Iesaki rakstu: 
Latvija ir viena no spilgtākajām Eiropas Savienības demokrātijas fiasko personifikācijām. Ja kādreiz Latvijas vēsture kļūs par daļu no kādas politikas zinātnes mācību grāmatas, tad informācija par mūsu dzimteni būs sadaļā “kā darīt nevajag”.
Ļoti neliels, bet tomēr iespaidīgs šī apgalvojuma pierādījumu saraksts apskatāms šeit: https://pietiek.com/raksti/taisniguma_etalons_edgars_rinkevics/
Droši vien šo sarakstu var papildināt arī ar to, ka Latvija, it kā ar kādu sacenšoties, nemitīgi zaudē tiesas prāvas ECT. Turklāt nereti zaudē klajiem gīkiem, kuri ar korumpētu Latvijas ierēdņu radītās caurainas likumdošanas palīdzību ņem priekšā gan Latvijas valsti, gan iedzīvotājus.
2020. gadā ECT izskatīja 240 pieteikumus pret Latviju un pasludināja 9 spriedumus, no kuriem 8 konstatēja vismaz vienu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu.
Salīdzinājumam – Igaunijā tajā pašā 2020.gadā ECT pasludināja divus spriedumus, no kuriem vienā tika konstatēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi.
To visu saprotot, viennozīmīgi varam secināt, ka Eiropas Savienībai jau sen bija steidzami jāpieliek visas pūles, lai mainītu postošo dinamiku Latvijā un atjaunotu Latvijā gandrīz visas eiropeiskās un demokrātiskās vērtības, kuras mūsu valsts ir veiksmīgi turpinājusi apglabāt pēdējos 17 gadus.
Tiesa, kā liecina prakse, Eiropas Savienība uzskata, ka tai nevajadzētu apgrūtināt sevi ar savām «ģimenes» problēmām un tā vietā ir jārisina demokrātijas problēmas kaimiņvalstī, kura turklāt vēl nav Eiropas Savienības sastāvā, - Baltkrievijā. Pats neticamākais šādā Eiropas Savienības filozofijā ir fakts, ka Eiropas līderi demokrātijas problēmas risināšanu Baltkrievijā uzticējuši tostarp vienai no atpalikušākajām un korumpētākajām Savienības valstīm - Latvijai.
Šāda lēmuma absurdu var salīdzināt ar tikko no cietuma iznākušu pedofilu, kuru tiesa, lai nodrošināt integrāciju atpakaļ sabiedrībā, iekārtojusi darbā bērnudārzā par fizkultūras skolotāju.
Šajā sakarā rodas jautājums par to, kāpēc ES, no vienas puses, visai pasaulei deklarē nodomus demokratizēt Baltkrieviju, bet, no otras puses, uzticot demokrātijas ieviešanu tādiem pārpratumiem kā Latvija, dara visu, lai demokrātijas Baltkrievijā nekad nebūtu.
Vai tiešām ES, veidojot demokrātiju Baltkrievijā, sagaida pieklājību un godīgumu no korumpētajām Latvijas amatpersonām? Vai tiešām ES nesaprot, ka, ja korumpētās Latvijas ierēdņi nokļūs Baltkrievijā, tad pirmais, ko viņi darīs, būs Baltkrievijas ekonomikas aplaupīšana un izšķērdēšana?
Ja vecmāmiņas ciemos, iespējamas, vēl ir gatavas ticēt tam, ka eirokomisāri īsti nesaprot, kas par sugu ir Latvijas ierēdņi, tad visi tie, kas zina šo komisāru akadēmisko izcelsmi (no kuriem daudzi ir zinātņu doktori), lieliski saprot, kāpēc viņi arī Latvijai ir uzticējuši baltkrievu demokrātijas projektu.
Šai tikai no pirmā acu uzmetiena neloģiskajai uzvedībai šobrīd ir daudz iemeslu, taču ir trīs acīmredzamākie un saprotamākie.
Pirmkārt, kā rāda mūsu civilizācijas jau gandrīz gadsimtu pieredze, kur skan vārds „demokrātija”, tur tīras sakritības dēļ ļoti bieži skan arī salikums NATO. Baltkrieviju par NATO dalībvalsti, protams, neviens nekad nepadarīs, tāpat kā nepadarīja Ukrainu.
Tas notika galvenokārt tāpēc, ka par alianses dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība, un to darīt saistībā uz Ukrainu un Baltkrieviju acīmredzot neviens NATO vadībā īpaši nevēlas. Daudz ērtāk ir noslēgt vairākus līgumus, kas ļaus NATO Baltkrievijas teritorijā darīt visu, ko tā vēlas, nesniedzot Baltkrievijai nekādas oficiāli apstiprinātas garantijas. Tieši šo shēmu NATO īsteno jau 7 gadus tajā pašā Ukrainā, un ir pilnīgi skaidrs, ka tādu pašu cinisko shēmu plāno īstenot arī Baltkrievijā.
