Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.

Vienlaikus JVLMA ierosina veikt šādas izmaiņas rīkojuma projektā:

[1] Ņemot vērā, ka:

1) rīkojuma projekta 15.punktā un 18.punktā ir noteikta apropriācijas pārdale, norādot fiksētu summu euro, lai JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un deju pedagoģijā, saskaņā ar rīkojuma 3.punktu;

2) JVLMA ir saņēmusi pretrunīgu informāciju par šobrīd šajās programmās studējošo skaitu, kurš ir ņemts par pamatu, aprēķinot rīkojuma 18.punktā norādīto finansējumu, to norādot kā nemainīgu summu euro (aprēķins veikts, pieņemot, ka JVLMA jāpārņem 47 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā bakalaura studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”, 60 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, 4 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā “Dejas pedagoģija” un 6 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā “Mūzikas pedagoģija”).

Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijas materiālā par RPIVA pievienošanu LU norādīts, ka šajās programmās kopā studējošo skaits ir 196 (nenorādot no kāda finansējuma avota). JVLMA veiktajā izpētē (no RPIVA mājas lapā www.rpiva.lv pieejamās informācijas) secinām, ka jāpārņem 183 studējošie (nenorādot, no kāda finansējuma avota);

3) JVLMA ir kritiski svarīgi zināt pārņemamo studējošo skaitu, lai aprēķinātu nepieciešamās papildus telpas studiju procesa nodrošināšanai;

4) uz šo brīdi, RPIVA ir pagarinājusi ziemas uzņemšanu, kas nozīmē, ka studējošo skaits varētu būt atšķirīgs no finansējuma aprēķinā izmantotā.

Priekšlikums rīkojumu papildināt ar 3¹.punktu šādā redakcijā:

“3.¹ Rīkojuma 2.punktā un 3.punktā noteikto Latvijas Universitāte un JVLMA pilda attiecībā uz Akadēmijas noslēgtajiem un spēkā esošajiem studiju līgumiem, kuri noslēgti laikā līdz šā rīkojuma pieņemšanas brīdim un tie ir:

3.¹1.[studiju programmas nosaukums] [spēkā esošo studiju līgumu skaits un finansējuma avots].

3.¹2.[studiju programmas nosaukums] [spēkā esošo studiju līgumu skaits un finansējuma avots].

….”

[2] Ņemot vērā, ka uz šo brīdi RPIVA ir izsludināti konkursi uz vakantajiem akadēmiskajiem amatiem un pedagoģijas nozares nozaru (mākslas) pedagoģijas apakšnozarē ir trīs vakances, JVLMA ieskatā ir kritiski svarīgi rīkojuma projektā iestrādāt RPIVA aizliegumu no lēmuma pieņemšanas brīža nodibināt jaunas tiesiskās attiecības vai veikt darbības, kuras personai dot tiesības uz jaunu darba tiesisko attiecību nodibināšanu RPIVA – t.i. būt ievēlētai akadēmiskajā amatā pēc rīkojuma pieņemšanas, tādejādi mainot esošo situāciju attiecībā pret saistībām, kuras pārņemošās augstskolas uzņemas.

Tāpēc JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 7.3. punktu šādā redakcijā:

“7.3. ar rīkojuma pieņemšanas brīdi Akadēmijā netiek ievēlēti akadēmiskā personāla pārstāvji un nodibinātas jaunas darba tiesiskās attiecības uz termiņu, kurš ilgāks par 2017. gada 31. augustu, kā arī netiek izdarītas izmaiņas Akadēmijas un tās darbinieku darba tiesiskajās attiecībās, kas uzlabo darbinieka stāvokli.”

[3] Tā kā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais RPIVA pievienošanas LU plāns paredz RPIVA īstenoto studiju programmu pārņemšanu un īstenošanu līdz programmas akreditācijas termiņa beigām (2019. gadam), JVLMA jānodrošina četru papildus studiju programmu īstenošana līdztekus JVLMA esošajām studiju programmām, JVLMA ir aprēķinājusi aptuvenos JVLMA nepieciešamos papildresursus. Lūdzu skatīt papildus nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu.

Nr. p.k. Materiālo līdzekļu nosaukums

(pa veidiem) Daudzums (uz studējošo skaitu) Aprēķins

1. Mācību auditorijas ar aprīkojumu - kodoskopi, videoiekārtas, audioiekārtas, projektori, klavieres, tāfeles, tāfeles ar nošu līnijām, logu aptumšotāji 5 mācību telpas - 40 studentiem;

vid. 50 m2 – 60 m2 250*7=1750+aprīkojums

2. Mācību telpas ar klavierēm 5 mācību telpas individuālajam vai mazo grupu darbam vid.

20 m2 - 30 m2 150*7=1050+ aprīkojums

3. Mācību telpas ar podestūru un divām klavierēm Vismaz 2 telpas individuālajam darbam vid. 25 m2 50*7=350+ aprīkojums

4. Informācijas tehnoloģijas iekārtas Datorklase ar 8 darba vietām

vid. 30 m2 30*7=210+aprīkojums

5. Kora darba telpa ar kora darbam atbilstošo tehnisko aprīkojumu Vismaz 60 studējošo darba nodrošināšanai vid. 80m2 80*7=560+ aprīkojums

