Par „Stradiņu” valdes locekli mēģina „iebīdīt” Nacionālās apvienības pārstāvi Mozgi
PIETIEK31.07.2016.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Konkurss uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa amatu vēl turpinās, taču no drošiem avotiem Pietiek ir zināms, ka šim postenim tiks mēģināts „izbīdīt” bijušā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja, Nacionālās apvienības pārstāvja Dzintara Mozga kandidatūru. Mozgis, kurš pirms diviem gadiem nesekmīgi centās kļūt par veselības ministru un arī par Saeimas deputātu, 2010. gadā bija spiests pamest bērnu slimnīcas vadītāja posteni, kad KNAB slimnīcā atklāja vērienīgu korupcijas shēmu.
Formāli Mozgis bērnu slimnīcas vadītāja amatu pameta pats 2010. gada sākumā, trīs mēnešus pēc tam, kad bija lūdzis apturēt viņa pilnvaras valdes priekšsēdētāja amatā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērnu slimnīcas valdes darbu, kā arī lai sadarbotos ar tiesībsargājošām institūcijām saistībā ar kriminālprocesu, kura saistībā KNAB minēja tādus nodarījumus kā dienesta pilnvaru pārsniegšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kukuļņemšana, kukuļdošana, komerciālā uzpirkšana, dokumentu viltošana un krāpšana. Tiesa, pusotru mēnesi pēc šī lūguma Mozgis bija atkal mēģinājis sākt pildīt slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumus, taču jau februārī bija spiests amatu pamest galīgi.
No „aprites” Mozgis gan neizkrita arī pēc tam: viņa pagājušā gada deklarēto amatu saraksts ir - asociētais profesors Rīgas Stradiņa universitātē un Biznesa augstskolā Turība, valdes loceklis, lektors Latvijas Ārstu biedrībā, bērnu ķirurgs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, ētikas komisijas loceklis Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR, direktora vietnieks attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Slimību profilakses un kontroles centrā u.c., kopā nodrošinot apmēram 40 000 eiro lielus gada ienākumus.
Taču „Stradiņu” valdes locekļa postenis ļautu Mozgim atgriezties „augstākajā līgā", un, kā zināms, Pietiek, pašlaik tiek izmantoti visi resursi un ietekmēšanas sviras, lai viņam šo amatu nodrošinātu. Pats viņš gan par šo tēmu runāt nevēlas – Pietiek Mozgis tikai apstiprināja, ka konkursam patiešām ir pieteicies, taču uz citiem jautājumiem atbildēt negribēja un pārtrauca sarunu.
Tikmēr Pietiek informācijas avoti apliecina, ka jau 29. jūlijā konkursa komisijas slēdziens bijis – atzīt Mozgi par vispiemērotāko uz „Stradiņu” valdes locekļa posteni. Tiesa, konkursa komisijas lēmumam ir tikai rekomendējošs raksturs, un kapitāldaļu turētājs – tātad Veselības ministrija - var izvēlēties arī citu kandidātu no tiem, kas bija pieteikušies uz konkursu un saņēmuši lielāko punktu skaitu.
Pēc neoficiālām ziņām, neliela „problēma” bijusi ar Mozga iesniegtajiem dokumentiem, kuri noteiktajā termiņā neesot bijuši atrodami, taču to atsvēris veselības ministres pietiekami skaidri izteiktais atbalsts. Tāpat, ņemot vērā sešus gadus seno kriminālprocesu par bērnu slimnīcas iepirkumiem, aizķeršanās varētu būt arī ar konkursa nolikumā minēto prasību par kandidātiem nepieciešamo nevainojamo reputāciju, taču, visticamākais, šis pietiekami plaši interpretējamais punkts varētu tikt ignorēts.
Citi informācijas avoti norāda, ka arī pašreizējo amatu Slimību profilakses un kontroles centrā, kas Mozgim nodrošina ieņēmumu lielāko daļu, viņš ieguvis ne mazāk „interesantā” konkursā. „To draugs Apinis izkārtoja Circenes laikā. Kaut bija pieteikušies spēcīgi kandidāti, tika pasludināts, ka konkurss esot beidzies bez rezultāta, jo pretendenti neatbilstot, tad otrajā kārtā bija tikai Mozgis, kurš, protams, arī „godīgi” uzvarēja,” vēsta Pietiek informācijas avoti. Taču šajā amatā Mozgis jūtoties "nenovērtēts".
Pašreizējā konkursa formālās prasības līdz ar „nevainojamu reputāciju” ir akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība medicīnā; vismaz piecu gadu pieredze vadošā amatā jomā, kurā darbojas attiecīgā kapitālsabiedrība vai vismaz piecu gadu pieredze vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā (priekšroka kandidātiem ar darba pieredzi publiskas personas kapitālsabiedrībā); praktiskā darba pieredze tādu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz veselības aprūpes jautājumiem; praktiskā darba pieredze ārsta profesijā; izpratne par publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldību un darbību, un labas korporatīvās pārvaldības principu pārzināšana; izpratne par VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca darbības stratēģijas realizēšanu medicīnas jomas attīstībā, tai skaitā attīstības un stratēģisko plānošanu; angļu valodas zināšanas tādā apjomā, kas ļauj lasīt un saprast drukātu tekstu, sagatavot rakstisku tekstu, uzturēt dialogu, orientējoties profesionālajā terminoloģijā. Vēlama vēl vismaz vienas svešvalodas zināšana; redzējums par slimnīcas medicīnas jomas attīstību ierobežotos finanšu apstākļos un papildu finansējuma piesaistīšanas iespējām.
Foto no puaro.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
