Iesaki rakstu: 
12. februārī Ministru prezidente L. Straujuma LNT rīta raidījumā, jautāta par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO), šajā gadījumā par to, ka Eiropas Savienības (ES) valstu par ES lietām atbildīgie ministri otrdien atļāva Eiropas Savienībā audzēt jaunu ģenētiski modificētu kukurūzas šķirni - ASV kompānijasPioneeer izstrādāto TC1507, informēja par Latvijas stigro nostāju pret ĢMO audzēšanu. Pieminēja arī, ka pašvaldības ir aizliegušas savās teritorijās audzēt ĢMO un valsts nepieļauj izmantot ĢMO lopbarību.
Tiesa, ES Komisija izmantoja ES dalībvalstu pretējās nostājas un pieņēma lēmumu piesārņot vidi Eiropā ar kārtējo problemātisko ĢMO. Bet apgalvojums, ka Latvijā valsts nepieļauj izmantot ĢMO lopbarību, ir nepatiess. No valstī izlietotām proteīna piedevām lopbarībā ~95 % ir importētā ĢMO barība - soja, kukurūza uc. piedevas.
Vai tā ir nezināšana vai paviršība? L.Straujuma daudzus gadus bija Lauksaimniecības ministrijas (ZM) valsts sekretāre, tikko arī zemkopības ministre, un viņai vajadzēja zināt, ka ĢMO lopbarību Latvijā ieved sen. Arī to, ka ĢMO biznesa lobētās pašvaldības Pierīgā ļauj tos audzēt.
Adresē http://gmo.lv/tag/gmo-aizliegums/ var redzēt, ka šobrīd (uz 06.11.2013.g.) savu viedokli nav izteikušas vien 4 pašvaldības. Nesen Bauskas novads pievienojās tām vairāk kā simt pašvaldībām, kuras jau pasen ir aizliegušas ĢMO audzēšanu. Zīmīgi, ka trīs no neaizliegušajām ir Pierīgas pašvaldības, kur visdrīzāk mīt darboņi, kuri ir iesaistīti ĢMO lopbarības importa darījumos, kā arī Strenču novads. Salaspils novads ir iestrēdzis pusceļā.
Citēju kāda baušķenieka argumentus pirms lēmuma par aizliegumu audzēt ĢMO Bauskas novadā: „Un kā ir ar pārējo novadu lēmumu respektēšanu? Vai tas ir godīgi ignorēt viņu nostāju – pret? Ja Bauskas novadā mēs sāksim audzēt ĢMO, šīs modificētās kultūras sajauksies un pārņems citas apkārt esošās kultūras, kā rezultātā mēs sabojāsim arī citus tīros novadus. Un nu jau ir zinātniski pierādīts, ka šo sajaukšanos un pārņemšanu nav iespējams kontrolēt.” http://bauskasdzive.diena.lv/lietotaju-raksti/pret-gmo-audzesanu-bauskas-novada-98179
Argentīnā līdz ar ĢM sojas audzēšanas paplašināšanos samazinājās kartupeļu, pupu, medus, liellopu, cūku, mājputnu un piena ražošana, un pieauga bads un nabadzība. Paragvajā no 2000. gada līdz 2005. gadam, kad sojas pupiņu plantācijas (tagad 90% no tām ir ĢM) paplašinājās līdz vairāk nekā pusei no valsts kopējās aramzemes, nabadzīgo iedzīvotāju skaits no 33% pieauga līdz 39%. Argentīna par lielāko medus eksportētāju pasaulē bija 2005. gadā, apsteidzot Ķīnu, bet tagad vadošo eksportētājvalstu vidū vairs nav. Šīs valstis un citas ir pārņēmis ĢMO uzvaras gājiens.
Lielākais un ietekmīgākais biotehnoloģiju koncerns Monsanto, kas ir arī lielākais sēklu un viens no vadošajiem lauksaimniecības ķīmijas ražotājiem, gūst trīskāršu peļņu no katras pārdotās ĢM sēklas, kas noturīga pret raundapu: pirmkārt, no uzcenojuma par noturību pret raundapu; otrkārt, no pārdošanas apjomu palielināšanās raundapam, kas jālieto sējumu apstrādei; treškārt, no raundapa cenu kāpuma. Tas izskaidro Monsanto agresīvo stratēģiju. Visai pasaulei uzspiest savu Frankenšteina pārtiku, sēklas un ķīmiju.
Latvijas zinātnieki izdarījuši aprēķinus Izpēte par ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) nesaturošas dzīvnieku barības ražošanas iespējām un izmaksām (.pdf) ka, audzējot pašiem ar proteīnu bagātu lopbarību, var to izdarīt lētāk, nekā importējot.
Iesaku visiem izlasīt latviešu valodā: Žils Ēriks Seralini Ģenētiski modificēti organismi, kas maina pasauli. Visiem, arī Ministru prezidentei L. Straujumai.
Foto no marxist.com
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
