Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Dienā, kad Latvijas PEN klubs iedod balvu Sanitai Osipovai par Satversmes tiesas (ST) lēmumu publisku skaidrošanu, publicēju viņas parakstītu atbildi par vienu no pēdējos gados svarīgākajiem ST lēmumiem,” – ar šādu komentāru Latvijas Universitātes mācībspēks Jānis Ikstens sociālajā tīklā Twitter ir publicējis S. Osipovas vēstuli, no kuras izriet tieši pretējais – formāli atsaucoties uz Informācijas atklātības likumu, viņa paziņojusi, ka neko netaisās paskaidrot, jo viņai neesot pienākuma to darīt.

Satversmes tiesa

Rīgā 2020. gada 15. decembrī

A.god. Ikstena kungs!

Satversmes tiesa ir saņēmusi Jūsu 2020. gada 15. novembra vēstuli ar lūgumu skaidrot empīriski konstatējamas pazīmes jēdzienam “tukši vēlētājiem adresēti solījumi”.

Informācijas atklātības likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka šis likums “attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē”. Līdz ar to jānoskaidro, vai Jūsu lūgums sniegt “empīriski konstatējamas pazīmes jēdzienam “tukši vēlētājiem adresēti solījumi””, kā arī sniegt informāciju, “vai šāds jēdziens tiek lietots arī citu valstu konstitucionālo tiesu judikatūrā un vai tas sakņojas kādā tiesību doktrīnā”, attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir Satversmes tiesas informācijas apritē.

Satversmes tiesas reglamenta 188. punkts noteic, ka “Satversmes tiesa personām un plašsaziņas līdzekļiem sniedz informāciju vienīgi par Satversmes tiesas darba jautājumiem. Skaidrojumus par Satversmes tiesas nolēmumu interpretāciju Satversmes tiesa nesniedz”.

Nenoliedzami, Satversmes tiesai ir pienākums sniegt sabiedrībai informāciju par tās taisītajiem nolēmumiem. Konkrēti lietas Nr. 2019-29-01 kontekstā Satversmes tiesa šo pienākumu ir pildījusi, ne tikai izskatot lietu publiskā procesā, publicējot šajā lietā pieņemto spriedumu savā mājaslapā un nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet arī rīkojot preses konferenci par šo spriedumu (ieraksts pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/tiesraide-plkst-16-00-preses- konference-par-spriedumu-lieta-nr-2019-29-01/) un publicējot detalizētu preses relīzi (pieejama: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/likums-par-valsts- budzetu-2019-gadam-ciktal-tas-neparedz-augstskolu-likuma-78-panta-septitaja-dala-noteikto-ikgadejo-valsts-fīnansejuma-pieaugumu-atbilst-latvijas- republikas-satv/).

Atbilstoši pamatojuma principam tiesai ir pienākums būtiskos lietas risinājumu veidojošos argumentus norādīt nolēmumā. Taču nedz no pamatojuma principa, nedz demokrātijas principa vai kāda cita vispārējā tiesību principa neizriet tiesas pienākums sniegt papildu skaidrojumu par nolēmumu un tajā ietvertajiem argumentiem. Tas citstarp izriet no likuma “Par tiesu varu” 10. panta trešās daļas: “Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.”

Līdz ar to Jūsu lūgumi, kas būtībā aicina Satversmes tiesu skaidrot tās spriedumu un sniegt atsevišķu tajā ietvertu apsvērumu izvērstāku pamatojumu, nav uzskatāmi par informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likuma izpratnē. Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata sniegt tādu informāciju, ar kuru papildus tiek skaidroti spriedumā ietvertie argumenti un lietotie jēdzieni.

Ar cieņu

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...