Par Strīķes rezolūciju uz Kravaļa iesniegumu KNAB norāda uz neesošām likumu normām

Iesaki rakstu:

Ar roku rakstītajā iesniegumā, ko Pietiek publiskoja aizvadītajā nedēļā, Kravalis bija aprakstījis, kā bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs ilgstoši uz viņu izdarījis spiedienu virknē jautājumu, līdz beidzot 2010. gada 26. decembrī Kravaļa automašīnā Toyota LandCruiser atstājis saini, kurā Muitas priekšnieks pēc pārbraukšanas mājās atradis 23 700 eiro un 2400 latu.

Nepilnas divas nedēļas pēc saiņa atrašanas – 7. janvārī (piektdienā) Muitas pārvaldes vadītājs oficiāli vērsās KNAB, „lai sniegtu manā rīcībā esošo informāciju, kas varētu palīdzēt atklāt V. Vaškeviča īstenotos noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar kontrabandas, izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu, kā arī kukuļošanu”.

Kā izriet no jau publiskotajiem fragmentiem no Kravaļa un Vaškeviča sarunām, tās tikušas noklausītas jau pirms 7. janvāra, līdz ar ko oficiālā KNAB un Kravaļa versija par to, ka iesniegumu Strīķei viņš esot rakstījis brīvprātīgi, rada šaubas par tās patiesīgumu. Publiski jau ir izskanējušas aizdomas, ka patiesībā Kravalis ticis nostādīts izvēles priekšā – rakstīt „brīvprātīgo” iesniegumu par Vaškeviču un palīdzēt tā aizturēšanā vai arī pašam kļūt par aizdomās turamo kukuļošanas lietā.

Tas, kāpēc Kravaļa iesniegums Strīķes rokās nonācis divas dienas pirms tā oficiālās saņemšanas KNAB, liecina par labu šīm aizdomām, un pats birojs nevēlas vai nespēj tās gaisināt. Sākotnēji, jautāts par to, kā bijis iespējams tas, ka Strīķe iesniegumu vīzējusi jau divas dienas pirms dokumenta oficiālās saņemšanas KNAB, un ko tas nozīmē, birojam neesot saprotams.

Tagad KNAB atbilde ir: „Attiecībā uz jūsu publikācijā pieminēto konkrēto krimināllietu tiesvedības stadijā KNAB nav tiesīgs sniegt komentārus.” Lai gan KNAB apgalvo, ka attiecībā uz saņemtiem personu iesniegumiem tas „vērtē un reģistrē, kā arī veic nepieciešamās darbības atbilstoši Operatīvās darbības likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktajam”, Operatīvās darbības likumā par iedzīvotāju iesniegumu reģistrēšanu vispār nekas nav teikts, arī Kriminālprocesa likums nekādu stingru reģistrēšanas procedūru nenosaka.

Valsts kancelejas oficiālais skaidrojums par iedzīvotāju iesniegumu oficiālu saņemšanu un reģistrēšanu ir šāds: „Iestādei ir jāreģistrē privātpersonas vai juridiskas personas iesniegumu, lai nodrošinātu to uzskaiti un saglabāšanu, izziņu un informāciju par tajos ietverto informāciju. Reģistrācija nepieciešama arī, lai kontrolētu vai uz iedzīvotāja iesniegumu ir sniegta atbilde. Dokumentu reģistrēšanas kārtību nosaka Dokumentu juridiskā spēka likums un Ministru kabineta noteikumi Nr.916 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība. Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.pantu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: 1) dokumenta autoru nosaukums; 2) dokumenta datums; 3) paraksts. Šī informācija parādās uz iesniedzēja iesnieguma kopijas kā apliecinājums, ka institūcija iesniegumu ir saņēmusi un reģistrējusi.”

Arī Valsts policija apliecina: „Iestāde saņem dokumentu, iereģistrē un tālāk tas nonāk pēc piekritības izpildītājam. Šo kārtību nosaka Valsts policijas lietvedības noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu. Saskaņā ar noteikumiem nereģistrē ielūgumus, apsveikumus, reklāmas, plakātus, paziņojumus par dažāda veida sēdēm, apspriedēm, sanāksmēm, konferencēm, to programmas vai dienas kārtības, iespiedizdevumus (grāmatas, žurnālus utml.), atsevišķus grāmatvedības dokumentus.”

Tikmēr KNAB oficiālais skaidrojums ir šāds: „Vēršu jūsu uzmanību, ka KNAB saņemto privātpersonu (fizisko un juridisko personu) iesniegumu tālākā virzība ir atkarīga no: 1) iesnieguma satura un KNAB struktūrvienību, to amatpersonu un darbinieku kompetences, 2) attiecīgā iesnieguma izskatīšanas kārtības, t.i., kāda procesa ietvaros ir izskatāms attiecīgais iesniegums vai cita informācija.

Līdz ar to, ja privātpersonas iesniegumā ir ietverts KNAB kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, tas tiek reģistrēts saskaņā ar Iesniegumu likumu. Vienlaikus jāuzsver, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība. Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā tiek izskatīti privātpersonu iesniegtie pieprasījumi attiecībā uz informāciju, kura ir KNAB rīcībā vai kuru KNAB atbilstoši savai kompetencei ir pienākums radīt.”

Seko mums