā, publicējot šajā lietā pieņemto spriedumu savā mājaslapā un nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet arī rīkojot preses konferenci par šo spriedumu (ieraksts pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/tiesraide-plkst-16-00-preses- konference-par-spriedumu-lieta-nr-2019-29-01/) un publicējot detalizētu preses relīzi (pieejama: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/likums-par-valsts- budzetu-2019-gadam-ciktal-tas-neparedz-augstskolu-likuma-78-panta-septitaja-dala-noteikto-ikgadejo-valsts-fīnansejuma-pieaugumu-atbilst-latvijas- republikas-satv/).
Atbilstoši pamatojuma principam tiesai ir pienākums būtiskos lietas risinājumu veidojošos argumentus norādīt nolēmumā. Taču nedz no pamatojuma principa, nedz demokrātijas principa vai kāda cita vispārējā tiesību principa neizriet tiesas pienākums sniegt papildu skaidrojumu par nolēmumu un tajā ietvertajiem argumentiem. Tas citstarp izriet no likuma “Par tiesu varu” 10. panta trešās daļas: “Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.”
Līdz ar to Jūsu lūgumi, kas būtībā aicina Satversmes tiesu skaidrot tās spriedumu un sniegt atsevišķu tajā ietvertu apsvērumu izvērstāku pamatojumu, nav uzskatāmi par informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likuma izpratnē. Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata sniegt tādu informāciju, ar kuru papildus tiek skaidroti spriedumā ietvertie argumenti un lietotie jēdzieni.
Ar cieņu
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.