Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manās rokās nonācis informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo piejamību. Dokumentu parakstījis ministrs Hosams Abu Meri. Jāpieņem, ka ministrs dokumentu ir lasījis, kaut viņa aizņemtībā nav laika 14 lapaspusēm birokrātiska teksta plus tabulām un pielikumiem. Tomēr tas ir pirmais nozīmīgais Hosama Abu Meri parakstītais dokuments, un neuzrakstīt par to nelielu recenziju nebūtu godīgi. Katrs ministrs ir pelnījis sava darba analīzi.

Dokuments patiesībā dažādās gatavības stadijās un dažādiem uzsvariem pa ministrijas datoriem klīdis jau vismaz četrus gadus, un līdzīgam dokumentam iepriekšējā ministre Līga Menģelsone savu parakstu nelika.

Par dokumenta burtu un garu var izdarīt vienu secinājumu – ministrijas ierēdņi joprojām ir pārliecināti, ka ārstē zāles, nevis ārstē ārsts. Pacientu aptaujas liecina, ka vislielākā problēma Latvijā ir garas rindas pie speciālista un uz izmeklējumiem, bet tikai 6% sūdzas par zāļu nepieejamību, savukārt ministrijas ierēdņi analizē zāļu tirgu, bet principiāli noliedz jebkādu atbalstu primārai aprūpei, proti ģimenes ārstiem, kas ir galvenie zāļu  izrakstītāji.

Dokuments – informatīvais  ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību – pavisam nedaudz atgādina BigPharma diktātu. Šajā gadījumā ar jēdzienu BigPharma es  domāju globālās ražotājfirmas, nevis Latvijas vairumtirgotājus un aptiekas. Lielie  ražotāji, kas Latvijai piespieduši par miljonu miljoniem iegādāties nevajadzīgas vakcīnas, kas diktē 90% no zāļu cenas, Latvijas ierēdnim ir “svētā govs”, bet ministrs zem ierēdņu rakstīta dokumenta liek parakstu.

Es nesaku, ka nevajag mīlēt zāļu ražotājus, bez viņiem modernā medicīna nav iedomājama, bet uzskats, ka medicīna ir tikai zāles, var rasties tikai neziņā.

Mērķis informatīvajam ziņojumam par zāļu finansiālo pieejamību ir labs – padarīt zāles lētākas par 15–20%. Tas ir neizpildāms mērķis 

Zāles maksā dārgi un maksās vēl dārgāk. Esmu gatavs saderēt ar Hosamu Abu Meri, ka neatkarīgi no viņa centieniem zāles nākamgad būs dārgākas nekā šogad. Sekojot pasaules tendencēm, zāļu cenas pieaug, un globālais zāļu cenu pieaugums gadā ir 4–6%, kas desmit gadu griezumā ievērojami pārsniedz globālās inflācijas cenas. 

Galvenais iemesls ir tas, ka biofarmācijas uzņēmumiem daudz maksā jaunu zāļu izpēte un izstrāde. Izmaksas jebkura jauna medikamenta ieviešanai tirgū ir starp dažiem simtiem miljonu eiro un dažiem miljardiem eiro. 

Kad jauns medikaments nonāk zāļu tirgū, farmācijas kompānija zālēm nosaka cenu, kas palīdz atgūt ieguldījumus, kā arī gūt peļņu. Bet, kas ir būtiski, zāļu cenas sedz arī daudzu potenciālo zāļu izpētes un izstrādes izdevumus, tas ir – 9 no katriem 10 jaunajiem medikamentiem klīniskajos izmēģinājumos cieš neveiksmi un nekad nenonāk tirgū.

Savukārt jaunu zāļu patents parasti biofarmaceitisko zāļu izstrādātājiem dod ekskluzīvas tiesības pārdot zāles 25 gadus, un tas ļauj atgūt ieguldījumus, ko kompānija ir ieguldījusi zāļu izstrādē. Bet pēc šiem 25 gadiem citiem ražotājiem ir atļauts ražot šo zāļu ģenēriskās versijas, un tās nu patērētājiem izmaksā lētāk.

