Iesaki rakstu: 
Ir cilvēki, kam nekādi neizdodas tikt pāri personīgai nepatikai un ideoloģiskajiem rāmjiem, kurus viņiem ir uzlikuši tie, no kuru labvēlības viņi atkarīgi. Skumji, ja viņu rokās ir dota iespēja ietekmēt sabiedrisko domu.
Pat tad, ja noticis kaut kas pozitīvs, šādi cilvēki, kas dēvē sevi par žurnālistiem, atrod iespēju pieliet “darvas karoti”, lai, nedod Dievs, konkrētais cilvēks vai cilvēki publiskajā infotelpā neparādītos labvēlīgā gaismā.
Principā esmu jau pieradis, ka, neatkarīgi no tā, ko paveicam mūsu novadā, tiekam kritizēti. Tas, ka, neskatoties ne uz ko, Helmanis ir “a priori” sliktais.
Piemēram, Toms Lūsis TVNET rakstā, kurā apcer salūtu Ogrē un to, kā operatīvi reaģēju uz novadnieces izmisuma saucienu soctīklos, ka tieši pie viņas liellopu saimniecības grasās šaut salūtu, nerēķinoties ar viņas un citu apkārtējo interesēm. Ziņa soctīklos bija populāra, tādēļ par to vajadzēja kaut ko uzrakstīt. Protams, iekļaujot rakstā tādus epitetus kā “Helmanim beidzot aizvēries līdz galam”.
Latvijas Radio žurnālists Tomsons bija uzaicinājis novada izpilddirektora vietnieci Danu Bārbali uz interviju, lai runātu par viņas devumu “Zelta liepā”, kas ticis novērtēts ar divām Tiesībsarga, LNB un biedrības “Apeirons” konkursa balvām (raidījuma ieraksts - https://www.youtube.com/watch?v=JKoNCW2HfB0).
Taču, lai ziņa nebūtu pozitīva, jau ievadā Tomsons paskaidro, ka interneta ārēs par Danu atrodams viss kaut kas, un nodēvē Danu Bārbali par “pretrunīgu personu”. Lai nostiprinātu negatīvo pieskaņu, raidījuma noslēguma daļā tiek vēlreiz malti pašu LSM izloloti “sensacionāli fakti” par manai pārliecībai tuvu cilvēku nodarbināšanu pašvaldībā.
Noklausoties man radās vairāki jautājumi pretrunīgi vērtētajam žurnālistam Aidim Tomsonam. Vai jūtaties izdarījis labu darbu? Tā vietā, lai pateiktu paldies cilvēkam, kurš bez atlīdzības, no brīva prāta ziedojis tik daudz laika, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti, Jūs apzināti veidojat negatīvu fonu. Vai esat rīkojies kristīgi, ņemot vērā, ka Jūs sevi esat pozicionējis kā kristieti?
Salīdzinājumam, ja interesē, var noklausīties tajā pašā raidījumā notikušo interviju ar VARAM ministri Bērziņu (raidījuma ieraksts - https://lr1.lsm.lv/.../krustpunkta-izvaicajam-varam.../ ). Tajā nav neviena neērta jautājuma, neviena vērtējoša epiteta.
Es tiešām ļoti ceru, ka sagaidīšu brīdi, kad Latvijas sabiedriskie un citi lielākie mediji spēs ievērot vismaz tik daudz objektivitātes kritēriju, lai visu informatīvo telpu nepadarītu par pelēcīgu, netīru putru, kurā labais un sliktais sakults kā sniegs ar dubļiem atkušņa laikā. Pa šādu, netīru informatīvo ceļu mūsu valsts attīstība var būt tikai lēna un nedroša. Mūsu valsts interesēs ir informatīvos ceļus attīrīt!
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
