Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interesanti, ka viena daļa no politiskās elites un tā sauktais valsts pārvaldes birokrātu korpuss ar pieredzi domā, ka sabiedrība kopumā ir muļķi. Ka šo masu var mānīt, jāt un apčakarēt, ka neviens neko nesaprot un vispār – profesionāļi ir savās vietās, bet to pārējo vieta – pie ratiem. Cik jauki mums nolika priekšā stāstu par šūnu apraides sistēmu agrīnajai brīdināšanai, kur atbildīgo personu cietās sejas bijā kā granītā cirstas, ar zemtekstu – kas sēž pie siles, tiem arī brīvpusdienas…

Protams, protams, tāpat kā gadījumā ar Tatjanu Ždanoku – neviens neko nevar pierādīt, neviens neko nedrīkst apgalvot, lai gan tikai Ragaciema ezīšiem vēl nav skaidra lietas būtība. Visi pārējie smejas skaļā balsī… Piedāvāšu arī šo gadījumu, ko mums visiem ar nopietnām uzacīm pagājušajā nedēļā izstāstīja pašreizējais iekšlietu ministrs. Tas pats ministrs, kas joprojām nav atbildējis par robežas izbūves nolaidīgo bezdarbību, tā pati ministrija, kas ir caurausta ar interfrontes un pretvalstiski noskaņotiem elementiem. Nevar būt?

Tie, kas kaut reizi dzīvē ir uzrakstījuši kādu iesniegumu tā sauktajām tiesību sargājošajām institūcijām, labi saprot par ko ir runa. To ļoti labi saprot arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Trofimovs, kas praktiski vada šo nozari… Bet, kamēr viņu(-s) neviens pie zvana nekar – proti, neprasa atbildību par neizdarīto, par sabotēto vai par miera stāju, kas pēc formas tāda pati bezdarbība vien ir – nekas jau nemainīsies.

Un kā tu paprasīsi, ja viņi – šīs gadu gadiem veidotās korporatīvās aprindas ar uzplečiem – politiskā procesa dalībniekus tur pēc faberžē labumiem, ja atļauts tā apzīmēt politiķu atkarību no iekšlietu sistēmas karteļa. Tas nav stāsts par masveidību – tas ir stāsts par precīziem amatiem, mezgliem un nodaļu vai departamentu vadītājiem, kas tīri labi ir iemācījušies šajā valstī dzīvot… savā valstī.

Tātad – šogad sākšot darboties agrīnās brīdināšanas jeb šūnu apraides sistēma. Tas ir par karu, jo apdraudējuma gadījumā kaut kādai civilās aizsardzības koordinācijai ir jābūt. Konkurss, lai šādu sistēmu izveidotu, tika izsludināts pagājušajā vasarā. Tas ir laiks, kad jau zināms par Ukrainas valsts dāvinājumu mūsu politiķiem.

Ja kāds vēl nav pamanījis, tad Ukrainā notiek karš. Viņiem nav viegli, taču kara apstākļos tiek pārbaudīti ne tikai cilvēki, bet arī veidotas tehnoloģiju sistēmas, kas palīdz aizstāvēties, aizsargāties, paglābties. Tāda ir arī ukraiņu veidotā mobilo sakaru vietne, kas nodrošina ne tikai apziņošanu, ja sākas ienaidnieka gaisa uzbrukums, bet arī rāda telefonos tiešsaistes režīmā – no kurienes, kas un cik daudz lido jūsu vai kādu citu virzienā. Runa ir par aviācijas uzlidojumiem un visa veida raķetēm, kas tiek no kaut kurienes izšautas. Lieki saprast, ka Ukraina kara apstākļos šo sistēmu ne tikai radīja, bet arī pilnveidoja, jo diemžēl, tāda viņiem tur realitāte – ka šauj…

Kur palika dāvinājums, tā pa īstam neviens Latvijā pateikt nevar, bet to, ka šo aplikācijas modeli ar visu programmatūru ukraiņi mums patiešām uzdāvināja – to par laimi neslēpj. Gan bijušais Rīgas mērs Staķis, gan bijušais Saeimas priekšsēdētājs Smiltēns to ir apliecinājuši ar savām mutēm, publiski. Pēdējais pat šo rindu autoram atklāja, ka Ukraina esot teikusi, ka nodos arī latviešiem visus pieejas kodus, lai mēs paši varētu to sajūgt vai pielāgot savām drātīm. Tiesa, viens noteikums bijis – ja mēs kaut ko šajā sistēmā uzlabojam un tas var palīdzēt Ukrainai karā uzvarēt, tad būtu jauki, ka šos uzlabojumus mēs saviem Kijevas draugiem iedodam bez papildus atlīdzības.