Šoreiz neiedziļināsimies biznesa niansēs, bet ir dažādas metodes, kā lielie biofarmaceitiskie ražotāji kavē ģenērisko zāļu ražošanu un laišanu tirgū arī pēc sākotnējā patenta termiņa beigām. Tādējādi pacientiem vēl ilgāk par šiem 25 gadiem vienīgā iespēja ir iegādāties tikai dārgākas, firmas zīmola zāles.

Zāļu ražotāji mēdz arī kavēt ģenērisko konkurentu ienākšanu tirgū, iesniedzot patentus, kas attiecas ne tikai uz zāļu aktīvo vielu, bet arī uz tablešu vai šķidruma formu. 

Ļoti sarežģīts stāsts ir par zāļu mārketingu un reklāmu. Uzņēmumi tērē lielas naudas summas, lai pārdotu un reklamētu savas zāles – un iespējams, ka tie tērē šim nolūkam vairāk nekā izpētei, testiem, izstrādei un klīniskajiem pētījumiem. Šie izdevumi palielina uzņēmējdarbības izmaksas un ceļ zāļu cenas.

Nelaime tā, ka pasaules tirdzniecībā šobrīd ir vismaz 20000 atšķirīgu medikamentu, un nav neviens ārsts, kas tos visus zinātu, atcerētos devas un indikācijas, pārvaldītu šī medikamenta īpašības un blaknes. Nu nevar izrakstīt zāles, par kurām tu esi dzirdējis tikai nosaukumu un devu.

Atkarībā no specialitātes labs ārsts labi pārvalda 20–100 medikamentu lietošanu. Lai iemācītu ārstu darboties ar jaunu medikamentu,  viņam ir jāsaņem informācija, jāuztver informācija, jābūt interesei par konkrētās slimības ārstēšanu un jaunākajiem pētījumiem. 

Šo rindu autors katru dienu vairākas stundas lasa starptautisku citējamu medicīnisku literatūru. Vairumam kolēģu nav laika šādai informācijas apguvei, un ir labi, ja farmācijas kompānijas mērķtiecīgi sniedz informāciju specialitātē – gan atbalstot dalību kongresos un konferencēs, gan ar informatīviem materiāliem. 

Trešais zāļu cenu celšanās iemesls ir birokrātija labā un sliktā nozīmē – labā nozīmē Eiropas standarti garantē zāļu kvalitāti, uzglabāšanu, loģistiku izsekojamību, bet sliktākajā versijā nosaka ļoti sarežģītu un smagnēju ceļu no ražotāja līdz pacientam caur dažāda veida iepirkumiem, vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem, nereti – apdrošināšanas kompānijām un kompensācijas sistēmām. 

Itin viegli ir izsekot zāļu cenām un to ietekmējošajām sistēmām mazumtirdzniecībā, kur aptiekas uzcenojums ir ļoti niecīgs. Sarežģītāk ir ar zāļu loģistiku, reeksportu, starptautisko tirgu.

Salīdzinot Baltijas zāļu cenas kopumā, Latvijā tās ir zemākas nekā Igaunijā un nedaudz augstākas nekā Lietuvā, taču ir medikamenti, kas ir daudz lētāki Latvijā, bet citi ir lētāki Igaunijā vai Lietuvā. 

Lielā mērā zāļu cenu nosaka kompensācijas sistēma – ja valsts ir galvenais  pircējs caur kompensējamo sistēmu, zāles ir lētākas (lielākām valstīm lielāks tirgus – lētākas kompensējamās zāles). Latvijā zāļu kompensācija ir vārgāka nekā kaimiņvalstīs.

Baltijas tirgū jebkuras preces cenu nosaka arī infrastruktūras izmaksas. Latvijā telpu īre, enerģētika, siltumapgāde, digitālie pakalpojumi maksā dārgāk kā Lietuvā un Igaunijā, un šī dārdzība atstāj iespaidu arī uz medikamentu cenu. 

Galvenais iemesls zāļu dārdzībai ir jaunu, efektīvu zāļu ienākšana tirgū. Daudzas slimības, kas tika uzskatītas par neārstējamām, tagad var izārstēt vai efektīvi ārstēt, pateicoties jaunu zāļu izstrādei. Tas ir pozitīvi. Globāli recepšu medikamenti ir viens no visstraujāk augošajiem veselības aprūpes izdevumu segmentiem. Vismaz šobrīd zāļu tirgus nozīmē nepārtrauktu jaunu zāļlīdzekļu izstrādi, kas ļauj cīnīties ar slimībām, bet vienlaikus visas zāles kļūst arvien dārgākas.

