Par testiem ar 0% efektivitāti: kurš nolaidīgāks - Pavļuts vai Domburs?
Pietiek lasītājs11.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pats par sevi saprotams, ka Latvijas valdība pret pandēmiju cīnās absolūti neapmierinoši. Tikai šajā portālā vien jau ir uzrakstīts varbūt pat vairāk nekā simt tekstu, kas to apliecina.
Un es to saku nevis tāpēc, lai vispirms pūstu pīlītes, bet pēc tam sāktu aizstāvēt visādus Pavļutus, Kariņus un viņiem līdzīgus. Šo cilvēku profesionālais līmenis nepārprotami neatbilst ieņemamajiem amatiem, kas noved pie dažāda mēroga katastrofām, un tieši tādas ir manas izjūtas gan pret viņiem, gan pret viņu veiksmes stāstiem.
Tajā pašā laikā nevajag aizmirst, ka uz Pavļuta un Kariņa siltajiem ministru amatiem jau labu laiku stāv rinda tādu pašu, tikai jau citu neliešu. Un tieši šie jau citi nelieši, ņemot vērā to, kas notiks Latvijas politikā rudenī, jau tagad pieliek ļoti daudz pūļu, lai pēc pusgada tiktu pie kārotajiem ministriju krēsliem.
Skatoties uz to, kā šie centieni jau sākuši ieplūst gan presē, gan televīzijā, man personīgi šķiet, ka informācijas telpā skanošās skaļās atklāsmes, aiz kurām nav nekas cits kā skrīnšoti, asi jautājumi un histērija, vajag uztvert vismaz uzmanīgi.
Labs piemērs vienai no skaļajām atklāsmēm, kuras liecinieki ir bijuši daudzi no mums, bija Jāņa Dombura "Kas notiek Latvijā?" raidījums, kurā viņš sniedza informāciju par diviem antigēnu covid testiem, ko iegādājās mūsu valsts valdība. Šeit ir šīs programmas "jūtīgākais" fragments:
https://twitter.com/KNL_LTV1/status/1491702698642706432?s=20&t=aby_dT3DsbbeHEOSbKSFgw
No Dombura sniegtās informācijas izrādījās, ka viena no testu (Hangzhou Singclean Medical Products Co) precizitāte/efektivitāte bija šokējoši 0%. To pateicis, Domburs apsūdzoši skatās uz viņam pretī sēdošajiem ministriem un politiķiem. Studija ir satriekta. Skatītāji ir šokā.
Tagad ievilksim dziļu elpu un izelpu, attīsim laiku līdz brīdim, kad Domburs mums ekrānā parāda kaut kādas tabulas, un mēģināsim iedziļināties šīs "sensācijas" būtībā nedaudz vairāk.
Vispirms sīkumi. Uzreiz var piekasīties mistiskajiem vāciešiem (VĀCIEŠI), uz kuriem ēterā atsaucas Domburs, sakot, ka viņi atteikušies no Latvijas valdības iegādātajiem testiem. Kas ir šie VĀCIEŠI un kāpēc viņu viedoklis par Covid testiem ir uzticams, Domburs skatītājiem nolemj nestāstīt. Sīkums, bet tomēr.
Piekasīties var arī pie tā, ka (raidījuma laikā) Domburs nepaskaidro, kas ir tabulas studijas ekrānā un, galvenais, kas ir šo tabulu autors. Varbūt VĀCIEŠI? Kaut kādi konkrēti? Nav zināms.
Un, lai maksimāli palielinātu skatītāja emocijas, kas skatās un klausās “šokējošo” informāciju par nulles efektivitāti, Domburs kamerā krata kastes ar testiem.
Šis priekšnesums man atgādināja runu ANO Drošības padomē 2003. gadā, kad ASV valsts sekretārs Kolins Pauels, turot rokā burciņu ar baltu pulveri, apgalvoja, ka tas it kā ir Irākas bakterioloģiskais ierocis, kas, neskatoties uz skaļajām apsūdzībām, Irākā nekad nebija atrasts.
Ar sīkumiem pietiek, tagad paskatīsimies uz šo "atklājumu" vēl dziļāk.
Mistiskie VĀCIEŠI, uz kuriem atsaucas Domburs, ir Pola Ērliha institūts (PEI). Šī ir Vācijas federālā aģentūra, medicīnas regulējošā iestāde un vakcīnu un biomedicīnas pētniecības iestāde. Tā dibināta 1896. gadā un ir pakļauta vācu Federālajai veselības ministrijai.
Šo iestādi vācu Federālā veselības ministrija ir pilnvarojusi veikt pētījumus par Covid testu efektivitāti, un tabulas, ko Domburs rādīja ēterā, ir daudzu šādu pētījumu rezultāti. Paši dati šajās tabulās jau ir tie konkrēti lēmumi, kuri aizliedz konkrētus Covid testus Vācijā. Šeit it links uz Dombura tabulām:
Šķiet, ka viss izskatās un izklausās ticami, taču patiesībā pēc nelielas VĀCIEŠU tabulu, kā arī vairāku citu tikpat svarīgu dokumentu izpētes rodas vairāki jautājumi Domburam.
