Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, draugu būšanu, normatīvo aktu prasību neievērošanu, finanšu līdzekļu izšķērdēšanu un augstākās vadības nekompetenci SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”.

Kopš 2021. gada decembra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Zinta Zālīte-Rukmane, kas līdz šim ir strādājusi AS “Latvijas gaisa satiksme” un VAS “Latvijas pasts”. Savas darba attiecības SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” Z.Zālīte-Rukmane ir sākusi 2021. gada maijā, Juridisko un administratīvo lietu direktora amatā. Juridisko un administratīvo lietu direkcija un direktora amats tika speciāli izveidoti Z.Zālītei-Rukmanei, likvidējot Personāla, Juridiskā un Saimniecības un inženiertehniskā aprīkojuma daļas. Divi darbinieki, kas ir strādājuši augstāk minētās struktūrvienībās, ar vairāk nekā 30 gadu darba pieredzi dzelzceļā, tika atlaisti, samaksājot no uzņēmuma budžeta atlaišanas pabalstu 34 680 EUR apmērā.

Lai īstenotu turpmākās strukturālās un personāla izmaiņas, 2021. gada oktobrī Z.Zālīte-Rukmane ir aicinājusi Raiti Apini, kas līdz šim strādāja VAS “Latvijas pasts”, strādāt par SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” stratēģisko personāla vadības partneri ar atalgojumu 2500 EUR, lielāku, nekā bija galvenā biroja daļas vadītājiem tajā laikā. Jau 2022. gada martā, R.Apinis ir kļuvis par Juridisko un administratīvo lietu direktoru un galveno valdes konsultantu.

Strādājot Juridiskā un administratīvo lietu direktora amatā, Z.Zālītes-Rukmanes un pēc tam R.Apiņa darbības rezultātā uzņēmums pārdzīvoja vairākas strukturālās un personāla izmaiņas. Tajā pašā laikā direkcijas pamatfunkcijas netika pildītas, proti, divu gadu laikā lielākā daļa iekšējo normatīvu aktu novecojās un netika aktualizēti; lielai daļai administrācijas darbiniekiem ilgu laiku nebija amata aprakstu; COVID-19 pandēmijas laikā netika ievēroti ierobežojumi attiecībā uz kontaktpersonām ar saslimušajiem.

2022. gada janvārī Z.Zālīte-Rukmane ir pieņēmusi lēmumu neslēgt jaunus līgumus un nepaaugstināt tarifus par siltumenerģiju, ko SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ražoja un pārdeva SIA “LDZ CARGO” un AS “Baltijas tranzīta serviss”. Ņemot vērā dabasgāzes cenas kāpumu 2021. gadā par vairāk nekā 600%, šis lēmums rada zaudējumus uzņēmumam apmēram 120 000 EUR apmērā par 2021.-2022. gada apkures sezonu.

SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes locekļa amatu kopš 2022. gada februāra ieņem Anda Sīviņa, kas līdz šim ir strādājusi AS “Latvijas gaisa satiksme” un ir Ginta Sīviņa sieva (Ogres domes priekšsēdētāja vietnieks, ievēlēts no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, “Latvijas Zemnieku savienība”, “Latvijas Zaļā partija”). Savu darbu SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” A.Sīviņa ir sakusi 2021. gada augustā Attīstības direktora amatā (vēlāk Attīstības un pārdošanas direktors). Lai izveidotu šo struktūrvienību, tika likvidēta Komercdirekcija un Iepirkumu un materiāltehniskā nodrošinājuma daļa, “de facto” pārmantojot augstāk minēto struktūrvienību funkcijas.

Lai pieņemtu darbā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” 22 gadus vecu studenti, A.Sīviņai nācās atlaist no darba vienu no pieredzējušākajām iepirkumu daļas speciālistēm, samaksājot atlaišanas pabalstu 15 000 EUR apmērā un izveidot jauno štata vienību - projektu vadītāja asistente. Jāatzīmē, ka projektu vadītāja asistentes atalgojums ir vienāds ar projektu vadītāja algu un ir 1800 EUR.

Valdes locekle A.Sīviņa bieži pilda savus darba pienākumus attālināti. Tajā brīdī, kad saskaņā ar uzņēmuma valdes reglamentu valdes locekļiem nebija paredzēti atvaļinājumi, A.Sīviņa ir pildījusi savus darba pienākumus, atrodoties Taizemē un ASV.

