Iesaki rakstu: 
„Jau atkal būs viena piecu rakstu sērija, šoreiz par Štokenbergu...” – apmēram tā komentāros pie vienas no pēdējo dienu publikācijām par tieslietu ministra Aigara Štokenberga nez kā apmaksātajiem hiperdārgajiem mediju treniņiem Londonā rezignēti izteicās kāds Pietiek lasītājs. Viņam taisnība, taču tikai daļēji, - par šādiem štokenbergiem ir vajadzīgi ne tikai pieci raksti vien. Paskaidrošu – kāpēc.
Redziet, ir viena tāda diezgan izplatīta – maigi izsakoties – cilvēku suga, kuras tipisks pārstāvis ir minētais valstsvīrs (vai kā nu to saukt).
Šīs sugas pārstāvji ar vienu roku dibina gaišo ideālu biedrības un partijas un aizgūtnēm paraksta tekstus par atklātību un tiesisku valsti, bet ar otru grābj visu, ko var sagrābāt, - un šai sakarā nejūt ne mazāko diskomfortu, drīzāk jau neizpratni, ja kāds viņiem mēģina sist pa nagiem.
Var, protams, pasmieties par plaši aprakstītā Aigara Štokenberga mediju treniņa ārēji mazjūtamajiem rezultātiem, taču patiesībā arī mediju treniņus Londonā vai citur šādi indivīdi neaizvada pilnīgi veltīgi.
Varbūt šādi štokenbergi arī nav iemācījušies paslēpt šaudīgus skatus un izvairīties no zemdeguna murmināšanas melošanas brīžos, taču vienu viņi apguvuši labi – pārliecību, ka lielākoties jau viņi var darīt faktiski visu, ko vien vēlas, jo gandrīz viss jau iziet cauri.
Ko funktierē tādi štokenbergi, iebāzti ar degunu kārtējā viņu savulaik atstātajā smirdīgajā čupiņā? Nu, labi, pabļaustīsies šie okšķeri, uzrakstīs kādu rakstu, uztaisīs kādu sižetu, - bet kurš to pēc nedēļas vairs atcerēsies? Bet līdz vēlēšanām ir gandrīz trīs – gan jau kaut kā izdosies izšļūkt; galvenais, lai neko nepasāktu visādi KNABI, VIDi un prokuratūras; ja ar tiem viss čikeniekā (un kā citādi apvienotajam tieslietu-iekšlietu ministram), kaut kā izlīdīsim...
Parasti šādiem štokenbergiem tas arī izdodas, sekojot universālajai taktikai: galvenais – mēģināt kaut kur paslēpties, paklusēt un izlikties, ka viss kārtībā; ja tas neizdodas, - kaut ko uz ātru roku samelot, jo nez vai kāds taču ies pārbaudīt, tā ka arī īpaši uz melu izdomāšanu nav jēgas saspringt; ja kāds tomēr neliekas mierā, - ierasti pavaimanāt par nomelnošanas kampaņu, bet līdztekus tam palaist darbā nopirktu interneta kabatas vaukšķu armiju, kura korī paklaigās par neinteresanto tēmu un noteikti ļaunu spēku uzpirkto autoru, - un gan jau būs labi.
Bet nebūs vis labi – šoreizīt ne. Ja mēs šeit portālā redzam vienu liekulīgu un sīkblēdīgu subjektu, kurš atrodas valsts amatā un sludina tiesiskas valsts principus, bet pats acīmredzot nav smādējis ne nodokļu apiešanu, ne publiskus melus, tad viņa cerības, ka gan jau tūlīt, tūlīt viss beigsies, nudien izrādīsies nepamatotas.
Šie štokenbergi nesaprot, ka pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kurus viņi nespēj ne apmuļķot, ne iebiedēt, ne uzpirkt, - un tas arī ir viņu lielais vājums. Ja runājam par konkrēto tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu, tad politiķa tik rūpīgi slēpto medijtrenēšanos Londonā viņam tā arī neizdevās noslēpt, - „izpļāpājās” paši tik uzticamie angļi, arī uz ātru roku izdomātā versija par šī treniņa apmaksātājiem jau plīst pa visām šuvēm, un turpinājums tikai sekos un sekos, un sekos – tik ilgi, kamēr šādi štokenbergi un viens konkrēts Štokenbergs sapratīs, ka melot un zagt nav labi. Tik vienkārši.
Un pēc tam ķersimies pie nākamā.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
