Par uzpirkto viedokli, okupācijas pieminekli, vērtībām un nedaudz par Daugavpili
Vladislava Romanova25.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ļoti bieži dzirdu jautājumu: "A kas būs tad, kad nojauks uzvaras pieminekli?" Vienmēr atbildu, ka ceru, ka nojaukšanas brīdī būs nemieri, kuros uzvarēs veselais saprāts un Latvijas vērtības. Ceru arī, ka pēc kāda laika "uzvara" vairs neasociēsies ar okupāciju. Nemieri nesāksies, okupeklis būs nojaukts. Zemāk stāstu kāpēc.
Vislielākie pārmetumi, ko saņemu pēdējā laikā, ir par to, ka esmu "prodažnaja šļuha" un, ka "razžigaješ mežnacionaļnuju rozņ". Vēl ļoti bieži saņemu komentārus par to, ka raksts/intervija/ viedoklis ir uzpirkts. Saliekam pa plauktiņiem?
Par uzpirkšanu visvairāk auro vate. Jo vate nepieņem nekādu citu viedokli, izņemot savējo. Es pat teiktu, ka nevis nepieņem, bet domā, ka jebkāds viedoklis, kas nav par to, ka "mūs apbižo", "spasibo dedu za pobedu" un "pieminekļa nojaukšana ir spļāviens pusei Latvijas iedzīvotāju dvēselē", ir nacisma/fašisma izpausme. Ja pie tāda viedokļa nepieturas kāds ar izteikti krievisku uzvārdu - tad tas cilvēks 100% ir uzpirkts.
Kad man jautā "Cik tev par šo sūdu (t.i. manu viedokli) samaksāja?" vienmēr atbildu: "Tik daudz, ka nezinu, kur tērēt.” Vispār zinu, kur tērēt - ziedojot bairaktaram, kas palīdzēs ukraiņiem uzvarēt karā ar tumsonību, agresiju un necilvēcību.
Man no sirds žēl, ka Latvijā tumsoņi ir tieši krievvalodīgā sabiedrība (ne visi, protams), kas tālāk par savu degungalu neredz. Tā ir lielākā atšķirība starp mums - es esmu pārliecināta, ka viņu viedoklis un vērtības nav uzpirkti, jo pieņemu to, ka tie cilvēki nav ar prātu apdāvināti, Viņi savukārt domā, ka jebkas, kas atšķiras no viņu uzskatiem, vienkārši nevar eksistēt, jo taisnība ir tikai un vienīgi viņiem. KRIEVU PASAULE RULLĒ! Njā... Kur ir tie viedokļu pircēji? Rakstiet man, es labprāt saņemšu naudu par to, kam no sirds ticu.
Iemesls, kāpēc okupācijas pieminekļa nojaukšana neizvērtīsies revolūcijā, ir saistīts ar pirms tam rakstīto. Latvijas krievi ir bravurīgi tikai komentāros. Jo vieglāk purpināt sev zem deguna nekā darīt lietas, jo tad vajag iedziļināties, meklēt argumentus, iemācīties likt vārdus teikumā bez kļūdām. Tas ir pārāk sarežģīti, tas prasa piepūli. Daudz vieglāk ir sekot līdzi jau izveidotajam maršrutam. Daudz vieglāk komentāros nosaukt mani par m…ku un pieminēt to, ka esmu resna. Es noteikti notievēšu, jūs savukārt paliksiet idioti līdz mūža beigām. Ļoti maz sakarīgi un argumentēti komentāri. Uz jebkuru pretjautājumu gandrīz nekad nesaņemu atbildes, tikai aizvainojumus, tāpēc uzreiz sūtu tālu, tālu, tālu nediskutējot. Man nav, par ko diskutēt ar cilvēkiem, kas slēpjas zem anonīmiem profiliem un māk turēt rokās tikai savu telefonu un krānu.
Noteikti būs čupiņa ar cilvēkiem, kas protestēs, iespējams, pieķēdēs sevi pie iežogojuma vai izdarīs vēl kaut ko "pārgalvīgu", lai parādītu, cik ļoti viņus aizskar veselais saprāts. Bet tie foršie - ar Latvijas karogu rokās un Latvijas vērtībām sirdī un prātā ir vairākumā, es zinu. Es redzu. Un es pavisam noteikti būšu viņu starpā, kas vēl vairāk kaitinās vati, jo Romanova „ļižet ž…po latišam”. Šo mēnešu laikā iemācījos neuztvert tādus komentārus tuvu sirdij, jo saprotu, cik ļoti kaitinu idiotus. Tas ir forši! Šajā sadaļā vēlos arī nodot sveicienus Daugavpils mēram Elksniņam, kurš ir nobloķējis mani twitterī. Grūti pieņemt to, kad kāds saka, ka tu neesi superīgs. Likumsakarības gan jau paši atradīsiet.
Mūsu sabiedrība sašķēlās pēc 24. februāra. Nav tā, ka pirms tam tas nebija, vienkārši tagad ir pienācis kritiskais moments, kad var skaidri izfiltrēt cilvēkus. Tik saliedētu tautu es neesmu redzējusi nekad. Krīzes situācijas vieno un dod kaut kādu pārdabisku spēku. Tāda šobrīd ir Latvijas gudrā sabiedrības daļa - spēcīga un nenormāli jaudīga. Sabiedrība, kas beidzot skaļi runā un uzrunā. Tas "nemiers" pieminekļa jaukšanas procesā būtu laba lieta, lai vēlreiz parādītu to spēku un parādītu Latvijas uzvaru cīņā ar izskalotām smadzenēm, padomju vērtībām un stulbiem cilvēkiem. Man tik ļoti gribas, lai viņi aplaužas un jūtas diskriminēti sava stulbuma dēļ.
Intervijā minēju, ka "vislielākais ļaunums sēž tajā Daugavpilī". Absolūti! Tagad to redzu vēl labāk un vairāk – it īpaši pēc simtiem komentāru, kas mēģināja visus pārliecināt, ka "NĒ, TĀ NAV!!!". Ir. Diemžēl. Diemžēl, jo es mīlu Daugavpili un ļoti respektēju cilvēkus, kas dara Daugavpilī fantastiskas lietas. Tādi ir, un tādu ir daudz, bet ne vairākumā. Diemžēl. Daugavpilī ir ļoti daudz "diemžēl". Par Daugavpils "diemžēl" es varētu runāt ļoti daudz un ļoti ilgi. Un DIEMŽĒL nekas no tā nemainīsies, kamēr pie varas ir tādi antivaroņi kā Elksniņš, un pilsētas neatkarīgā žurnālistika ir gandrīz pilnībā iznīcināta (te īpaši sveicieni Chaykai - visforšākājam Daugavpils medijam. Tas ir bez ironijas. Viņi ir fantastiski.) Es lepojos ar to, ka esmu no Daugavpils, tur šobrīd dzīvo mana mamma un mans brālis. Es nevaru nemīlēt savu pilsētu. Bet es drīkstu nemīlēt tos, kas dara visu, lai Daugavpils nogrimtu s…du upē.
Foršajiem pieder pasaule! Mēs katrs cīnāmies par savām vērtībām. Mēs - tie, kam Latvija ir mīļa! Tie, kas uzvelk komentāros, necīnās - tikai pirž dīvānā, un tas ir viņu līmenis.
Lai dzīvo Latvija! Slava Ukrainai!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