Pildot attīstības direktora un vēlāk valdes locekļa funkcijas, A.Sīviņa vairāk nekā pusgadu ir gatavojusi uzņēmuma vidēja termiņa stratēģiju. Tā kā A.Sīviņai pusgadu laikā neizdevās izstādāt atbilstošās kvalitātes vidēja termiņa stratēģiju, tika pieaicināti “Ernst & Young” konsultanti par 20 000 EUR un “Me & Media” diskusijas moderatori par 1600 EUR, un gala rezultātā vidēja termiņa stratēģija uz 60 lapām tika izstrādāta. Jāatzīmē, ka šo stratēģiju ilgu laiku neskaņoja valdošais uzņēmums (VAS “Latvijas dzelzceļš”).

2020. gadā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” tika izveidota padome, kas šobrīd sastāv no trim cilvēkiem - padomes priekšsēdētāja Gunta Stafecka, kas līdz šim strādāja AS “Latvenergo”, kopā ar tagadējo SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” padomes locekli Āri Dandenu un padomes locekli Baibu Beatrisi-Sleži, kura līdz šim strādāja AS “Lido”, kopā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dinanšu direktoru Remu Razumu.

2021. gada martā tika izveidota jaunā struktūrvienība - Finanšu direkcija, un direktora amatā tika iecelta Evija Klapkalne, kas līdz šim ir strādājusi par grāmatvedi zobārstu klīnikā “Sirowa”. Pēc sešiem mēnešiem E.Klapkalne ir likvidējusi Ekonomikas daļas vadītāja vietnieka amatu, kurā strādāja pieredzējis speciālists, un izveidoja finanšu projekta vadītāja štata vienību savam protežē Ģirtam Ozoliņam, kurš pēc 3 mēnešiem ir aizgājis prom no uzņēmuma. Vēlāk tika izveidota Finanšu daļa, kurā par daļas vadītāju tika iecelts bijušais VAS “Latvijas pasts” darbinieks Gatis Putenis.

2022. gada novembra beigās tika veikta pretendentu atlase uz finanšu direktora amatu, kurā uzvarēja Ivars Vertuls, bijušais SIA “Reitan Convenience Latvia” (Narvesen) darbinieks un VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu direktora Rema Razuma bijušais kolēģis.

2021. gada novembrī Juridisko un administratīvo lietu direkcijas sastāvā tika izveidots jauns amats - vadošais korporatīvas pārvaldības partneris ar atalgojumu 2500 EUR. Šajā amatā tika iecelta bijusī Rīgas domes darbiniece Iveta Zalpētere.

I.Zalpēteres darbiekārtošana ir fiktīvas darbiekārtošanas gadījums, jo I.Zalpētere neapmeklē uzņēmuma biroju un neveic nekādu darbu attālināti vai izbraukumā, lai ko nerunātu valde un Juridisko un administratīvo lietu direktors R.Apinis. Attiecībā uz šo fiktīvās darbiekārtošanas gadījumu bija iesniegta sūdzība Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), uz ko KNAB pieprasīja no SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” sniegt skaidrojumu par I.Zalpēteres funkcijām uzņēmumā, un ar šo gadījuma izskatīšana bija pārtraukta.

2022. gada aprīlī pēc I.Zalpēteres lūguma tika atlaista no darba biroja vadītāja (likvidēts amats) un izveidota jauna štata vieta - valdes priekšsēdētāja palīgs, par ko tika iecelta bijusī Rīgas domes darbiniece un Ivetas Zalpēteres kolēģe Baiba Roziņa. Jāatzīmē, ka valdes priekšsēdētāja palīga tāpat ka biroja vadītājas funkcijas ir lietvedība, proti, referentes funkcijas. Ar atalgojumu 2000 EUR apmērā šis amats tiek atalgots krietni labāk nekā jebkurš cits speciālists uzņēmumā, izņemot struktūrvienību vadītājus.

Tajā pašā 2021. gada novembrī Juridisko un administratīvo lietu direkcijā tika izveidota papildu štata vieta - galvenais speciālists darba aizsardzības jautājumos, kurā tika iecelta bijušā VAS “Latvijas pasts” darbiniece Līga Paņko. Līdz šim darba aizsardzības funkcijas uzņēmumā pildīja divi speciālisti Daugavpilī, un nebija acīmredzamas nepieciešamības palielināt speciālistu skaitu, jo strādnieku skaits uzņēmumā, it īpaši Rīgas reģionā, tiek samazināts.

