Pār Šleseru atkal KNAB kriminālprocesa ēna

Iesaki rakstu:

Kriminālprocess atjaunots

Apvienības Par labu Latvija līderim, bijušajam satiksmes ministram Ainaram Šleseram aizvien ir iemesls, par ko būt niknam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).

Kā liecina droša informācija, kas ir Pietiek rīcībā, KNAB atjaunojis kriminālprocesu par slepeno līgumu, kurš tika noslēgts starp starptautisko lidostu Rīga un zemo cenu aviokompāniju Ryanair. Kriminālprocess atjaunots jūnijā, lēmumu par to pieņēmusi Ģenerālprokuratūra.

Prokuratūrai par kriminālprocesa atjaunošanu un izmeklēšanas turpināšanu nācies lemt, jo KNAB šā gada pavasarī, 16.aprīlī bija izlēmis par šī kriminālprocesa izbeigšanu. Tomēr Valsts kontrole (VK), kas bija izmeklēšanas ierosinātāja, KNAB lēmumu šogad 27.maijā pārsūdzējusi prokuratūrā.

Savukārt prokuratūra ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera lēmumu atcēlusi KNAB izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un uzdevusi atjaunot šīs lietas izmeklēšanu, liecina Pietiek rīcībā esošais prokuratūras dokuments.

To, ka KNAB lietvedībā ir kriminālprocess saistībā ar lidostas Rīga un Ryanair noslēgto slepeno līgumu, pirmdien Pietiek apstiprināja arī KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga. Pēc viņas vārdiem, kriminālprocesā pašlaik notiek pirmstiesas izmeklēšana. Sīkākus komentārus par izmeklēšanas gaitu KNAB pārstāve nesniedza.

Pavasarī saistībā ar šo kriminālprocesu sniegt liecības uz KNAB tika saukts arī Šlesers. Pirmdien viņš uz Pietiek zvaniem un īsziņām neatbildēja, līdz ar to neizdevās ne iegūt viņa viedokli par šo izmeklēšanu, ne noskaidrot, vai Šlesers atkārtoti aicināts uz KNAB.

Ko noteica līgums?

Slepenais līgums ar Ryanair šai īru lidsabiedrībai noteica ievērojamas lidostas pakalpojumu atlaides un ļāva ietaupīt, iespējams, pat vairākus miljonus latu. Slepenajā līgumā noteiktā samaksa par Ryanair lidmašīnu apkalpošanu lidostā Rīga bija 500 reižu mazāka nekā oficiālajā līgumā. Tas ir - 500 eiro vietā zemo cenu aviokompānijai atbilstoši slepenajam līgumam par lidmašīnu apkalpošanu lidostai bija jāmaksā 1 eiro.

Šis līgums ar Raynair tika parakstīts 2004.gada 23.jūlijā ar Šlesera gādību, uz tā ir gan ministra, gan toreizējā lidostas šefa Dzintara Pomera paraksts. Lidosta informējusi, ka 2007.gada beigās panākta vienošanās, ka šajā līgumā noteiktās cenas ir mainītas.

Neoficiāli izskanējis, ka Pomers, iespējams, ar draudiem piespiests parakstīts šo slepeno līgumu. Tomēr oficiāli pats Pomers draudus pret sevi nav apstiprinājis. Pēc tam, kad 2007.gada 16.janvārī viņš it kā labprātīgi pameta lidostas Rīga šefa amatu, no komentāru sniegšanas medijiem Pomers izvairījies.

Pietiek zināms, ka Pomers par lidostas un Ryanair līgumu sāktajā kriminālprocesā ir sniedzis liecības. Tāpat Pietiek no drošiem avotiem zināms, ka izmeklētāji pārbauda arī šī līguma slēgšanas apstākļus, proti, to, vai nav konstatējama iespējamā korupcija un vai ministrs Šlesers, slēdzot šādu līgumu, nav rīkojies pretēji valsts interesēm.

Būtiski ir, ka līgums, par kuru sākts kriminālprocess, bija slepens, un tā noslēgšana atklājās tikai pēc tam, kad VK 2008.gadā veica lidostas Rīga revīziju un secināja, ka nav atrodams pamatojums, kāpēc Ryanair nemaksā lidostai tādu pakalpojumu maksu, kāda noteikta oficiālajos līgumos.