Interesanti, ka, ja Baltkrievijā nostiprināsies alianses ietekme, tad NATO varēs uzbrukt (vai pēc viņu domām aizstāvēties) Krievijai visā Rietumu frontes robežā no Barenca līdz Kaspijas jūrai.
Pēdējā saikne NATO karaspēka absolūtajā Krievijas centrālās daļas ielenkumā būs alianses darbības attīstība Kazahstānā. Tīras nejaušības pēc, protams, tieši Kazahstānā Rietumu partneri pēdējā laikā ļoti aktīvi strādā arī ar tiem cilvēkiem, kurus pie mums mēdz dēvēt par nodevējiem un kolaborantiem.
Lai NATO klātbūtne Baltkrievijā, kas Krieviju uzskata par savu sabiedroto, neizskatītos absurda, būs jākurina konfliktu noskaņas iedzīvotāju vidū. Ņemot vērā, ka labas attiecības starp Krieviju un Baltkrieviju tika veidotas daudzu gadu laikā, ar karikatūrām un propagandu televīzijā izraisīt patiesu naidu neizdosies.
Tāpēc lai baltkrievi no visa sirds sāktu ienīst krievus, tiks veidoti ultraradikāli grupējumi, kuru efektivitāti naida izraisīšanā ir apliecinājušas Ukrainas ultraradikālās grupas kas tika izveidotas uzreiz pēc Maidana (C14, Pravij Sektor un citi). Šo grupējumu darbība jau arī tika pamanīta Minskas protestu laikā 2020.gadā.
Vairāk par to šeit:
https://pietiek.com/raksti/kada_cilveka_del_lukasenko_nosedinaja_lidmasinu/
Kā mēs visi lieliski saprotam, ārzemēs radīti un no ārzemēm finansēti ultraradikāli grupējumi, protams, ir absolūti nepieciešams evolūcijas solis demokrātijas sasniegšanai jebkurā pasaules daļā.
Otrkārt, darbaspēka jautājums Latvijā ir ārkārtīgi traģisks, un nepamanīt šo problēmu no Briseles kļūst arvien grūtāk. Acīmredzot, ja iedzīvotāju aizplūšana no Latvijas pieaugs tādā pašā tempā kā šobrīd, tad tas neizbēgami novedīs pie tālākas ekonomikas degradācijas, kavētiem starptautisko kredītu maksajumiem, vēl lielāka korupcijas līmeņa un vēl lielākas iedzīvotāju aizplūšanas. Lētais darbaspēks no Baltkrievijas šādā bēdīgā situācijā izskatās pēc debesu sūtītas dāvanas, kas varētu diezgan labvēlīgi ietekmēt Latvijas darba tirgu.
Saskaņā ar informāciju, ar ko lētticīgie baltkrievi dalās imigrācijas forumos, lielākā daļa no viņiem ir gatavi strādāt Latvijā par aptuveni $1000 mēnesī. Daudzi no viņiem ir arī gatavi saņemt algas aploksnēs, kuru izsniegšanas pieredze ir lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.
Vēlmi saņemt tieši $1000 dolāru veido algu līmenis, pie kā cilvēki ir pieraduši Baltkrievijā un salīdzinājumā ar kuru $1000 izskatās pēc kolosāla ikmēneša ienākumu pieauguma. Diemžēl baltkrievi, pieraduši pie tā, ka daudzi pakalpojumi un preces Baltkrievijā ir faktiski bez maksas vai maksā ļoti maz, būtu ļoti sarūgtināti, uzzinot, ka par $1000 Latvijā viņi varēs atļauties ne īpaši vairāk kā par $500 Baltkrievijā.
Bet tās jau būtu viņu personīgās problēmas. Galu galā mūsu kā demokrātijas praviešu pienākumos neietilpst finansiālā analfabētisma izskaušana to valstu pilsoņu vidū, kurās mēs sludinām demokrātijas pamatus.
Baltkrievu ierobežotā reālās situācijas redzējuma rezultātā Latvijas uzņēmējs par aptuveni 870 eiro ar visiem “aploksnes nodokļiem” mēnesī hipotētiski varēs pieņemt darbā nevis Latvijas lauku tehnikuma absolventu, kuru trīs reizes gandrīz izslēdza par kavējumiem, bet gan speciālistu ar 10 gadu darba stāžu, divam augstākajām izglītībam un svešvalodu zināšanam.
Tajā pašā laikā Baltkrievijas ekonomika kļūs ievērojami nabadzīgāka imigrantu aizplūšanas dēļ, kas neizbēgami novedis pie valsts depopulācijas un deindustrializācijas. Scenārijs ir identisks tam, ar kura palīdzību Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības darbaspēka piedēkli un vienlaikus par vienu no nabadzīgākajām valstīm Eiropā.
