Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu
Daniels Pavļuts, veselības ministrs15.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl vairāk iemeslu un iespēju pasargāt sevi un citus. Un aicinām visus, kam ir pienācis laiks, saņemt trešo poti. Pats galvenais - bērni atkal mācīsies klātienē.
Tomēr nekas vēl nav beidzies. Čērčils 1942. gadā par pirmo lielo uzvaru pār Hitlera karaspēku teica: šis nav beigu sākums, tās ir sākuma beigas. No mūsu turpmākās rīcības būs atkarīgs, vai mūsu gadījumā šis lūzums tomēr būs ilgi gaidītais beigu sākums. Mūsu "D" diena Normandijā.
Mūsu visu kopīgiem spēkiem ir apturēta katastrofa slimnīcās. Ir panākumi vakcinācijā. Vismaz vienu poti ir saņēmuši 75% no visiem, kam tā pienācās (tas ir no tiem, kas vecāki par 12 pilniem gadiem). Daudzās mājās, saimēs ir skaudri ienākusi apziņa - šis vīruss nogalina, un labākā aizsardzība ir uzticēties ārstiem un zinātnei, nevis viltus draugiem Facebook.com un viltus praviešiem protesta maršos.
Mums kopā ir izdevies salauzt saslimstības līkni. Bet joprojām slimnīcās ir tieši trīsreiz vairāk Covid-19 pacientu nekā tas skaits, līdz ar kuru varēsim atkal atsākt normālus plānveida veselības pakalpojumus citiem pacientiem. Un to cilvēku mirstība, kuri papildus savām citām kaitēm saslimst arī ar Covid-19, diemžēl ir augsta.
Mums kopā ir izdevies aizlauzt dezinformācijas līkni. Pat augusta nogales pretvakcinācijas protestu rīkotāji vairs tik tieši nekurina pretvakcinēšanās noskaņojumu un dažs tagad pievērsies moralizēšanai. Mums kopā ir izdevies panākt daudz labāku izpratni un skaidrākus noteikumus par vakcinācijas pienākumu, nekā tas bija vasarā, kad Saeimas opozīcija bloķēja šo priekšlikumu.
Un tomēr - uzvara kaujā vēl nenozīmē uzvaru karā. Nekas ne tuvu nav beidzies. Slimnīcās ārsti šobrīd cīnās par 1300 Covid-19 pacientu veselību un dzīvību. Un daudz kas, ļoti daudz kas tuvākajās nedēļās un ziemas mēnešos būs atkarīgs no mūsu visu, katra atsevišķi un visu kopā spējas dzīvot saskaņā ar veselā saprāta un drošības noteikumiem. Atceramies, ka vīrusa delta paveids skar arī vakcinētos, kuri satiekoties inficē cits citu un tuviniekus mājās. Un tā tas agri vai vēlu sasniedz nevakcinētos.
Stingrā mājsēde ir beigusies. Tuvojas valsts svētku garās brīvdienas. Tāpēc aicinu un lūdzu - tiekamies tikai un vienīgi savā vistuvākajā lokā ("burbulī"), ne vairāk kā 10 cilvēki labi vēdinātās iekštelpās. Ejam uz darbu klātienē tikai visaugstākās nepieciešamības gadījumā. Atceramies, ka delta vīruss iekštelpās ir pilnīgi neredzams un nejūtams gaisā (pat, ja neesam tiešā inficēta cilvēka tuvumā) un daudzi pirmajās slimības dienās nemaz nezina, ka ir inficēti. Un vienmēr rīkojamies piesardzīgi, avansā, pat ja neviens neklepo un nesūdzas par elpceļu saslimšanas pazīmēm. Šī vēl kādu laiku būs "jaunā normālā" dzīve.
Pirms mēneša visa Eiropa priecājās kopā ar dāņiem, kuriem bija ļoti labas sekmes vakcinācijā un kuri atcēla faktiski visus ierobežojumus. Tomēr vīruss ir viltīgs un nepiekāpīgs. Tuvojas ziema, un klāt atkal ir lielāka saslimstība - arī Dānijā. Atkal ir jāsāk ievērot lielāku piesardzību. Dāņi atkal inficējas vairāk, bet - svarīgi! - novēršamu nāvju ir daudz mazāk nekā pirms gada, jo ir vakcinējušies.
Paldies visiem, kas apzinīgi ievēro šos drošās dzīves noteikumus. Ja būsim prātīgi un piesardzīgi arī turpmāk, ja turpināsim vakcinēties, mēs spēsim izvairīties no jauna, liela pandēmijas uzliesmojuma.
To, vai vīruss mums vēl gatavo kādus pārsteigumus, mēs nezinām. Tikmēr tas, kāda būs šī ziema un vai šis ir beigu sākums, visvairāk atkarīgs no mums pašiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.