Loģiski, ka nekāda Ukrainas dāvana nekur netiek izsaiņota. Tā vietā Iekšlietu ministrijā tiek rīkots konkurss, kur tiek noteikts uzvarētājs. Šobrīd gan Iepirkumi uzraudzības birojs kaut ko mēģina apstrīdēt un pat rekomendējuši Iekšlietu ministrijas Informācijas centram neslēgt līgumu par minētās tehnoloģijas izstrādi un ieviešanu, ko apņēmies konkursa uzvarētājs. Taču šajā nav vērts iedziļināties, jo tās ir parastās Latvijas mentu cīņas jeb ietekmes ričuraču, kas beigsies ar neko. Tas parasti tā ir beidzies, un nav pamata domāt, ka tagad tur kādam ir atmodināts godaprāts galvaskausa apvidū vai sirdsapziņa – krūšu kurvja zonā…

Esot uzdots atkārtoti izvērtēt konkursa gaitu un rezultātus. Tad kāpēc ministrs kaut ko publiski runā par sistēmu, kas tomēr tiks realizēta ar konkursā uzvarējušo kompāniju? Process mazliet kavēšoties, bet citādi – oki, doki… Protama lieta – konkursa vinnētāji arī apgalvo, ka neko nav pārkāpuši, kas būtu dīvaini, ja viņi runātu kaut ko pretēju. Un tad vēl visādas procedūras, kas vienā dienā ir pārkāptas, bet otrā nav.

Atgādināšu, ka Ministru kabinets Latvijas slavenākā lidotāja vadībā 2021. gada 13. aprīlī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto risinājumu “valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai”. Paši rēķiniet, cik gadi jau pagājuši, kad Ukrainā sākās lielais karš, un – kāpēc tas viss strādā tādā kā režīmā, bremzējot ne tikai ar pedāli, bet ar abām kājām, ieskaitot…

Tajā konkursā, ko tagad it kā apstrīd, uzvarēja tāda “Belam-NG”, kurā ietilpst SIA “Belam-Rīga”. Pēdējā pieder Dmitrijam Krupņikovam, Pāvelam Dorogovam un Ludmilai Kacai, un vēl vienam Kacam, un vēl vienai Jeļenai. “Belam” galvenais birojs jau kopš deviņdesmito gadu sākuma atrodas Ņūdžersijas štatā, ASV – kopš tām dienām šī kompānija visai veiksmīgi startē dažādos tehnoloģiju konkursos Baltijas un NVS valstīs.

Firmu veido “kaut kādi draugi”, kas emigrējuši no Latvijas, tātad – nesauksim viņus par īstajiem amerikāņiem. Draugiem ir draugi, kas palikuši okeāna šajā pusē, tāpēc “Belam” – ar Rīgu vai bez nosaukumā – diezgan labi kopumā iekārtojušies, īpaši specializējoties uz valsts pasūtījumiem.

Tikai nevajag domāt, ka te ir pamats runāt par interešu konfliktiem. Mēs savā priekšā redzam Dmitrija Krupņikova brāli Grigoriju Krupņikovu, kurš savulaik ir bijis partijas “Jaunais Laiks” – tagadējās “Jaunās Vienotības” pirmsākumi – ģenerālsekretārs. Tad mēs vēl redzam, ka uzvārds Dorogovs parādās arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā – tāds Pjotrs Dorogovs tur bijis gan darbā, gan priekšniekos no 2006. līdz 2019. gadam. Kas viņam Pāvels no “Belam”? Miniet vienu reizi…

Nepaslinkojiet, sameklējiet arhīvos tā laika Iekšlietu ministrijas līgumus ar SIA “Belam-Rīga”, kas ir kaudzēm. Tie dominē, bet neprasiet, kāpēc Iekšējās drošības birojs nav to uzskatījis par aizdomīgu. Tāpat neprasiet, kā Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietniekam Dmitrijam Krupņikovam viņgad izdevās panākt “labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai” – 40 miljonu apmērā, ko samaksāja Latvijas valsts. Ja tomēr prasīsiet, atbildēšu – mēs ievērojām Terezinas deklarāciju…

Un vēl man nāksies atsaukties uz mūsdienu Latvijas slavenāko līgumreisu izmantotāju, jo tieši viņa partija “Jaunā Vienotība” tajās Latvijas ebrejiem tik svarīgākajās dienās ir pie valdības valdziņiem. Ziniet, ko par laiku, kad SIA “Belam-Rīga” iegūst valsts pasūtījumus un dara to ar tik apskaužamu regularitāti, kas varētu konkurēt pat ar sieviešu “tām dienām”, saka mūsu korupcijas apkarotāji? “Katrs šāds gadījums būtu vērtējams individuāli…” – tā 2004. gadā uz žurnālistu rādītajām aizdomām atbild KNAB darbiniece Kurpniece.

Vai mums individuāli vajadzētu arī vērtēt SIA “Belam – Rīga” uzvaras pašvaldību datu centru izveidē (ak, nevainīgā Daugavpils – Latvijas neatkarības nabiņa!) vai termālo videokameru piegādes Valsts robežsardzei, vai, piemēram, šīs firmas klātbūtni valstij stratēģiskās infrastruktūras izveidē, kas skar informācijas tehnoloģijas, vai – to pašu dzelzceļa infrastruktūras drošības apliecību, kas kaut ko viņiem garantē, un tā tālāk – nedomāju. Kategoriski nepieņemu aizdomas, jo… Viņiem visiem ir tik godīgas un labsirdīgas acis.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...