Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Martins Gauss melo. Gan valdībai, gan Latvijas cilvēkiem. Gauss saka, ka kompānija zeļ, nesen emitētie parāda vērtspapīri ir gandrīz zelta vērtē. Aizejam paskatīties dokumentus.

Lai kompānijas varētu investoriem piedāvāt parāda vērtspapīrus (obligācijas), jāsagatavo un jāsaņem kompetentās iestādes apstprinājums vienam dokumentam, ko sauc par prospektu. Visi Eiropas prospekti tiek publiskoti Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes datubāzē. Par prospektiem datubāzi varam atrast pēc adreses https://registers.esma.europa.eu/publication/searchRegister?core=esma_registers_priii_documents

Oficiālās prospektu datubāzes kreisajā augšējā pusē pie teksta "Keyword search:" rakstām Air Baltic un uzklikšķinām pogu "search" zemāk turpat. Labajā pusē no diviem dokumentiem izvēlamies augšējo, kas datēts ar 10/05/2024. Zem "Physical document" varam klikšķināt arī PDF tipa failu, un tur arī viss būs.

Viss PDF fails (prospekts) ir 547 lapas, bet svarīgākais ir ļoti viegli atrodams, ja seko pēc investoriem zināmas metodikas. Atsauksimies uz lapu numuriem pēc tā, kā to var redzēt PDF faila lasītājā (vienalga, vai no interneta pārlūka vai speciālās programmas PDF lasīšanai).

1. lapa nr.2 - ar boldu izcelts, ka šīs obligācijas ir ar ļoti augstu risku un ne visiem investoriem pieņemamas un katram pašam jāvērtē.

2. lapa nr.4 - Īrijas Centrālā banka šo prospektu apstiprinājusi tikai formalitātēs, bet pašu obligāciju kvalitāti un riskus nav vērtējusi.

3. lapas nr.9 un 11 (pašā prospektā ar numerācijām v un vii) - uzsvērts, ka kompānijas auditori par 2023. un 2022.auditējamiem gada pārskatiem ir pielikuši atrunu, ka nav skaidrs par kompānijas dzīvotspēju.

4. lapas nr.24 un 25 (pašā prospektā ar numerācijām 9 un 10) plašāk runā par to pašu dzīvotspējas neskaidrību.

5. lapas nr. no 57 līdz 67 (pašā prospektā ar numerācijām no 42 līdz 52) atklāj, ka kompānija kā nodrošinājumu šim obligāciju izlaidumam ir ieķīlājusi savu mantu par 50 miljoniem. Mantā ir arī Air Baltic piederošās preču zīmes.

6. lapas nr. no 106 līdz 107 (pašā prospektā ar numerācijām no 91 līdz 92) atklāj, ka kompānijai nepieder neviena no 47 Airbus A220 lidmašīnām, visas tiek nomātas. Astoņas lidmašīnas tiks izpirktas finanšu līdzingā. Pēc lapas nr.61 (pašā prospektā ar numerāciju 46) sanāk, ka šīs astoņas būs īpašumā 2029.gadā, kas ir tikai pēc 5 gadiem.

Desertam tajā pašā oficiālajā prospektu datubāzē pēc adreses https://registers.esma.europa.eu/publication/searchRegister?core=esma_registers_priii_documents, izmantojot informācijas meklēšanas metodiku kā iepriekš, atrodam citas Eiropas aviokompānijas Wizz Air prospektu par 3 miljardu obligāciju programmas emisiju ar prospekta datumu 14/12/2022. Redzēsim, ka ir cita komerciāla aina un riska pakāpe.

Kas mums sanāk? Ka Latvijas iedzīvotāju nauda atkal iedota kā ātrais kredīts? Ja atskaitām 200 miljonus, kas Air Baltic tagad jāatdod par iepriekšējām obligācijām no 2019.gada, sanāk 140 miljoni. Un cik ilgi tas šai kompānijai pietiks? Līdz rudenim vai ziemassvētku brīvdienām? Uztaisām derības.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...