Te vēl jāteic, ka aspirīns vai ibuprofēns, ko pirkām pirms 30 gadiem, nav salīdzināms ar pašreizējiem medikamentiem, - pašlaik šie medikamenti ir daudz ķīmiski tīrāki, labākām saistvielām un drošāki gan no ražotāja, gan tirgotāja darbības iespējamām kļūdām.

Manuprāt, Eiropas Savienībā nav iespējama situācija kā 2004. gadā, kad Latvijā pēc vairāku pacientu nonākšanas slimnīcā tika konstatēts, ka Baltkrievijas rūpnīcas Belmedpreparāti ražotajā askofēnā P atradās pretdiabēta preparāts glibenklamīds, pie kam  2–3 reizes vairāk nekā parastā ārstnieciskā devā. 

Un te es godātajiem lasītājiem vēlos arī pastāstīt, ka modernās zāles var būt superdārgas. Es te domāju gēnu terapiju, kam piemīt potenciāls kļūt par vienreizēju ārstniecību. Šīs revolucionārās zāles ir guvušas stabilu vietu ārstniecībā visā pasaulē. Terapija ar šīm zālēm vienam pacientam izmaksā miljonus. Neviena valsts nevar atļauties šos medikamentus visiem pacientiem.

Minēšu piemēru – CSL Behring un uniQure ir radījušas pasaulē dārgāko medikamentu Hemgenix, kura cena ir 3,5 miljoni dolāru. Ar šo medikamentu ārstē pieaugušos (klīniskajos pētījumos arī bērnus) no hemofīlijas B, kuri pašlaik lieto IX faktora profilaktisko terapiju.

Pacientiem ar šo asins slimību parasti ir nepieciešama regulāra profilaktiska IX faktora ievade, lai aizstātu vai papildinātu zemo asins recēšanas faktora līmeni. Šis process dzīves laikā ir ārkārtīgi dārgs, pie kam traumas un locītavu saasiņojumi rada papildu komplikācijas. Hemgenix ļauj pacientiem pašiem ražot IX faktoru. Protams, zāles ir ļoti dārgas, un pirmo Hemgenix injekciju Latvijā Nacionālais Veselības dienests tuvākajā laikā diez vai apmaksās.

Secinājums: Veselības ministrijas ierēdņu uzstādījums – visu medicīnu ietilpināt jēdzienā – kā samazināt cenu ibuprofēna tabletei, kas ierēdnim nepieciešams pēc garas darba dienas, nav medicīna, bet medicīnas imitācija. 

Informatīvajā ziņojumā ietvertais piedāvājums – visus kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus kompensēt vismaz 75% apmērā 

Dokumenta aprakstošo daļu es iesaku izlasīt katram medicīnas profesionālim – informatīvajā ziņojumā ir tiešām laba analīze un daudz faktu, un – patīk kādam vai ne – secinājums ir – Latvijas problēmas zāļu dārdzībā pirmkārt saistās ar nepiedodami mazo kompensācijas apjomu. Tiklīdz valsts kompensē kādu medikamentu, tā zāļu cenas samazinās, pie kam ievērojami, jo valsts var diktēt iepirkuma cenu farmācijas uzņēmumiem.

Latvijā kompensācijas apjoms zālēm bija 50%, 75% un 100% apjomā, un jaunais dokuments paredz, ka būs tikai divi kompensācijas apjomi – 75% un 100%. 

Mērķis labs, ja vien tā realizācijai pietiek naudas. Man jau šķiet, ka vispirms vajadzētu rūpīgi pārskatīt visu kompensējamo zāļu sarakstu, varbūt dažiem medikamentiem (piemēram, elpceļu slimību hormonu inhalatoriem) celt kompensāciju uzreiz līdz 100%, bet varbūt citus medikamentus atstāt iepriekšējā kompensācijas līmenī. Latvijā vismaz 30 medikamentu vajadzētu kompensācijas sarakstā iekļaut tūlīt, bet pie jautājuma – vai visiem šiem medikamentiem pietiktu līdzekļi 100% kompensācijai – baidos, ka Arvils Ašeradens būs izvairīgs atbildē.

