Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ik uz soļa dzirdam par sliktajiem maksātnespējas administratoriem, kuru negausības dēļ nākas ciest labajiem ārvalstu investoriem. Laika posmā no 2008.līdz 2014.gadam Latvijas ekonomika ļaunprātīgos maksātnespējas procesos zaudējusi 665 miljonus eiro - tā apgalvo ārvalstu investori, kaut gan nav dzirdēts par kādu gadījumu, kad pret kādu administratoru būtu izvirzītas prasības par zaudējumu atlīdzināšanu. Ārvalstu investoru padome Latvijā secinājusi, ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro.

Skaitļi dramatiski, un, ja ticam Ārvalstu investoru padomei, tad visu nelaimju sakne ir maksātnespējas administratoros un to uzraudzībā.

Kas tad uzrauga maksātnespējas administratoru darbības? Administratoru profesionālas organizācijas funkcijas īsteno biedrība “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”. Maksātnespējas likumā teikts, ka gadījumos, ja administrators neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības, nepilda tiesas nolēmumu, ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras- Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas, Maksātnespējas administrācijas vai administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinājuma. Respektīvi, maksātnespējas administratora darbu uzrauga kreditori, Maksātnespējas administrācija un galīgo lēmumu pieņem tiesa.

Administrators saskaņā ar likumu atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Tātad maksātnespējas administrators viens pats netraucēti nevar radīt zaudējumus un veikt visas viņam piedēvētās ļaunprātības.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 83.panta otro daļu rajona (pilsētas) tiesa civilprocesuālā kārtībā veic uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām. Līdz ar to pats galvenais uzraugs gan maksātnespējas administratoriem, gan zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir TIESA. Tikai ar tiesas akceptu var tikt apstiprinātas nekustamo īpašumu izsoles, arī tās, kurās par niecīgu parādu tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas ir parādnieka vienīgā dzīves vieta.

Visos gadījumos, kad tiek apspriests kāds negodīgs maksātnespējas administrators vai tiesu izpildītājs, tiek aizmirsta TIESAS loma šajā procesā. Vai nav dīvaini, ka ar MK noteikumiem Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” par miljonāriem tiek padarīti tiesu izpildītāji, kaut gan viņu darbs aprobežojas ar tiesas nolēmuma izpildi. Paskatieties paši, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs 2011.gadā saņēmis 2 395 960,59 eiro (199 663,39 eiro mēnesī), 2012.gadā – 2 547 056, 46 eiro (212 254,70 eiro mēnesī; 1 326,59 eiro stundā), 2013.gadā - 1 151 943 eiro (95 995,31 eiro mēnesī).

Tai pašā laikā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones gada ienākumi ir 31 365,12 eiro (2 613,76 eiro mēnesī), un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča gada ienākumi ir 33 128,00 eiro (2 760,67 eiro mēnesī). Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža gada ienākumi ir 42 174,39 eiro (3 514,53 eiro mēnesī).

Vai nav dīvaini, ka tiesneši, kuru kvalifikācijai ir krietni augstākas prasības, bet atlīdzība nav atkarīga no piedzītajām summām un ir ievērojami mazāka nekā tiesu izpildītājiem un administratoriem, neprotestē pret šo netaisnību? Šie paši tiesneši kā "ar aizsietām acīm" apstiprina visas nekustamo īpašumu izsoles, pat nemēģinot izvērtēt tiesu izpildītāju darbību atbilstību likumu prasībām un jebkuru tiesu izpildītāja pārkāpumu atzīst par maznozīmīgu. Diez vai par tiesiskumu liecina tiesnešu lēmumi parādu piedziņas lietās, kas bieži vien ir balstīti uz dokumentiem bez juridiska spēka?

Apskatot šīs tiesnešu darbības savstarpējā saistībā ar administratoru un tiesu izpildītāju darbībām, ir pamats secinājumam par labi atstrādātu sistēmu Latvijas iedzīvotāju ekonomiskai un fiziskai iznīcināšanai. Uz visu šo mierīgi noskatās ģenerālprokurors, kurš arī saņem algu no nodokļu maksātājiem, - acīmredzot arī viņš ir šīs noziedzīgās sistēmas atbalstītājs. Nemēģināšu uzminēt, kurš šajā sistēmā ir organizators, kurš tikai izpildītājs, bet vairāk nekā skaidrs, ka tautā apspriestie sliktie maksātnespējas administratori un tiesu izpildītāji ir tikai zobrati labi atstrādātā sistēmā.

Nobeigumā vēl pāris teikumi par labajiem ārvalstu investoriem, kuru pienesumu vismaz es uz savas ādas nekad neesmu sajutis. Savulaik Latvijā savu darbību uzsāka tāds ASV fonds “BALTIC-AMERICAN ENTERPRISE FUND”, kura galvenais mērķis bija palīdzības sniegšana Latvijas iedzīvotājiem. Mērķa sasniegšanai ASV valdība bija piešķīrusi 52 miljonus ASV dolārus, no kuriem 35 miljoni ASV dolāru netika izlietoti un atdoti atpakaļ ASV valdībai. Fonds bija atbrīvots no nodokļu maksāšanas, bet tam nebija tiesību nodarboties ar komercdarbību.

Aktīvi ārvalstu latvieši izveidoja fonda klonu Delaveras štatā aktīvas komercdarbības veikšanai Latvijā, nemaksājot nodokļus. Šie mūsu tautieši atrada dažus pakalpīgus darbiniekus Latvijā, kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem un atbilstošām atļaujām darbojās kredītu izsniegšanas jomā, apgrozot simtiem miljonus eiro, nesamaksājot nevienu centu nodokļos.

Lai būtu vēl drošāk, ka visi gali ir ūdenī, šie darboņi izdomāja fiktīvu vispār nekur nereģistrētu uzņēmumu „Baltijas Amerikas uzņēmējdarbības fonds” bez reģistrācijas numura ar ASV ofšora adresi, kurš it kā esot atbrīvots no nodokļiem, un tāds darbojās mūsu tiesībsargājošo iestāžu degungalā vairāk nekā desmit gadus, vēl tagad parādās sludinājumi, kur piedzinējs ir „Baltijas Amerikas uzņēmējdarbības fonds” bez reģistrācijas numura.

Arī šo darboņu noziedzīgās darbības nebūtu iespējamas bez aktīvas Latvijas tiesu līdzdarbības. Varat pamēģināt tiesā iesniegt pieteikumu, neuzrādot savus vai sava uzņēmuma reģistrācijas datus, - tiesa šādu pieteikumu nepieņems, bet šiem darboņiem tas izdodas, laikam jau ne bez “smērēšanas”. Tāda mums ir tā tiesu sistēma, kuru diez vai var nosaukt par tiesisku.

An error has occured