Iesaki rakstu: 
Kopā ar domubiedriem esam atgriezušies no kārtējā Ukrainas brauciena. Nogādājām 28 automašīnas un citas sarūpētās lietas. Liels paldies visiem, kas ziedoja naudu, lietas un laiku!
Paldies par izpratni, ka patiesībā jau mēs palīdzam paši sev! Priecājos, ka neesam apstājušies un nu jau nogādāto auto skaits tuvojas diviem simtiem.
Kā ik reizi pēc šiem braucieniem arī šobrīd izjūtu asu kontrastu starp darbiem un vārdiem mūsu valstī. Jau kopš lielā iebrukuma pirmās dienas esmu nerimstoši aicinājis pārslēgties no otršķirīgām lietām un kašķiem uz nopietnu pieeju mūsu valsts aizsardzībai. Dzirdīgu ausu pagaidām pietrūkst, bet lietu, kas mums paveicamas, vēl ir neizsakāmi daudz!
Tas, ka pēdējās dienās daudzi runā un ir sašutuši par Baltajā namā notiekošo, ir saprotami. Bet nav saprotami, kādēļ tikpat daudz un skaļi nerunājam par to, kas BEIDZOT būtu jāizdara mums pašiem! Atkal visi esam “lieli eksperti” starptautiskajā politikā un tajā, ko un kā vajadzēja vai nevajadzēja darīt citiem. Bet kā ar mums pašiem?
Šajā nestabilajā brīdī mums ir koalīcija, kas turas “uz puņķiem”, neesoši ministri, apslimusi premjere un nedzirdams prezidents. Vēl mums ir sabotāžas, atvainojiet, aizsardzības ministrs, kurš kā lielu sasniegumu prezentē formastērpus, kas būs piemērotāki sievietēm, un izpļautu meža pļavu, ko dēvē par Sēlijas poligonu.
Civilā aizsardzība pagaidām ir uz papīra. Instrukcijas, darba grupas, krāsainas prezentācijas. Joprojām neatrisināts elementārākais – patvertņu jautājums. Nemaz jau nerunājot par nopietnu gatavību. Piemēram, lai kara gadījumā varētu funkcionēt dažādi avārijas un komunālie dienesti (elementāri – salabot ūdensvadu vai siltumtrasi), to darbiniekiem būtu jābūt nodrošinātiem ar pretšķembu vestēm un aizsargķiverēm. Likums mums šobrīd liedz iepirkt šādas preces, bet Ukrainas pieredze rāda, ka tā ir absolūta nepieciešamība. Tāpat saskaņā ar tiesību aktiem šobrīd nedrīkstam pilsētā izveidot spices, kuras būtu lietojamas kā ūdensapgāde ūdensvada bojājumu gadījumā.
Ir sadrukātas normas, instrukcijas un rekomendācijas. Sadibinātas labskanīgas institūcijas un amati, bet aiz šiem burtiem un cipariem ir pazaudēts galvenais – reālistisks redzējums un mūsu zemes cilvēki. Valsts nav birokrātija, valsts ir tās cilvēki.
Mums būtu jānoliek malā visi nebūtiskie tēriņi un valsts līdzekļi jākoncentrē tikai viena mērķa trim apakšuzdevumiem;
1) Bruņojumam, aprīkojumam un inženiertehniskajām būvēm robežas un valsts aizsardzībai,
2) Reālai iekšējās drošības stiprināšanai, tajā skaitā civilajai aizsardzībai,
3) Informatīvās telpas un valstiskā patriotisma stiprināšanai.
Nevis betonēt pāli Daugavas vidū tiltam, par kuru nav zināms, vai tas vajadzīgs un vai taps, bet betonēt pozīcijas un aizsardzības būves austrumu pierobežā. Nevis ieguldīt 21 miljonu skolēnu atzīmju monitorēšanas sistēmā, bet ieguldīt 21 miljonu gaisa telpas monitorēšanā. Nevis tērēt 300 000 pētījumam, kā jūtas pakistāņu pārtikas kurjeri, bet tērēt 300 000 pārtikas stratēģisko rezervju iepirkumiem. Un šādi varētu turpināt bezgalīgi…
Īpaši gribu pakavēties pie trešā punkta. Ukrainu 2022.gadā izglāba ukraiņu motivācija un vēlme pretoties. Ņemot vērā, ka mūsu valstī cīņas spējīga vecuma vīriešu ir nesalīdzināmi mazāk, jelkādai nopietnai pretestībai ir nepieciešams daudz augstāks motivēto īpatsvars.
Ir simboliski, ka pēc tam, kad esam nogāzuši padomijas simbolus, mums nevedas ar vienošanos par to, ko likt vietā. Ukrainas viens no noturības stūrakmeņiem bija savas nacionālās kultūras, identitātes un valodas stiprināšanā ieguldītie līdzekļi un enerģija. Mums nepieciešams intensīvi pievērsties patriotiskajai audzināšanai sabiedrībā, skolās, bērnudārzos. Valstī nepieciešams rīkot dažādus patriotiskus konkursus, izdot grāmatas, celt pieminekļus, rīkot koncertus un uzņemt filmas, kas stiprina mūsu identitāti un piederības sajūtu valstij.
Ukraiņi to darīja un kļuva par dambi, kas aizsargā savu un mūsu zemi no krievu pasaules asiņu plūdiem. Bet pie mums pagaidām ir tikai dambīši, kas sevi dēvē par vēsturniekiem un savu misiju saredz, apkarojot pašu tautas vēsturiskās apziņas stiprināšanu.
Visbeidzot – mums ir steidzīgi jāmaina pie varas esošie. Vietā jānāk nevis konformistiskiem birokrātiem, bet cilvēkiem, kuri spēj uzņemties atbildību, pieņemt drosmīgus lēmumus un pāri visam rīkoties – paveikt steidzamos un neatliekamos darbus, lai mūsu valsts varētu pastāvēt.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