Mans vērtējums – Hosama Abu Meri uzstādījums kompensēt zāles vismaz 75% līmenī ir labs.

Informatīvajā ziņojumā ietvertais piedāvājums – kompensējamo zāļu sarakstā neiekļautajām recepšu zālēm piemērot kompensāciju 5% apmērā – cinisks populisms

Patiesībā ar interesi iepazinos ar visiem priekšlikumiem, ko Ministru kabinetam gatavs piedāvāt Hosams Abu Meri, un vairāk vai mazāk esmu gatavs tos akceptēt līdz rūpīgi apslēptam piedāvājumam – visiem recepšu medikamentiem, ko pacients pērk ar recepti aptiekā, valsts kompensē 5%.

Realitātē tas nozīmē samazinātu PVN slēptā formā, jo Latvijā pievienotās vērtības nodoklis zālēm ir augstāks nekā kaimiņvalstīs. Diezgan apšaubāma shēma – tad jau labāk atgriežamies pie samazināta PVN. 

Jaunā kompensācijas kārtība nozīmēs katram aptiekāram atrēķināt no zāļu cenas 5% (vakar nopirku zāles par 30 eiro; šādā gadījumā man aptiekārs norēķinātu pusotru eiro, kurus pēc tam gaidītu no Nacionālā veselības dienesta kādu pusgadu). Aptiekām šis triks pagarinās katras recepšu zāles izsniegšanu un apstrādi par 10% laika un resursu. It kā jau nav daudz, bet tomēr. Nacionālajam veselības dienestam savukārt vajadzēs jaunus ierēdņus, kas ar šo milzīgo receptūras zāļu apjomu tiks galā. 

Šajā pašā dokumentā Veselības ministrijas ierēdņi raksta, ka Latvijas iedzīvotāji 2022. gadā recepšu (nekompensējamos) medikamentus iegādājušies  par 255,81 miljonu eiro bez PVN. Man sanāk, ka 5% no šī apjoma ir 12,79 miljoni (atkārtošos – Veselības ministrija šeit pat nerēķina PVN, tātad uzskata, ka aptiekāram 5% būs jānoņem pirms PVN aprēķina). Un tomēr – dažas  lapaspuses tālāk Veselības ministrija jautri čivina (Hosams Abu Meri liek parakstu apakšā), ka šai 5% kompensācijai vajadzēs tikai 4,8 miljonus 2024. gadā, bet 7,1 miljonu 2025. gadā. Es teiktu – tā ir Ministru kabineta maldināšana.

Vienkārši – skaitļi informatīvajā ziņojumā ir kļūdaini, un jautājums – tas ir darīts apzināti vai neapzināti. 

Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Savienības vadlīnijās ir skaidri un gaiši teikts, ka zāļu kompensācijas sistēmai vispirms jāvirzās uz konkrētu medikamentu apmaksu konkrētu slimību ārstēšanai.

Protams, jautājums ir politisks – kuri medikamenti kompensācijai ir prioritāri, to izšķir ministrija, piesaistot speciālistus. Katrs ministrs, kas paplašina kompensācijas sarakstu, vāc sev politiskus bonusus. Minēšu divus piemērus –  Ingrīda Circene joprojām tiek slavēta par to, ka panāca valsts apmaksu medicīniskai apaugļošanai un kompensāciju šīs ārstniecības metodes medikamentiem. Ticiet man, ginekologi ar cieņu piemin šo labo darbu katrā konferencē, bet tās ģimenes, kas tikušas pie ilgi gaidītā bērniņa, – visu mūžu.

Otrs piemērs ir Guntis Belēvičs, kura veikumu es lielākoties vērtēju kritiski. Un tomēr – viņš kompensējamo zāļu sarakstā iekļāva antibakteriālos līdzekļus bērniem līdz 18 gadu vecumam, un Latvijā samazinājās ielaistu slimību un hospitalizāciju skaits. Man jāatzīst, ka bērnu slimnīcas parka tālajā stūrī Guntis Belēvičs būtu pelnījis mazu bronzas krūšutēlu.

