Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā, ka SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis piena naudas izmaksāšanu kooperatīvam Trikāta KS, š.g. aprīlī tika pieņemts lēmums pārtraukt piena piegādi SIA Latvijas Piens un meklēt citas noieta iespējas. Gan tieši, gan netieši tika uzrunāti lielākie piena pārstrādātāji mūsu valstī, bet par mūsu pienu nav intereses.
Tas skaidrojams ar to, ka šobrīd Baltijas reģionam ir lielākas problēmas ar produkcijas realizāciju nekā Eiropā un pasaulē kopumā. Saruna visbiežāk nemaz nenonāk līdz cenai, jo piens vienkārši nav nepieciešams. Līdzīga situācija ir arī citiem piena kooperatīviem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, šobrīd Trikāta KS pārdod pienu vairākiem uzpircējiem, kas to tālāk realizē Polijā. Attēlā redzamā krava tika pārdota Vācijas uzņēmumam, un Trikātai jau pēc līguma noslēgšanas tiek paziņota valsts un pilsēta, uz kuru piens jāpiegādā. Lai arī konkrētais tirdzniecības uzņēmums plaši darbojas ne tikai Rietumeiropā, bet arī Baltijas valstīs, arī viņi šobrīd neatrod pircējus Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā, tāpēc piens tiek vests uz Poliju.
Attiecībā uz lasītāja vēstulē minēto informāciju par mani personīgi, vēlos uzsvērt, ka Trikāta KS parāds par piegādāto pienu pret man piederošo z/s Pilslejas ir 362 000 EUR. Mans tēvs Jānis Krievārs mira 2001.gadā, tolaik z/s Pilslejas bija 15 govis. Es atgriezos Latvijā un pārņēmu ģimenes uzņēmuma darbību. Ģimenei nekad nav bijušas divas lopkopības saimniecības.
Kooperatīvam Trikāta piederošā AS Trikātas siers ieguva Krievijas sertifikātu 2009.gadā un intensīvi attīstīja Krievijas tirgu, strādājot ar trim distributoriem, iegūstot zelta medaļas Maskavas pārtikas izstādēs.. Lai arī ražošanas pašizmaksa vecajā Trikātas rūpnīcā bija ļoti augsta, tika izlemts turpināt ražot Krievijas tirgum, lai paplašinātu tirgu jaunceļamajai rūpnīcai Latvijas Piens.
2010-2012. gadā nekas neliecināja, ka gaidāmas problēmas ar Krievijas sertifikāciju, ko šajā laikā gaidīja vairāk nekā 20 Latvijas pārtikas uzņēmumi. No Krievijas tirgus Trikātas siers aizgāja 2013. gada vasarā, kad mainījās situācija un Krievijas sertifikācija tika atlikta visiem Latvijas rindā esošajiem.
Krievijas noteiktais embargo ietekmēja visu Baltijas piena nozari, Somiju un Poliju, jo reģionā palika pāri gandrīz puse saražotā piena, bet galvenais eksports - Krievijas un Holandes sieri - iedragāja situāciju Baltijas tirgū un arīEiropā.
* Atbilde saistībā ar Pietiek lasītāja publikāciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
