Parādās ziņas par Juraša iesaistīšanos Latvijas Universitātes rektora jautājuma „risināšanā”
PIETIEK26.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties atkārtotai Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu rezultātu apstiprināšanai vai neapstiprināšanai Ministru kabineta sēdē, vairāki Pietiek avoti norādījuši uz izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas partijas biedra, smagos noziegumos apsūdzētā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jura Juraša un arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesaistīšanos šī jautājuma „risināšanā”, veicot pārrunas ar Valsts kanceleju un, iespējams, arī premjera biroja pārstāvjiem un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.
Jautājumi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un saņemtās atbildes
1) cik reizes tieslietu ministrs J. Bordāns vai personas viņa uzdevumā aizvadītajā nedēļā ir kontaktējušās ar K. Kariņu saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kas ir bijušas šīs personas, ar kādu pilnvarojumu?
2) kāda ir bijusi šo kontaktu būtība? Kādus lēmumus, norādes vai rīkojumus K. Kariņš ir devis pēc šiem kontaktiem?
Starp Ministru prezidentu un tieslietu ministru J. Bordānu vai personām viņa uzdevumā saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieku nav bijušas atsevišķas jeb divpusējas tikšanās pagājušajā nedēļā. Vienīgā tikšanās, kurā tika skatīts minētais jautājums piedaloties Ministru prezidentam, bija Sadarbības sanāksme 19.augustā.
Jautājumi Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim un saņemtās atbildes
1) cik reizes tieslietu ministrs J. Bordāns aizvadītajā nedēļā ir kontaktējies ar Valsts kancelejas darbiniekiem saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
Tieslietu ministrs J.Bordāns aizvadītajā nedēļā personīgi nav kontaktējies ar Valsts kancelejas darbiniekiem šajos jautājumos. Vienīgais kontakts bija Ministru kabineta š.g. 20.augusta sēdes laikā, kad ministrs uzdeva Valsts kancelejas pārstāvim jautājumus par Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultes atzinumu.
2) cik reizes Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J. Jurašs aizvadītajā nedēļā ir kontaktējies ar Valsts kancelejas darbiniekiem saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Jurašs personīgi ar Valsts kancelejas darbiniekiem nav kontaktējies. J.Juraša kungs š.g. 22.augustā piedalījās pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas rīkotajā sanāksmē Valsts kancelejā, kurā tika pārrunāts Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultes atzinums un Valsts kancelejas ieskatā nepieciešamie uzlabojumi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Ministru kabineta rīkojuma projektā par I. Muižnieku.
3) cik reizes citas Tieslietu ministrijas amatpersonas aizvadītajā nedēļā ir kontaktējušās ar Valsts kancelejas darbiniekiem saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
Citas Tieslietu ministrijas amatpersonas aizvadītajā nedēļā par Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu nav kontaktējušās ar Valsts kancelejas darbiniekiem.
4) kāds ir bijis visu šo kontaktu rezultāts? Vai šie kontakti ir mainījuši Valsts kancelejas viedokli minētajā jautājumā? Ja jā, kā tieši?
Sanāksmes laikā Izglītības un zinātnes ministrija apņēmās precizēt sagatavoto rīkojuma projektu atbilstoši Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultes atzinumam. Precizētais rīkojuma projekts iesniegts Valsts kancelejā š.g. 23.augustā. Vēršam uzmanību, ka Valsts kancelejas juristi sniedz neatkarīgu juridisko viedokli par izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtajiem tiesību aktu projektiem.
Jautājumi tieslietu ministram Jānim Bordānam un ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurim Jurašam - abas amatpersonas atbildēt nevēlējās
1) cik reizes pašreizējais tieslietu ministrs J. Bordāns aizvadītajā nedēļā ir kontaktējies ar Valsts kancelejas darbiniekiem un/vai Ministru prezidentu K. Kariņu saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
2) cik reizes Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, smagos noziegumos apsūdzētais J. Jurašs aizvadītajā nedēļā ir kontaktējies ar Valsts kancelejas darbiniekiem saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
3) cik reizes citas Tieslietu ministrijas amatpersonas aizvadītajā nedēļā ir kontaktējušās ar Valsts kancelejas darbiniekiem saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par I. Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā un saistītiem jautājumiem? Kāda ir bijusi šo kontaktu būtība?
4) kāds ir bijis visu šo kontaktu rezultāts?
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