2022. gada septembrī bez līdzšinējās pieredzes personāla vadībā L.Paņko kļuva par iepriekš likvidētās Personāla vadības daļas vadītāja p.i. Bet vienu mēnesi pirms tam tika izveidota iepriekš likvidētā Juridiskā daļa, kurā par daļas vadītāju tika iecelta Aina Driviniece, kas līdz šim ir strādājusi Ogres domē.

2022. gada oktobrī Juridisko un administratīvo lietu direkcijā tika izveidota vēl viena jauna štata vieta - saimniecības pārzinis, par ko tika iecelts Roberts Borhards ar atalgojumu 1500 EUR, kas ir lielāks nekā jebkuram no SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” remonta centru administrācijas darbiniekiem, izņemot centra vadītājus, kā arī ar privāto kabinetu galvenajā birojā. Saimniecības pārziņa funkcijās ietilpst arhīva telpu tīrīšana, durvju zīmju maiņa, riepu maiņa un valdes privāta šofera funkcijas.

Strukturālo izmaiņu rezultātā 2022. gada oktobrī tika likvidēta Remonta plānošanas un kvalitātes kontroles daļa, kura līdz šim koordinēja visus ražošanas procesus un nodrošināja kvalitātes kontroli uzņēmumā. Likvidētās struktūrvienības vietā bija izveidota Iekšējās kontroles un risku vadības daļa, kura daļēji pārmantoja likvidētās struktūrvienības funkcijas.

Par Iekšējās kontroles un risku vadības daļas vadītāju tika iecelta bijušā VAS “Latvijas pasts” risku speciāliste Ieva Rudzīte, kas ir sākusi savās darba attiecības SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” 2022. gada jūnija beigās vecākās referentes amatā un kurai pēc viena mēneša kopš darba līguma parakstīšanas tika piešķirts apmaksāts atvaļinājums.

Daļu no likvidētās Remonta plānošanas un kvalitātes kontroles daļas funkcijām deleģēja jaunajam Ražošanas direktoram Rolandam Vimbam, kas līdz šim strādāja AS “Latvenergo”, kopā ar esošo SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” padomes locekli Āri Dandenu. R.Vimba, kuram tāpat ka I.Rudzītei nav izglītības vai darba pieredzes dzelzceļa jomā, nespēj risināt nevienu operatīvo jautājumu ne ar uzņēmuma klientiem, ne ar ražošanas struktūrvienību vadītājiem. Ar darba algu 5000 EUR, kas par ir 1000 EUR lielāka, nekā bija izsludināta konkursā uz šo amatu, R.Vimba pirmām kārtām izlūdzās no valdes dienesta transportlīdzekli un jaunāko Samsung viedtālruni.

Atsevišķi vēlētos pievērst uzmanību tam, kā notiek uzņēmuma finanšu līdzekļu izšķērdēšana. 2022. gada septembrī uzņēmuma delegācija 20 cilvēku sastāvā apmeklēja “Innotrans” dzelzceļa jomas inovāciju izstādi Berlīnē. Bezrezultāta braucienam tika iztērēti vismaz 23 500 EUR, un nav saprotams, kādu iemeslu dēļ uz šo tehnisko izstādi ir braukuši Juridisko un administratīvo lietu direktors un uzņēmuma padome.

Uzņēmuma valdes primārā prioritāte - izpatikt padomei, kam valde uzņēmuma naudu nežēlo. Ja agrāk padomes sēdes notika attālināti vai galvenajā birojā, tad tagad šim pasākumam izīrē konferenču zāles Rīgā un ārpus pilsētas, piemēram, “Semarah hotel” viesnīcā par 800 EUR vai sporta bāzē “Virogna” Višķu pagastā, kur vienā no izbraukuma sēdēm uzņēmuma delegācija izdedzināja pirti. Pievēršama uzmanība arī tam, ka, neskaitot padomi, uzņēmuma valdes sastāvā vēl darbojas valdes padomnieks stratēģiskajos jautājumos.

2021. gadā kompānija “Supportunity” par 18 000 EUR veica SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ražošanas procesu analīzi ar nolūku veikt darba procesu optimizāciju, bet 2022. gadā kompānija “MAK Interconsulting” par 20 000 EUR veica SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ražošanas procesu analīzi. Paveikto darbu rezultātā nekādi uzlabojumi ražošanas procesos netika ievesti.

