Parādnieks sagādā naudu „tautiskajām dzirnavām”, Nacionālā apvienība no to īpašnieka saņem „otkatu”
PIETIEK24.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Dzirdēju rēcīgu pastāstu, kuru vajadzētu KNAB pārbaudīt. Bārbeles pagastā vietējais kompartijas vadonis Mārtiņš Mediņš par krāsu TV esot iemainījis no pensionāres aptuveni
Kā rāda Saeimas dokumentācija, 2016. gada valsts budžetā no tā sauktajām „deputātu kvotām” ar Nacionālās apvienības, tostarp deputāta Parādnieka gādību 7000 eiro ir tikuši piešķirti „Vecumnieku novads, Ausekļu dzirnavu latviskā kultūrmantojuma ekspozīcijas izveide Bārbeles pagastā”.
Savukārt šā gada februāra sākumā dzirnavu saimnieks Mārtiņš Mediņš, kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, tiešām ir ņēmis un ziedojis Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 2000 eiro - nepilnus 30% no 2016. gadā saņemtajiem septiņiem tūkstošiem.
Publiskie reģistri nerada pārliecību par Mediņu kā nozīmīgu lauku uzņēmēju, kurš varētu dāļāt naudu politiskajām partijām bez īpašas norunas. Šī arī ir bijusi pirmā un vienīgā reize, kad Mediņš ziedojis naudu kādai partijai.
Kā rāda Lursoft dati, Mediņam pieder zemnieku saimniecība Silavēji, kura vēl tikai pagājušā gada vasarā par 53,1 tūkstoti eiro bijusi spiesta SEB bankā ieķīlāt pļaujmašīnju, sējmašīnu, kultivatoru un citu lauksaimniecības tehniku.
Ne ar Mediņu, ne Parādnieku Pietiek pagaidām nav izdevies sazināties. Taču Parādnieka Twitter kontā atrodams ieraksts, kurā viņš ievietojis Mediņa fotoattēlu ar parakstu: „Bārbeles pag. Ausekļu dzirnavu saimn. Mārtiņš Mediņš: "Atjaunotās dzirnavas, sēta un senās lietas - tas viss ir vērtīgs.””
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
