Iesaki rakstu: 
Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka Latvijā ir jābūt aptuveni 18 000-20 000 gultu slimnīcas, bet pašreiz Latvijā ir 8810 gultas, tas nozīmē, ka trūkst aptuveni 10 000 gultu! Trūkst arī medmāsu un ārstu.
Dažus gadus atpakaļ es vairākkārt aicināju LR Veselības ministriju un valdību nelikvidēt Linezera slimnīcu, bet, ja valsts negrib to uzturēt, tad lai nodod to Latvijas Universitātes Medicīnas klīnikas izveidei vai arī mums (SIA Latvijas Dermatoloģijas institūts, direktors – prof. Silvestrs Rubins), un mēs izveidosim medicīnisko palīdzibu visiem Latvijas iedzīvotājiem, aicinot strādāt gan Latvijas labākos speciālistus ārstus, gan Latvijas jaunos ārstus un rezidentus, aicinot arī atpakaļ darbā ārstus un medmāsas no Latvijas un no ārzemēm. Es biju un esmu gatavs to atjaunot un realizēt.
Diemžēl Veselības ministrija (ministre A. Čakša, tad ZZS, tagad JV, valsts sekretārs K.Ketners) slimnīcu Linezers atdeva Aizsardzības ministrijai, jo tad ZZS bija Latvijā pie varas, līdz ar to likvidējot vienu no savā laikā labākām slimnīcām, ja nemaldos, arī ar 20 ha zemi, likvidējot vairāk nekā 500-1000 gultas un ideālu vietu medicīnas aprūpei Latvijas iedzīvotājiem.
Es uzskatu, ka LR valdībai ir jāpieņem lēmums un šis slimnīcas Linezers komplekss (kur bija nepieciešams remontam ieguldīt tikai 10 miljonus EUR) ir jāatdod atpakaļ medicīnai Universitātes klīnikas izveidei vai arī privātmedicīnas attīstibai uzņēmējiem, un šeit var izveidot pašreiz visu nepieciešamo Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei un lielajā zemes gabalā uzcelt nepieciešamos hospitāļus Covid apkarošanai.
Es vērsos ar šo priekšlikumu arī pie aizsardzības ministra A.Pabrika - attīstīt slimnīcas Linezers kompleksā medicīnu gan armijai gan civīliedzivotājiem.
Latvijā diemžēl atbildīgie organizatori - Veselības ministrijas valsts sekretāri A.Liepiņš, A.PIoriņš, S.Zvidriņa, R.Muciņš, K.Ketners u.c. diemžēl ir bijuši neprofesionāļi, ne mediķi, - neprašas un bez iniciatīvas un saprašanas, tāpēc arī mūsu veselības aprūpe ir uz sabrukuma sliekšņa.
Tāpat uzskatu, ka LR valdībai un Aizsardzības ministrijai būtu nepieciešams atjaunot bijušo kara hospitāli Rīgā pie Brasas tilta (Hospitāļu iela Nr.55), kur arī būtu vairāk nekā 1000 gultas. Nepieciešamos naudas līdzekļus LR valdība varētu lūgt mūsu sabiedrotajiem ASV, Vācijai u.c., jo sabiedrotie ir atstājuši Afganistānu un viņi var līdzekļus izdalīt mums LATVIJAI. Protams, arī no ES Covid pandēmijas seku pārvarēšanai.
Uzskatu, ka valdībai:
1. jāpieņem lēmums atcelt iepriekšējo gadu nepareizo lēmumu par slimnīcas Linezers atdošanu LR Aizsardzibas ministrijai un Latvijas iedzīvotāju interesēs Linezera komplekss jāatdod medicīnas vajadzibam, un šeit jāizveido parauguniversitātes klīnika,
2. jāizskata valdības sēdē situācija ar bijušo kara hospitāli - kas ar to notiek un vai to ir iespējams atjaunot, veicot kapitālremontu, un valstij - Aizsardzibas un Veselības ministrijām to pārņemt.
3. ir jādod pilnīga atskaite Latvijas tautai par 4 miljardu eiro izlietojumu, ko ta saņēma COVID- 19 pandēmijas sakarā, un jāpieprasa no ES vēl papildus 1 miljards eiro Latvijas medicīnai, tās attīstībai.
Es esmu vienmēr gatavs piedalīties slimnīcas kompleksa Linezers atjaunošanā un dot arī citus ieteikumus un padomus.
* profesors, LU katedras vadītājs
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.