Iesaki rakstu: 
Uzreiz atbildu kritiķiem, kas mēģinās iebilst no sliekšņa. Es zinu, kas bija fašisti un kur tie radās. Zinu, ka nacisti bija Vācijā, ludīti Anglijā, bet hunveibini - Ķīnā. Es neesmu valodnieks, un vārds “ekobiomedfašisti” man liekas neveikls. Tikai mēģinu apelēt pie Eiropas pieredzes un atrast apzīmējumu parādībai, kura ir ļaunāka un tālejošāka par 3.Reiha ideoloģiju, kas joprojām cilvēku apziņā nostiprinājusies kā ļaunuma etalons.
Bet tas tā nav. Jo nacistu rokās nebija pat 10 daļas no šodienas neliešu arsenāla. Tā kā pieturēsimies vien pie vecā, labā apzīmējuma “fašisti”, ko godam nes doktora Mengeles kolēģi baltos uzsvārčos, Gebelsa mantinieki Feisbukā un klimata pārmaiņu “liecinieku” sektas adepti, algotņi un līdzskrējēji, no kuriem mudž latvju establišments un masu mediji.
Vai organizēta pretošanās kustība pastāv?
Pēdējās dienās Eiropa vārās, mutuļo un vietām pat deg. Briseles policija bēg un meklē patvērumu metro stacijās, demonstranti izmanto paštaisītas iekārtas petaržu izšaušanai, un tautas naids lēnām virzās pareizā gultnē - pret globālistu korumpēto, prettautisko lokālo varu.
Vienota pretošanās fronte gan joprojām nepastāv, vērojama reģionāla un informatīva pārrobežu sadarbība. Tomēr drīzumā sagaidāma arī nopietnāka koordinācija un finanšu plūsmas pastiprināšanās, jo globālistu nekaunīgais uzbrukums devis skaidru signālu nacionālajam kapitālam daudzās valstīs. Un šis, pamatā rūpnieciskais, kapitāls saprot, ka, nepārejot aktīvā uzbrukumā, tas zaudēs globālajiem plēsoņiem.
Notikumu gaita visu saliek pa vietām, pat mūsu Izmirātā iesēdināts Lembergs, bet ierosināti procesi pret Šleseru un Šķēli. Un var pat nešaubīties, ka bezkompromisa Bordāna “troikas” ietupinās jebkuru dzīvu būtni, ja vien to prasīs globālo baņķieru intereses un kurss uz vietējo konkurentu iznīcināšanu. Paredzams, ka nacionālais kapitāls savai aizsardzībai drīz radīs gan savas kustības, gan arī cīņas ideoloģiju.
Kur slēpjas pretošanās kustības spēks?
Pamatkļūda, ko pieļāva globālās afēras un Lielā Reseta plānotāji, ir fatāla un izriet no viņu mehāniskās pasaules uztveres, - viņu skatījumā mēs esam tikai bioroboti, staigājoši gaļas gabali, kuros piezemēt vakcīnas un dokumentēt tās fermas uzskaites sistēmās digitālā veidā. Dieva jēdziena un garīgās pasaules šajos aprēķinos nav. Dieva gan bieži vien nav arī Rietumu vidēji statistiskā cilvēka pasaulē, bet tas pilnīgi noteikti slēpjas Rietumu cilvēka arhetipiskajā konstrukcijā un neredzamajā kodā. Mēs visi esam no Renesanses, tas pamatos nav sātanisms, bet dievcilvēka un garīgu meklējumu koncepts un cilvēka būtības pirmkods, ko neuzrāda labi apmaksātu gēnu inženieru dārgās iekārtas.
Savukārt šis pats pirmkods signalizē jebkuram Eiropas iedzīvotājam, ka ienaidnieks ir pietuvojies pie pašas cietokšņa sienas un tālāka atkāpšanās nav iespējama. Un šis ienaidnieks ir atnācis ne tikai paņemt viņu un viņa mantu, bet arī ielauzties viņa būtībā un modificēt viņa ķermeni.
Cik augsts ir sāpju slieksnis?