6. Baletzāle ar atbilstošu aprīkojumu profesionālo studiju kursu īstenošanai Vismaz 8 deju pāriem vismaz 60 m2 60*7=420 + aprīkojums

7. Koncertzāle ar deju/kompozīciju uzvedumiem piemērotu skatuvi Vismaz 70 klausītāju vietas

 100*7=700+aprīkojums

8. Mācību telpa džeza kolektīvās muzicēšanas studiju kursu īstenošanai (ar akustisko izolāciju, atbilstošu aprīkojumu) vid. 50 m2 – 60 m2 60*7=420+aprīkojums

 ĶOPĀ 5460,00 euro mēnesī

65 520 euro gadā + aprīkojums 15% no summas 9828.00

KOPĀ 75 348,00 EURO

Nepieciešamās materiālās bāzes aprēķins veikts, pamatojoties uz RPIVA mājas lapā pieejamo informāciju par studiju programmu plāniem un IZM sniegto informāciju par studiju programmās studējošo skaitu. Ņemot vērā, ka RPIVA pievienošanas Latvijas Universitātei rezultātā RPIVA telpas ar tajās esošo aprīkojumu tiek nodotas Latvijas Universitātes valdījumā, JVLMA lūdz papildināt rīkojumu ar 14.¹punktu, nosakot Latvijas Universitātei pienākumu nodrošināt JVLMA ar telpām šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minētajā īpašumā un tajā esošo infrastruktūru, rīkojuma 3.punktā noteikto funkciju nodrošināšanai, ja JVLMA šīs telpas būs nepieciešamas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 14.¹šādu punktu:

“14.¹ Latvijas Universitātei nodrošināt iespēju JVLMA lietot telpas šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minētajā īpašumā un tajā esošo infrastruktūru, rīkojuma 3.punktā noteikto funkciju nodrošināšanai, ja JVLMA šīs telpas būs nepieciešamas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 15.¹šādu punktu:

“15.¹ Izglītības un zinātnes ministrija piešķirt JVLMA nepieciešamo finansējumu telpu īrei 25116.00 EUR apmērā 2017. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 18.¹šādu punktu:

“18.¹ Izglītības un zinātnes ministrija piešķirt JVLMA nepieciešamo finansējumu telpu īrei 75 348.00 EURO 2018. gadā,2019. un 2020. gadā.

[4] JVLMA lūdz izvērtēt Izglītības un zinātnes ministriju Rīkojuma 18.punktā minētās finansējuma pārdales nosacījumus, uzliekot JVLMA pienākumu turpināt īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā un turpmāk ik gadu. JVLMA vērš uzmanību uz publiskajās diskusijās Izglītības un zinātnes ministrijas pausto mērķi veikt studiju programmu konsolidāciju, to apvienojot ar studiju programmu akreditāciju 2019. gadā, pēc kuras JVLMA plāno turpināt īstenot nevis RPIVA pārņemto profesionālā bakalaura studiju programmu “Mūzikas skolotājs” līdztekus divām JVLMA akreditētajām profesionālā bakalaura studiju programmām “Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs” un “Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs”, bet gan konsolidēs šīs programmas. Rīkojuma 18.punkta redakcija, nosaka, ka finansējuma pārdale tiek veikta, ja JVLMA turpina īstenot RPIVA pārņemtās studiju programmas. JVLMA ieskatā būtu jāgroza punktu redakcija, nosakot, ka finansējuma pārdale nepieciešama, lai:

1) JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un dejas pedagoģijā saskaņā ar šā rīkojuma 3.punktu līdz šo studiju programmu akreditācijas termiņa beigām (2019. gadam);

2) JVLMA turpinātu sagatavot mūzikas un dejas pedagoģijas speciālistus, atbilstoši trīspusējam līgumam par speciālistu sagatavošanu un tajā noteiktajā apmērā pēc 2019. gada.

Vienlaikus JVLMA norāda uz to, ka uz šo brīdi nevar izvērtēt un secināt kādu finansiālo ietekmi maksas studentu mācību maksas apmērs atstās uz JVLMA iespēju nodrošināt šo studentu apmācību, jo nav skaidrs pārņemamo studentu skaits. Kā arī, lai JVLMA varētu izvērtēt, un secināt finanšu plūsmas ietekmi uz JVLMA budžetu, JVLMA lūdz rīkojuma projektam pievienot detalizētu aprēķinu par finansējumu 2017. gadā 2018. gadā 2019. gadā un turpmāk.

Rīkojuma projekts nesniedz atbildi arī uz uzņemšanas 2017./2018.akadēmiskajam gadam organizēšanu pārņemtajās studiju programmās (ir tikai noteikts RPIVA pienākums neuzņemt studējošos 2017./2018.akadēmiskajam gadam). Tādejādi veidosies pārrāvums vismaz trijās studiju programmās, kuras JVLMA pārņemtu no RPIVA un uz šo brīdi netiek īstenotas JVLMA - profesionālajā bakalaura studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālajā maģistra studiju programmā “Dejas pedagoģija” un profesionālajā maģistra studiju programmā “Mūzikas pedagoģija.

* Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, profesors

Attēlā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...