Iesaki rakstu: 
Kāpēc Latvijā šobrīd nav neviena pamatstraumes žurnālista, kas konstruktīvi skaidrotu Trampa administrācijas politiku Ukrainas jautājumā un aizstāvētu viedokli, ka piektdien Baltajā namā notikušais bija kauna traips Zelenskim? Kā tā var būt, ka jebkurā citā Eiropas valstī ir prominenti žurnālisti, kas kritizē Ukrainas puses rīcību, bet tikai Latvijā teju viss intelektuālais zieds redz vienkrāsainu bildi par sliktu Trampam un Vensam?
Par notikumiem Baltajā namā jau rakstīju. Tā nav šodienas tēma. Šodienas tēma ir, kā mēs esam nonākuši pie tādas intelektuālas nabadzības. Un atbilde ir vārda brīvībā. Domas brīvībā. Spējā sarunāties un par pilnu uztvert cilvēkus, kuri ir citādās domās.
Jā, ir taisnība tiem, kas saka, ka Latvijā ar vārdu brīvību stāvoklis formāli ir labāks nekā teju jebkurā citā pasaules valstī. Galu galā pie mums neviens vēl nav ielikts cietumā par lūgšanos pie abortu centra, par svēto rakstu citēšanu vai par lūpas uzkrāsojuša veča nosaukšanu par vīrieti. Pie mums patiesi var pateikt jebko.
Labi, varbūt jūs pēc tam uzskatīs par neaudzinātu, neizglītotu atpakaļrāpuli un jūs nekur neaicinās, bet jūs drīkstat izteikties. Labi, jums nebūs bazūnēt, ka Vonsovičs bija padomju vara, un nedrīkst kritizēt ģenerālprokuroru Stukānu. Bet to var skatīt arī personiski, proti, nedrīkst būt Lato Lapsa. Ja mēs uz brīdi pieveram acis uz aizliegumu būt Lapsam, tad Latvijā ar vārda brīvību viss ir normāli.
Labi, ja kritizēsiet premjeru vai premjerieni, tad jūs būsiet daļa no koordinētas nomelnošanas kampaņas, bet tie jau tikai tādi ziediņi. Cietumā jūs neliks. Ak, jā, Aivis Vasiļevskis pasēdēja cietumā par kaut kādiem sacerējumiem, un neviens neiepīkstējās ne vārda, bet, nu, tas sīkums. Vasiļevskis taču marginālis. Kā nekā par vārda brīvību Latvijā parasti runā tikai tad, kad tā attiecas uz sevi vai sev tīkamu uzskatu paušanu. Vai es varu izteikties? Varu. Tātad viss kārtībā.
Kur tad ir problēma? Problēma ir tieši tajā, ka teikt jau jūs varat visu, kas ienāk prātā. Bet sabiedrībā uz skatuves jūs pieņems tikai tad, ja jūs ieturēsiet vienu pareizo līniju. Kovidlaikā bija tāda līnija. Kara jautājumā arī ir tāda līnija. Un līnija nebūt nav starp to, vai jūs atbalstāt uzspļaušanu uz suverēnu valstu robežām, vai atbalstāt izvarošanu, bērnu nogalināšanu, kara gūstekņu spīdzināšanu un tamlīdzīgas lietas. Nē, līnija ir, vai jūs publiski atbalstāt vispilnīgāko un nepārprotamāko "patriota" programmu. Vai tomēr jūs esat Kremļa aģents.
Neviens jums nespiež plivināt Ukrainas karogu, bet pamēģiniet tikai pateikt kaut ko tādu, ko vistumsonīgākais saukļu kara varonis varētu pārprast kā minstināšanos Ukrainas atbalstā.
Viens no populārākajiem lasītāju komentāru žanriem ir, ka lasītājs ir vīlies autorā. Līdz šim autors esot rakstījis visu daudz maz pareizi un apgaroti, bet nu gan reizi par visām reizēm ir izlīdusi āža kāja, un autora patiesā daba atklājusies. No šīs dienas autors ir liekams melnajos Kremļa aģentu sarakstos.
Šodien, kad Latvijā ir īpaši jāmeklē kāds žurnālists, kas uzdrīkstēsies Zelenski nosaukt par neprāti, mēs saskaramies ar šīs tumsoņu loģikas sekām. Visapkārt vieni "patrioti". Labi, virtuvē viņi varbūt arī izrunājas kā īsteni Kremļa aģenti un, piemēram, apšauba Ukrainas dalību Eiropas Savienībā, bet televīzijā, radio un socmedijos tādi "patrioti", ka prieks. Un pats labākais, ka situācija viņiem ir ļoti vienkārša un komfortabla, pat spēcinoša. Kā nekā visi pieklājīgie cilvēki publiski domā identiski! Un visi ir vienisprātis, ka tie, kas domā citādāk, ir idioti un Kremļa aģenti. Vai nav lieliska ekosistēma?
Sabiedriskās domas vitalitāte nemājo akmenī cirstā patieso atzinumu vācelītē, kuru kompilē LSM redaktori vai latvietības baznīcas augstie priesteri. Sabiedriskā doma dzīvo švammē, kurā vienlaicīgi figurē un nepārtraukti apmaisās, viena pret otru atsitas un formulējas konfliktējošas, pretrunīgas idejas. Mainoties apstākļiem un ienākot jaunai informācijai, dažas no šīm idejām izrādās aplamas ilūzijas, citas izrādās dzīvotspējīgākas. Dažas ir derīgas vienā aspektā un mērogā, bet mazāk derīgas globāli. Brīvā sabiedrībā neviens pēc tam netiesā tos, kuri kādu laiku ir uzturējuši pie dzīvības arī kādā brīdī šķietami pastulbas idejas. Jo idejas ir gēni, kas kādam organismam ir jāpārnes.
Ja visi gēnu nesēji tiek izmantoti identisku mantru pārnēsāšanai, tad visa populācija ir faktiski vienas idejas vērta, kas dzīvos tik ilgi, kamēr šīs idejas daļēja aplamība visu populāciju neiedzīs evolucionārajā strupceļā. Tā ka turpiniet atsekot visiem, kas teic jums netīkamas lietas, un agri vai vēlu jums visapkārt būs pelēka, bet ļoti silta, iejūtīga, vienprātīga un draudzīga masa, ar ko neizbēgamais trieciens pret betona sienu nebūs tik vientuļš.
Pārpublicēts no jazepsbasko.lv
Seko mums 
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