5% samazinājums visām zālēm nerisina galveno Latvijas problēmu – nevienlīdzību medicīnisko pakalpojumu un zāļu pieejamībā.

5% vienlīdz nedaudz samazina zāļu cenu miljonāram un lauku sievai, kura zāles nevar nopirkt ne ar šiem 5%, ne bez tiem.

Manuprāt, pienācis laiks ieguldīt valsts līdzekļus antibakteriālo līdzekļu kompensācijā. Pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka ar iepriekšminēto summu pietiktu visu recepšu antibakteriālo līdzekļu kompensācijai 75% apmērā.

Diemžēl šobrīd daudzi cilvēki neuzsāk savlaicīgi ārstēt infekcijas, jo naudas zālēm nepietiek, nelieto antibakteriālos līdzekļus pietiekamās devās vai pietiekami ilgi, jo līdzekļu zāļu iegādei nepietiek. Rezultātā pacienti nonāk slimnīcā, kur ārstēšanās ir ilgāka un dārgāka. Tieši šonedēļ Pasaules Veselības organizācija mums atgādināja par antibakteriālo rezistenci, un galvenais uzstādījums bija – infekciju ārstēšana jāveic ar pareiziem medikamentiem pareizās devās un pietiekami ilgu laiku. 

Tātad – ļoti konkrēti – ministr, paplašini kompensējamo zāļu sarakstu, un tu tiksi godā celts un tautas mīlēts; neklausi ierēdņu populistiskajiem ieteikumiem!

Kādas būs negatīvās sekas informatīvajam  ziņojumam par zāļu finansiālo pieejamību?

Veselības ministrijai ar aptieku pieejamību viss ir kārtībā. Iznāc no Veselības ministrijas ar galvassāpēm – ej pa labi, un pēc 50 metriem Kamēlijas vārdā nosauktā Mēness aptieka. Ej pa kreisi – pēc 100 metriem Belēviča vārdā nosauktā Saules aptieka. Abas šīs aptiekas tīras, plašas, medikamentu klāsts absolūts, pircēju daudz, farmaceiti tajās labprāt strādā. Nekādas vētras šīm aptiekām nedraud, jo bez medikamentiem šajās aptiekās var kaudzēm pirkt higiēnas preces, pārsienamos materiālus un uzturbagātinātājus. Saules aptieka vēl piedāvā jebkuru medikamentu no jebkuras Eiropas valsts, ja vien ir recepte un nauda, ko maksāt.

Sliktāk ir ar aptiekām lauku novados. 5%, ko aptieka nesaņems no pacienta, bet ar zināmu laiku (varbūt) saņems no valsts, jauns birokrātijas slogs un apgrūtināta finanšu plūsma, nerunājot par realitātē samazinātiem aptiekas uzcenojumiem, nozīmēs mazo aptieku slēgšanu. Aptiekas, kuras atrodas aptieku ķēdēs, cietīs mazāk, bet privātās aptiekas bankrotēs.

Tieši plānu – kā nobendēt mazo aptieku pagastā vai mazpilsētā – šobrīd atgādina informatīvais  ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību. 

Es zinu arī Veselības ministrijas ierēdņu uzstādījumu – Latvijā aptieku esot par daudz. Jautājums diskutabls, taču, iespējams, salīdzinoši pret Eiropas valstīm pārdomājams un risināms. Tomēr jaunais ministrijas plāns nedod ne mazākās iespējas slēgt vai nu Kamēlijas aptieku, vai Saules aptieku pie Veselības ministrijas (150 metru vienu no otras), bet ar lielu garantiju – mazās aptiekas laukos (30 kilometru no novada centra aptiekas).

Pieejamība zālēm lauku cilvēkam vēl vairāk samazināsies, farmaceita padoms ies secen. 

Kas tā vietā? Man nez kādēļ šķiet, ka atkal tiks vicināts karogs – tirgot  paracetamolu un aspirīnu lielveikalā vai benzīntankā pie kases.

Lai nu man nav taisnība, bet kaut kur starp informatīvā ziņojuma rakstītājiem es redzu lielveikalu un benzīntanku lobijus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...