Laika periodā no 2021. gada līdz 2022. gadam uzņēmums iztērēja 17 000 EUR savā Lokomotīvju remonta centra sertifikācijai Ukrainā un pa šo laiku nav dabūjis nevienu pasūtījumu no Ukrainas.

Laika periodā no 2020. gada līdz 2022. gadam SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” iztērēja vismaz 60 000 EUR personāla atlasei direktoru, valdes un padomes locekļu amatiem, par kuriem bija izklāstīts iepriekš. Atlases rezultāti bija samērā prognozējami, jo personāla atlases komisijās piedalījās VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja Z.Zālīte-Rukmane, padomes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis, Juridisko un administratīvo lietu direktors R.Apinis un citi, kuri bīdīja savus cilvēkus uz augsti atalgotām pozīcijām uzņēmumā.

Pēdējo divu gadu laikā uzņēmumā ir bijušās vairākās strukturālās izmaiņas, kuru rezultātā četri pieredzējuši galvenā biroja vadītāji bija atlaisti no darba un trīs vadītāji pazemināti amatā, turpinot pildīt savus darba pienākumus pilnā apjomā. Esošās vadības sastāvā nepalika neviens vadītājs ar dzelzceļa izglītību vai darba pieredzi uzņēmumā, kas ilgāka par 2 gadiem.

Sešas no vienpadsmit nozīmīgākajām pozīcijām uzņēmumā ieņem VAS “Latvijas pasts” bijušie darbinieki ar darba pieredzi SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” no 4 līdz 18 mēnešiem, par ko VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājam Mārim Kleinbergam kā bijušam VAS “Latvijas pasts” darbiniekam būtu jāzina.

Kopš 2021. gada galvenā biroja štats bez acīmredzamas nepieciešamības pieauga par 38%, bet naudas izteiksmē par papildus vairāk nekā 370 000 EUR izmaksām gadā, neskaitot esošās vakances. Jāatzīmē, ka pa šo laiku galvenā biroja funkcijas kļuva mazākas, jo dažas uzņēmuma tehniskās un ražošanas funkcijas tika deleģētas uzņēmuma struktūrvienībām Daugavpilī.

2021. gadā direktoru algas tika paceltas no 4000-4200 EUR līdz 4500 EUR, bet tajā pašā laikā uzņēmums turpina samazināt strādnieku skaitu remonta centros ceturto gadu pēc kārtas. Salīdzinājumam, ritošā sastāva atslēdznieka darba alga Daugavpilī ir 545 EUR mēnesī.

2022. gada 5. augustā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valde apstiprināja lēmumu par pēdējā remonta ceha slēgšanu un personāla atbrīvošanu Rīgas lokomotīvju remonta centrā, Šķirotavā. Situācijas ciniskums ir tās, ka 5. augusts ir Latvijas dzelzceļnieku (profesijas) diena, par ko valdei bija zināms.

Līdz šī gada beigām, valde grasījās slēgt lokomotīvju remonta cehu Liepājā un samazināt Daugavpils vagonu remonta centra strādnieku skaitu par 50%, neizvērtējot uzņēmuma spēju turpmāk pildīt savas līgumsaistības un darīt to atbilstoši iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām.

2022. gadā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ir izremontējusi lokomotīvi klientam no Krievijas Federācijas. Ņemot vērā to, ka vairāku Krievijas banku darbība ir ierobežota starptautisko sankciju dēļ, uzņēmuma valde apzināti ir pieņēmusi lēmumu nodot lokomotīvi klientam, nesaņemot apmaksu par paveikto darbu pilnā apmērā, kā tas bija paredzēts līgumā. Rezultātā uzņēmuma zaudējumi sastāda 983 145 EUR.

Lai uzņēmums nebankrotētu līdz šī gada beigām un izmaksātu VAS “Latvijas dzelzceļš” dividendes, kas ir viens no SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdei noteiktajiem mērķiem, valde pārdeva lielāko daļu no uzņēmuma lokomotīvju rezerves, proti 21 lokomotīvi, kas nozīmē, ka nākotnē uzņēmumam nebūs peļņas no lokomotīvju nomas SIA “LDZ CARGO” un citiem dzelzceļa kravu pārvadātajiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...