Pirmkārt, raidījuma ēterā Domburs stāsta, ka saraksts, ko viņš rāda uz ekrāna, “nav jauns”, un tas, neskatoties uz to, ka viņa un visu studijas viesu priekšā gandrīz katras lapas apakšā norādītais datums ir 2022.gada 31.janvāris. Dokumenta sākumā, tā aprakstā arī ir norādīts 2022.gāda 31.janvāris, un to ne visai var nosaukt par “nav jauns”.
Man ir aizdomas (un jāuzmin man ir, jo Domburam acīmredzot nebija laika to paskaidrot), ka 31. janvāris, visticamāk, ir datums, kad šis saraksts pēdējo reizi tika atjaunots un ka daži no šajā sarakstā iekļautajiem testiem, visticamāk, tur parādījās agrāk par 31. janvāri.
Bet vai tas dod Domburam tiesības apgalvot, ka tieši tests ar it kā nulles efektivitāti/precizitāti, kuru iegādājās Latvijas valdība, šajā sarakstā parādījās “jau sen”? Galu galā šī testa nosaukumam pretī nav datuma. Kā Domburs zina, ka šis konkrētais tests netika pievienots sarakstam tieši tad, kad saraksts pēdējo reizi tika pārskatīts, iespējams, 31. janvārī?
No kā izriet, ka, ja “šokējošais tests” tika iekļauts sarakstā 31. janvārī un Latvijas valdība to iegādājās pirms tam, tad izvirzīt pretenzijas Pavļutam vismaz par šo testu iegādi ir ne visai nepamatoti. Ļoti žel, ka Domburam bija laiks, lai taisītu drāmu ēterā, bet nebija laika, lai noskaidrotu iepirkuma datumu un datumu, kad tests tika ievietots vāciešu sarakstā.
Otrkārt, ja Domburs atsaucas uz Vācijas Veselības ministriju (lai gan nav līdz galam skaidrs, kāpēc tieši uz to, jo Latvija Vācijā it kā neietilpst), tad droši vien nebūs lieki noskaidrot, ko par tiem pašiem 0% efektivitātes testiem domā EIROPAS KOMISIJAS Veselības un pārtikas drošības ģenerāldirektorāts (VPDG), kas kompetences ziņā no VĀCIEŠIEM neatpaliek.
Tātad saskaņā ar VPDG VĀCIEŠI savos Covid testu pētījumos izmanto metodi, ko sauc par Retrospective in vitro pētījumiem, un kas VPDG pēc 2022. gada 22. maija vairs netiks pieņemts (linkā 6. lpp., 7. paragrāfs):
https://ec.europa.eu/health/system/files/2022-01/covid-19_rat_common-list_en.pdf
Pati Eiropa gan pirms (lielākajā daļā gadījumu), gan pēc 2022. gada 22. maija izmantos pavisam citu metodiku Covid testu efektivitātes analīzei - Prospective clinical field pētījumus. Linkā var redzēt, ka ES un Vācija faktiski izmanto divas dažādas metodoloģijas, analizējot antigēnu testus.
Vai tas nozīmē, ka visus pētījumus, ko VĀCIEŠI ir veikuši, pamatojoties uz Retrospective metodoloģiju pēc 22. maija, VPDG uzskatīs par nederīgiem? Un ko par šo metodoloģiju saka fakts, ka Eiropas galvenā veselības iestāde atsakās to izmantot? Uz šiem jautājumiem Domburs diemžēl neatbild.
Treškārt, pēc tās pašas VPDG informācijas, Latvijas valdības iegādātais tests Eiropā aizliegts nav. Šī testa statuss pašlaik ir "tests tiks apsvērts par iekļaušanu ES kopējā COVID19 ātro antigēnu testu saraksta nākamajā atjaunināšanas reizē" stadijā. (9. lpp.):
https://ec.europa.eu/health/system/files/2022-02/covid-19_rat_common-list_addendum_en.pdf
Man nav izdevies atrast informāciju, vai šī testa norādītais statuss ir iemesls to neizmantot un ko šis statuss saka par testa precizitāti/efektivitāti. Bet pilnīgi viennozīmīgi var teikt, ka ES aizliegto testu sarakstā (jo apakšā esošajā dokumentā ir atsevišķs aizliegto testu saraksts) Latvijas iegādātā testa nav.
Aizliegto VPDG testu sarakstā ir tā paša ražotāja (Hangzhou Singclean Medical Products Co) tests ar ļoti līdzīgu nosaukumu - (Colloidal Gold Method) (NASAL SAWB). Bet tas ir pavisam cits tests, kam nav nekāda sakara ar Latvijas iegādātajiem.
Piekrītiet, ka, to visu ņemot vērā, patiesībā situācija ir atšķirīga no tās, kuru Domburs ēterā prezentēja saviem skatītājiem.
Tāpat nobeigumā vēlreiz atkārtoju, ka Dombura kritika manā sirdī ļoti ērti sadzīvo blakus absolūtam nicinājumam pret esošo valdību. Esmu pārliecināts, ka šīs divas pozīcijas nav pretrunā viena otrai un tās var sadzīvot vienlaikus. Tas ir tāpēc, ka uz trīs ar mīnusu (labākajā gadījumā) savus pienākumus pilda gan Domburs, gan valdība.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