Bija interesanti vērot, cik ātri vai lēni mans paziņu loks sāka saprast visa notiekošā absurdumu. Dažiem viss bija skaidrs pirmajos plāndēmijas mēnešos, daži nav sapratuši vēl tagad, pat bez darba sēdēdami. Tomēr šobrīd notiek lavīnveidīga pamošanās no mentālās komas, jo dabiskā racionalitāte strauji atgriežas pie kritisku sliekšņu sasniegšanas.
Labi strādā aizkustinošā Kariņa vēlme iemānīt trešo šprici pa virsu divām citām tikpat bezjēdzīgām. Vakcinēto biežā slimošana un nāves ir padarījušas procesu absurdu vairākuma acīs, ko apstiprina arvien sarūkošie vakcinācijas tempi. Nākošais klupšanas akmens ir vakcīnu derīguma termiņš, jo tūlīt plašs sabiedrības slānis kļūs “nesadarbīgs” un daudzi 3. reizi durties vairs neies. Presings uz šo sabiedrības daļu ir neproduktīvs, jo ļoti daudziem vairs nav ko zaudēt, un es nebrīnītos , ja kāds īpaši “nesadarbīgs” mēģinātu ielauzt Pavļuta pauri tā vietā, lai saņemtu “balstvakcīnu”.
Taču vairums izmisušo cilvēku, kas joprojām ir savas valsts patrioti, domā absolūti pareizi. Un, proti, jo ātrāka un nesaudzīgāka būs pretošanās un valdošās elites nobīdīšana, jo labākā starta pozīcijā un atjaunošanu atradīsies valsts. Jo samierināšanās ar vardarbību to nenovērš, upuris nonāk arvien zemākā spirāles posmā. Domājot par maizi, nedrīkst aizmirst par brīvību, - tas ir taisnākais ceļš, lai pazaudētu abus.
Ko darīt?
Globālistu kontrolētie mediji, profesionālie siseņēdāji, “eksperti” un cita globālistu tauta klaji sola pārtikas cenu pieaugumu, piegādes ķēdes tiek apzināti sarautas, minerālmēslu ražošana lēnām apstājas. Fakts, ka tuvojas bads, ir acīmredzams.
Un nevajag gaidīt, ka Kariņa valdība pieņems valsts programmu par degvielas ražošanu uz vietas, valsts lauksaimniecības programmu Latvijas apgādei ar graudiem un elementāro pārtiku. Nesagaidīsiet pat tad, kad pusvalstij vairs nebūs ko ēst.
Viņi ceļ un cels nodokļus tik ilgi, kamēr ikviens sapratīs, ka ir tikai viens vīruss un tā ir Kariņa hunta. Un tautas izdzīvošana ir tikai tautas rokās, un izdzīvošanas kvalitāte ir atkarīga no tā, cik ātri šo huntu izdosies likvidēt. Maldu migla ir kritusi, nav vakcinēto un nevakcinēto, nav krievu un latviešu. Ir cilvēki pret robotiem, gluži kā Terminatorā.
Katrs no mums ir kareivis, katrs nes brīvo garu, katram ir tiesības izvēlēties, kādā pasaulē viņam dzīvot. Šķiru cīņa nekad nav nesāpīga, arī šoreiz nāksies tikt galā ar klimaktēristiem, zaļās pārejas klimatneitrālistiem, bezoglekļa publiku, globālās sasilšanas praviešiem un citiem nejēgām, kas vai nu aiz stulbuma vai naudas dēļ karo nepareizā pusē.
Karot nepareizajā pusē ir ļoti nopietni. Amerikāņu dokumentālie kadri rāda, kā raustās Dr.Mengeles kolēģu kājas pie karātavām. Vai Jums, Latvijas ārsti – LTV sejas, liekas, ka viss Jūsu sadarītais tā vienkārši “uzsūksies”? Vai Jums, Koalīcijas biedri - balsojamie roboti, liekas, ka Jūsu balsojumi nav pierakstīti? Vai esat dzirdējuši, ka revolūcijas apēd savus bērnus?
Klausa Švāba pieteiktā 4.industriālā revolūcija nebūs izņēmums - tā apēdīs Jūs!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