2009.gada 27.janvārī valsts kontroliere Ingūna Sudraba intervijā Latvijas Radio paziņoja, ka, piemērojot atlaides, 2007.gadā lidosta Rīga nav guvusi vairāk nekā 11 miljonu latu ieņēmumus.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, jau tajā pašā dienā pēc šī paziņojuma Sudrabas vadītā iestāde vērsās ar iesniegumu prokuratūrā par lidostas Rīga revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem.

Nepilnu mēnesi vēlāk VK iesūtītie materiāli tika pārsūtīti pārbaudei KNAB, savukārt 2009.gada 14.maijā KNAB nolēma uzsākt kriminālprocesu par lidostas Rīga un Ryanair slēgto slepeno līgumu saskaņā ar Krimināllikuma 24.nodaļu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Norādot uz informācijai noteikto ierobežotas pieejamības statusu, Sudraba Pietiek atteicās sniegt komentārus gan par kriminālprocesu, gan par to, cik lielus zaudējumus Šlesera parakstītais slepenais līgums par atlaidēm valstij nodarījis.     

Šlesers piedraud

Neoficiāli izskan, ka KNAB izmeklētājiem nav patīkami uz pratināšanu aicināt Šleseru, jo viņš to allaž cenšoties izmantot, lai grautu biroja reputāciju.

Turklāt līdz šim izskanējis, ka tieši ar Šlesera gādību KNAB vadītāja amatā tika iecelts pašreizējais biroja vadītājs Normunds Vilnītis, kurš jau kopš pavasara asi konfliktē ar savu vietnieci, par KNAB seju dēvēto Jutu Strīķi.

Vilnītis KNAB iecerējis veikt reformas, kuras Strīķe un vairums biroja darbinieku neatbalsta. Saeimā par Vilnīša iecerētās reformu aizbildni iestājies Šlesera partijas biedrs, parlamenta Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars.

Pēdējais spilgtākais gadījums, kad Šlesers iestājās pret KNAB, bija septembrī, neilgi pirms Saeimas vēlēšanām, kad uz KNAB bija aicināts viens no PLL vēlēšanu kampaņas organizatoriem, reklāmists Ēriks Stendzenieks. Neilgi pēc Stendzenieka izsaukšanas uz KNAB Šlesers pirmsvēlēšanu karstumā paziņoja, ka aicina KNAB vadību atturēties no iejaukšanās politiskajā cīņā, kas notiek pirms vēlēšanām.

Šie viņa izteikumi tika vērtēti kā iespējamie draudi KNAB. Ironiski uz tiem reaģēja Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš Šleseru aicināja „kontrolēt divu orgānu darbību - un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību.”

Iemesls, kāpēc Šlesers nenolika mandātu

VK 2009.gada janvārī prokuratūrā rosinātā pārbaude par līgumu ar Ryanair un lietas materiālu nodošana KNAB, visticamākais, arī bija patiesais iesmels, kāpēc Šlesers 2009.gada agrā pavasarī, kad krita ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība, izšķīries nenolikt Saeimas deputāta mandātu.

Toreiz uzreiz pēc Godmaņa valdības demisijas viņš publiski solīja, ka 9.Saeimas deputāta mandātu noliks un laiku veltīs tikai pašvaldību vēlēšanām. Tomēr neilgi pēc tam Šlesers pārdomāja un deputāta mandātu saglabāja līdz pat brīdim, kad kļuva par Rīgas domes deputātu. To, kāpēc tomēr neatteicās no deputāta mandāta, Šlesers tā arī nepaskaidroja, taču neoficiāli izskanēja, ka patiesais iemesls bija Saeimas deputātiem noteiktā imunitāte pret kriminālvajāšanu. Tolaik bija versijas, ka KNAB „teju tūlīt” atnāks pēc Šlesera, jo sākta izmeklēšana. Deputāta mandāts bija kā garants tam, ka KNAB pie viņa neieradīsies.

Atbilde tam, vai līdz ar šovasar atjaunoto kriminālprocesu Šleseram pašlaik atkal ir vērts uztraukties un vai izmeklēšana noslēgsies ar krimināllietu un apsūdzības uzrādīšanu, ir KNAB rokās. 

Seko mums