Ekonomiskā degradācija tāpat kā ultraradikālie grupējumi, protams, arī ir jebkuras demokrātiskas sabiedrības veidošanās neatņemama sastāvdaļa.
Treškārt, pēdējā laikā arvien skaļāk skan retorika par to, ka ES nav bankomāts. Īpaši bieži šāda retorika izskan, kād runa ir par valstīm, kurās valsts parāds tikai aug. Šeit Latvija, protams, arī ieņem cienījamas pirmās vietas, jo Latvijas valsts parāds pēdējos gados aug visstraujāk Eiropas Savienībā.
Kā liecina prakse, situāciju Latvijā ar naudu labot nav iespējams, tāpēc ka Latvija Eiropas naudu parasti vai nu zog, vai nu izmanto to ārkārtīgi nesaprātīgi. Lielākā daļa latviešu šādā notikumu attīstībā vaino stulbus politiķus, krievu spiegus, kolaborantus un nodevējus. Par laimi vai diemžēl Eiropas līderi (īpaši tie, kuriem ir doktora grādi) saprot, ka Latvijas īstā problēma galvenokārt slēpjas nevis ārējos, bet gan iekšējos faktoros.
Eiropas ierēdņi labi apzinās, ka pat tad, ja Latvijā tiks izveidota godīgākā un caurskatāmākā valdība pasaulē un valsts tiks attīrīta no visu iespējamo aģentu ietekmes, tad pēc maksimums vienas paaudzes valstī absolūti patstāvīgi atgriezīsies haoss, kurā tas ienāca tieši vienu paaudzi pirms šī. Tāpēc plāns, kurā ES gadu desmitiem pēc kārtas atļauj Latvijai zagt Eiropas naudu, atklāti sakot, apbēdina daudzus Eiropas līderus.
Situācijā, kad absolūti visa nauda, kas nāk no Eiropas uz Latviju, absolūti vienmēr tiks izlaupīta, $ 60 miljardi Baltkrievijas IKP Eiropas Savienībai sāk izskatīties kā kaut arī īslaicīgs, bet ļoti pievilcīgs risinājums Latvijas bezgalīgajām problēmam.
Ir skaidrs, ka, ja Baltkrievijā iestāsies “demokrātija”, tad nevis Latvija, bet Polija un Lietuva saņems lielāko kontroli pār Baltkrievijas ekonomiku, jo šajās valstīs atšķirībā no Latvijas rūpniecība netika pilnībā iznīcināta. Tāpēc Lietuvas un Polijas uzņēmumi daudzus produktus, ko Baltkrievija pašlaik ražo pati vai importē no NVS, varēs aizstāt ar produkciju, kas tiks importēta no Lietuvas un Polijas.
Bet pat tad, ja Latvija no $60 miljardiem Baltkrievijas IKP iegūs vismaz $6 miljardus tirdzniecības apgrozījuma, Latvijas IKP pieaugs gandrīz par 20%, ņemot vērā, ka šāda rezultāta sasniegšanai nekādas nopietnas investīcijas jāveic nebūs.
Interesanti, ka pēc Baltijas uzņēmumu ienākšanas Baltkrievijas tirgū cenas absolūti visiem produktiem un pakalpojumiem Baltkrievijā pieaugs par daudziem desmitiem procentu, kas neizbēgami novedīs pie masveida nabadzības pieauguma un vēl lielākas imigrācijas. Un, kā mēs visi lieliski zinām, katastrofāla nabadzība un katastrofāla imigrācija kopā ar ekonomisko degradāciju un ultraradikāliem grupējumiem spēj pat asiņaināko režīmu, padarīt par demokrātijas ikonu, kuras priekšā metīsies ceļos gan Luksemburga gan Norvēģija.
Apkopojot šo no loģiskā noslēguma tālo stāstu par Baltkrievijas demokrātisko projektu, mēs varam ar pārliecību teikt, ka kārtējā Eiropas Savienības demokrātiskā kampaņa patiesībā izrādījās banāls un šajā gadījumā neveiksmīgs reiderisma mēģinājums.
Ņemot vērā, ka pārliecinošs vairākums iepriekšējo eiroamerikāņu reiderisma mēģinājumu beidzās veiksmīgi, Lukašenko ar savu izturību visiem sagādāja ļoti lielu pārsteigumu. Šī pārsteiguma rezultātā Latvija lētā darbaspēka un jaunu tirgu vietā, iespējams, saņems vairākus tūkstošus (labākajā gadījumā) bēgļu, nevis iegūs, bet zaudēs zināmu daļu no Baltkrievijas tirdzniecības apgrozījuma un kārtējo reizi pierādīs visai pasaulei, ka ir nekas cits kā instruments Amerikas un Eiropas rokās, kurš tiek izmantots, lai izlaupītu suverēnas kaimiņvalstis.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
