Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neapšaubāmi, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība piesaistīja un turpina piesaistīt plašu sabiedrības uzmanību. Taču izskanējušie publiskie apgalvojumi par to, ka līdz sīkām detaļām jau esot izdevies noskaidrot, kā slepkavība plānota un izpildīta, tiesiskā valstī izsauktu nopietnu neizpratni - un ne tikai tāpēc vien, ka tos izteikušas augstas policijas un prokuratūras amatpersonas.

Būdama pazīstamā uzņēmēja Mihaila Uļmana aizstāve, uzskatu, ka pirmstiesas izmeklēšana šajā lietā tika veikta virspusīgi. M. Uļmans vairākus mēnešus vispār netika pratināts attiecībā par viņam izvirzītajām aizdomām. Pats pēc savas iniciatīvas M. Uļmans izsmeļoši sniedza liecības par visiem viņam zināmiem faktiem, norādot arī uz kriminālatbildību izslēdzošajiem apstākļiem.

Manuprāt, pirmstiesas procesā netika pārbaudīti un netika noskaidroti apstākļi, kuriem ir izšķiroša nozīme. Mana aizstāvamā pozīcija ir loģiska un konsekventa, viņš pilnīgi noliedz jebkuru saistību ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, savukārt apsūdzībā izklāstīti deklaratīvi apgalvojumi, kuriem nav pierādījumu seguma krimināllietas materiālos.

Pirmkārt, es atgādinu, ka Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos ir nostiprināts nevainīguma prezumpcijas princips, kas nozīmē, ka amatpersonai nav tiesību līdz galīgā sprieduma spēkā stāšanās brīdim apgalvot, ka persona ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tāpēc publisko iestāžu paziņojumos persona nevar būt minēta kā vainīga.

M.Uļmana aizstāvības ieskatā attiecībā uz viņu šis princips tika ignorēts. Amatpersonas publiski pauda viedokli, kas ļauj jebkuram cilvēkam no malas identificēt manu aizstāvamo ar personu, kura uzkūdīja un atbalstīja M.Bunkus slepkavību.

Otrkārt, tāda rīcība ir juridiski nekorekta un nav pieņemama arī no ētiskās puses, jo gan policijas darbiniekiem, gan prokuroriem ir zināms, ka apsūdzība pierādāma likumā noteiktajā kārtībā, nevis paužot savu viedokli preses konferencēs, žurnālos vai citos masu saziņas līdzekļos. M.Uļmana aizstāvība izmantos visus likumā paredzētos līdzekļus, lai pierādītu viņa nevainīgumu.

Oponējot publiski izteiktajam viedoklim par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas motīvu, norādu, ka šim apgalvojumam nav loģikas, jo visi strīdi ar M.Bunku jau bija noregulēti civilprocesa kārtībā, un arī šajā sakarā M.Uļmans izsmeļoši ir paudis savu viedokli. Tāpat arī izkristalizējās gan vairāki pieļautie kriminālprocesuālo normu pārkāpumi, gan cilvēktiesību ignorēšana izmeklēšanas laikā.

Vairāk nekā gadu M.Uļmanam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Aizstāvība vairākkārt norādīja, ka tāda rīcība ir klajā pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā pausto viedokli. M. Uļmanam ilgstošu laika posmu tika liegta iespēja uz efektīvu aizstāvību, jo, pretēji likumā noteiktajām prasībām, aizstāvībai netika uzrādīti lietas materiāli, kuri bija par pamatu izmeklētājam iesniegt tiesai ierosinājumu par visbargākā drošības līdzekļa piemērošanu.

Nevar atstāt bez ievērības, ka visu apcietinājuma laiku nepamatoti tika respektēts apsūdzības viedoklis, ka M.Uļmans var traucēt kriminālprocesa norisei. Taču nekad nav tikusi konstatēta jebkāda mana aizstāvamā rīcība, kuru varētu vērtēt kā pretdarbību kriminālprocesa mērķu sasniegšanai. M.Uļmans vispār nav tendēts uz prettiesisku rīcību, par ko liecina gan M.Uļmana dzīvesveids, gan vairāki raksturojumi, kuri iesniegti tiesai no uzņēmumiem, darba kolēģiem un privātpersonām.

Ņemot vērā, ka aizstāvības ieskatā pirmstiesas procesā netika ievēroti pirmstiesas kriminālprocesa pamatprincipi, kā arī pieļauti būtiski Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantēto cilvēktiesību pārkāpumi, M.Uļmans vērsās ar iesniegumu pie Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona kunga.

Pārbaudes rezultātā tiesībsargs konstatēja, ka, lai gan tiesa veica kontroli pār apcietinājuma turpmāku piemērošanu, šajā kriminālprocesā tika pieļauts, ka apcietinātajam un aizstāvībai ilgstoši tika liegta iespēja saņemt informāciju un atspēkot minētā drošības līdzekļa ierosināšanas pamatu.

Pašlaik kriminālprocess atrodas iztiesāšanas stadijā. Tiesas uzdevums ir, neņemot vērā dažādos amatpersonu nekorektos publiskos apgalvojumus, kas pēc būtības ignorē nevainīguma prezumpciju, izskatīt lietu vispusīgi, taisnīgi un objektīvi. Ceru, ka tā tas arī notiks.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...