Paradokss: lielāks ienākumu pieaugums būs cilvēkiem bez bērniem nekā ar vienu bērnu
PIETIEK19.01.2015.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Lai gan valdība un Finanšu ministrija skandina, ka jaunās nodokļu un pabalstu izmaiņas ļauj šogad ģimenēm ar bērniem gūt lielākus ienākumus, tomēr tā gluži nav. Tā kā ģimenes valsts pabalsts par vienīgo bērnu ir saglabājies nemainīgs, tad izrādās, ka cilvēkam, kuram vispār nav bērnu, ienākumu pieaugums šogad būs lielāks nekā viena bērna vecākiem.
Uz šo paradoksu ar jautājumu, vai tiek sodīti vienīgā bērna vecāki, norādīja kāda Pietiek lasītāja, kuru mulsināja Finanšu ministrijas interneta mājas lapā pērnā gada nogalē ievietotā informācija ar nosaukumu „Nākamgad ģimenes ar bērniem izjutīs būtisku atbalsta pieaugumu”.
Tajā ievietotā infogramma vēsta, ka persona bez bērniem šogad saņem mēnesī par 6 eiro vairāk ar nosacījumu, ka bruto darba alga ir 750 eiro mēnesī, kamēr persona ar vienu bērnu - tikai par 4,3 eiro vairāk nekā pērn.
Lai gan ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu palielināts no 11,38 eiro līdz 22,76 eiro, par trešo un nākamajiem - līdz 34,14 eiro, bet par pirmo bērnu palicis nemainīgs, tomēr tas ļāvis nemainīgas darba algas ietvaros cilvēkiem bez bērniem gūt lielāku ienākumu nekā tiem, kuri audzina vienu atvasi.
Finanšu ministrija (FM) šo situāciju nenoliedz, tikai skaidro, ka strādājošajam bez bērniem un ar vienu bērnu vienīgais ieguvums ir no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanas.
„Tā kā IIN likme tiek piemērota apliekamajam ienākumam, veidojas situācija, ka, jo mazāks ir apliekamais ienākums (bruto darba alga, no kuras atņemtas darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un IIN atvieglojumi), jo mazāks ieguvums no likmes samazināšanas. Tas izskaidro, kādēļ strādājošam ar vienu bērnu ir mazāka šī pieauguma summa, salīdzinot ar pagājušo gadu,” norāda FM Komunikāciju departamenta vecākā referente Laura Upīte.
Strādājošajam ar bērnu tiek piemērots atvieglojums par apgādībā esošu personu, tādēļ ar IIN apliekamie ienākumi ir mazāki, kas savukārt samazina ieguvumu no samazinātās IIN likmes. „Jānorāda, ka, neskatoties uz mazāku ieguvumu no samazinātās IIN likmes, strādājošā ar bērnu ienākumi tāpat ir lielāki nekā strādājošam bez bērniem,” uzsver FM pārstāve.
Tikmēr strādājošas personas ar diviem bērniem ieguvums ir pat divas reizes lielāks nekā bezbērnu personai – 14 eiro mēnesī, ja bruto alga ir 750 eiro mēnesī. Savukārt, ja šādu pat algu saņem piecu bērnu mamma, ieguvums ir gandrīz 80 eiro mēnesī.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
